Kurzemes Vārds

16:29 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Vaduguns" dejotāji nodejojuši jau pusgadsimtu

Daina Meistere

Mākslinieciskās jaunrades centra "Vaduguns" Tautas deju ansamblis "Vaduguns" piecdesmit pastāvēšanas gadus atzīmēja, protams, dejojot. Jubilejas reizē uz skatuves bija visas paaudzes, pat tie, kuri 1978.gadā izcīnīja tolaik lielāko tautisko dejotāju meistarības apliecinājumu – Tautas deju ansambļa nosaukumu.

"Vaduguns" tautisko deju ansamblim ir viena īpatnība, kas to atšķir no citiem līdzīgiem kolektīviem. Te dancotāji ienāk vecumā, kad knapi iemācījušies staigāt, un neaiziet, varētu pat apgalvot, nekad. Jo turpina dejot bijušo dejotāju atvases, dancotāji sadancojas tik cieši, ka savā starpā nodibina ģimenes. Un pat tad, kad vairs aktīvi neapmeklē mēģinājumus un nekoncertē, dejotāju cilti vieno kaut kas īpašs, kas citiem nav dots. Jo viņi, lūk, ir tie, kas zina, kā valkāt tautas tērpu, cik lepni jūtas cilvēks, kad viņš kā piederīgs visai lielajai latvju dziedātāju un dejotāju saimei iet lielo Dziesmu un deju svētku ierindā. Tagadējie vadugunieši piedevām vēl ir gandarīti ne tikai par labiem panākumiem deju skatēs, bet arī par Latvijas mērogā iegūto otro vietu tautas tērpu skatē, kurā mūsējie rādīja Vaiņodes un Sātiņu ģērbus.

Tautas deju ansambļa "Vaduguns" ciltsmāte ir Elvīra Švarce. Viņas laikmetā iedibinātās tradīcijas piemin katrs, kurš skolojies pie Švarcītes. Tagadējā "Vauguns" tautisko dejotāju vadītāja Valda Grīnfelde pati ir Elvīras Švarces skolniece, sākusi dejot trīs gadu vecumā. Kā stabilas vērtības vadugunieši vienmēr piemin koncertmeistaru Miloslavu Nakasu.

– Jā, tā ir zināma veida apmātība ar tautisko deju, kas mūs tur kopā, – saka tagad jau vidējās paaudzes kolektīva dejotāja Danute Balode. Viņa pie "Vaduguns" dejotājiem atnāca trīspadsmit gadu vecumā.

Aiga Sproģe ir Valdas Grīnfeldes māsas meita. Te, "Vaduguns" kolektīvā, dancojusi arī viņas mamma, Valdas māsa, tāpat kā tagad dejo gan Valdas meita, gan arī Aigas māsa. Te, namiņā, savas otrās pusītes atrada gan vadītāja Valda, gan viņas māsa. Tagad – arī Aigas māsa Inga, kas sadancojās ar Ģirtu. Katrā dancotāju paaudzē ir kādi trīs vai četri pāri, kas ne tikai dejoja kopā, bet arī apprecējās.

Aiga dejo kopā ar Ilzi Zāģeri. Arī Ilze nav "Vaduguns" izauklēta, jo atnāca uz Liepāju mācīties, un piecpadsmit gadu vecumā iekļāvās dejotāju pulkā.

– Tomēr jaunieši tagad ir citādi, viņi grib visu un uzreiz, mainījušās arī iespējas uzstāties, ja kādreiz mēs bezmaz katru nedēļas nogali koncertējām, tad tagad tas notiek retāk. Bet ir prieks, ka tautiskā deja un bērnu dejotprieks neizdzisa pārmaiņu laikā. Tagad skaidrs, ka deja dzīvos, – saka Valda Grīnfelde. Vadītāja gan atzīst, ka viņa šobrīd neredz sev maiņu, kas nāktu viņas vietā atkal un atkal mācīt mazos un lielākos zēnus un meitenes. Nevis, ka nebūtu, bet vienkārši nevēlas ieguldīt tik daudz pūļu lietā, kur rezultāts ir it kā tik gaistošs. Norīb dejas soļi, noskan aplausi, aizveras priekškars. Un atkal sākas viss no gala – mēģinājumi, strīdi, sviedri.