Kurzemes Vārds

05:24 Pirmdiena, 9. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

!Dienas tēma

Visi gruži drīz gulēs vienuviet

Kristīne Pastore

Mūsu pilsētā viesojās divi eksperti no Briseles, kuri kontrolē Eiropas Savienības fonda "ISPA" līdzekļu izmantošanu Liepājas reģionālās atkritumu saimniecības projekta realizēšanā. Eksperti aizbrauca, atzīstot, ka darbs notiek atbilstoši projektam. Arī "Kurzemes Vārds" ieskatījās, kā veicas mūsu atkritumu apsaimniekošanā un jaunā atkritumu poligona būvniecībā Grobiņas pagastā. Tur pirmās gružu kravas jāuzņem jau šā gada augustā.

8 miljoni latu atkritumu saimniecības sakārtošanai

Atgādināsim, ka 2000.gada rudenī apstiprināja Liepājas reģionālās atkritumu saimniecības projektu, kurā ir trīs vērienīgas daļas: Šķēdes atkritumu izgāztuves rekultivācija, jauna atkritumu poligona būvniecība Grobiņas pagastā un Liepājas rajona pagastos esošo mazo atkritumu izgāztuvju rekultivācija. Projekta noslēgums paredzēts 2006.gadā, kad pilnīgi visus atkritumus no Liepājas un rajona nogādās jaunajā poligonā, kurā atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas prasībām būs ievēroti ekoloģiskie un citi noteikumi, kā arī notiks atkritumu plānveidīga apsaimniekošana, bet visas iepriekšējās izgāztuves būs slēgtas un rekultivētas.

Projekta kopējās izmaksas ir 8,5 miljoni latu. Tā finansēšanā piedalās ES ar 33 procentiem dāvinājuma no fonda "ISPA", Zviedrijas valdība ar 8 procentu dāvinājumu, tiek ņemts kredīts no Ziemeļvalstu Investīciju bankas un Pasaules bankas, 7 procenti ir Liepājas un rajona ieguldījums, kā arī finansēšanā piedalās Valsts investīciju programma un Oglekļa samazināšanas fonds, kas, kā atzina Liepājas Reģionālās atkritumu saimniecības direktors Andris Štāls, ir diezgan neparasti – naudu 14 procentu apjomā no visa vērienīgā projekta šis fonds maksās līdz 2012.gadam par savākto un atmosfērā nenoplūdušo biogāzi, kas rodas atkritumu sadalīšanās procesā.

Jaunais poligons – viens no četriem modernākajiem Latvijā

Jaunā atkritumu poligona izveidei Grobiņas pagastā ir atvēlēti 29 hektāri platības. Šobrīd tur notiek pievadceļa rekonstrukcija un pirmo atkritumu uzglabāšanas šūnu izbūve – tās būs vērienīgas tilpnes, kurās pusgadu katrā pildīs ienākošos atkritumus, un pēc tam 5 gadus tie tur trūdēs (šo procesu sauc par biodegradāciju). Pēc tam nesatrūdējušos atkritumus uz mūžu apglabās speciālā tam paredzētā laukumā.

Šūnu pamatne un sienas būs izklātas ar 2 milimetrus biezu izolācijas plēvi, virs kuras būs drenējošais slānis ar caurulēm pūšanas procesā veidotā infiltrāta (šķidrums, kas rodas, pūstot atkritumiem) savākšanai, lai tas nenoplūst augsnē un gruntsūdeņos. Daļu savāktā infiltrāta plānots iesūknēt atpakaļ šūnās, lai veicinātu tur esošo atkritumu pūšanu, savukārt daļu novadīs atsevišķā tvertnē un vēlāk nogādās uz Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Bet biogāzi, kas arī veidojas atkritumu pūšanas procesā, savāks un vēlāk izmantos elektroenerģijas ražošanai. Paredzēts, ka gada laikā piepildīs divas šādas šūnas.

Poligona teritorijā atradīsies arī laukums atkritumu savākšanai no iedzīvotajiem, šķirošanas laukumi, vieta bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanai un citas nepieciešamās būves. Runājot par bīstamajiem atkritumiem, Liepājas Reģionālās atkritumu saimniecības direktors Andris Štāls uzsvēra, ka šajā poligonā nav paredzēts tos pieņemt, tāpēc pagaidu uzglabāšanā nonāks vienīgi tie, kas šķirošanas procesā būs atrasti kopējās kravās. Plānots, ka pirmo atkritumu kravu jaunajā poligonā nogādās jau šā gada augusta vidū.

Interesi par atkritumu apglabāšanu šobrīd topošajā poligonā sarunu līmenī izteikuši arī Saldus un Kuldīgas rajona atkritumu apsaimniekotāji. Līdzīgi poligoni top arī Ventspilī, Rīgā un Valmierā.

Pēc rekultivācija paliks zaļi uzkalniņi

Jaunā poligona izveide ļaus atteikties no visām mazajām atkritumu izgāztuvēm, kā arī no tās Šķēdē, kur šobrīd izgāž atkritumus. Šķēdes atkritumu izgāztuves rekultivācija norisinās divās daļā: vispirms rekultivē veco daļu, bet pēc tam to, kur līdz jaunā poligona atklāšanai pagaidām vēl nogādā atkritumus. Rekultivācijas procesā gružus izlīdzina un pārklāj ar 30 centimetrus biezu izlīdzinošo kārtu, tad uzber pusmetru biezu māla slāni, kas aiztur biogāzi un neļauj kaudzes iekšpusē nokļūt nokrišņiem, tālāk veido 30 centimetrus biezu grants slāni un 40 centimetrus biezu augsnes kārtu, kurā iesēs zālīti. Arī šajās atkritumu kaudzēs, līdzīgi kā jaunajā poligonā, veidos vertikālos gāzes urbumus biogāzes savākšanai, lai to vēlāk izmantotu elektroenerģijas ražošanai.

Līdzīgi rekultivācija notiek mazajās atkritumu izgāztuvēs, kuru Liepājas rajonā kopskaitā ir 25. No pašām mazākajām atkritumus transportēs uz citām, un to vietā paliks līdzens zaļojošs laukums, bet lielākajās atkritumus apglabās līdzīgi kā Šķēdē, tikai tur nesavāks biogāzi, jo tam nepieciešama speciāla sūknēšanas un savākšanas iekārta, kā arī cits aprīkojums. Šobrīd no 25 rajonā esošajām atkritumu izgāztuvēm rekultivācija nav veikta tikai 3 – Grobiņā, Aizputē un Priekulē.

Kāpēc vajag vienu lielu atkritumu izgāztuvi, nevis daudz mazu?

Lūgts īsi komentēt, kāds reāls labums iedzīvotājiem būs no tā, ka turpmāk rajonā darbosies vairs tikai viens liels atkritumu poligons, nevis daudz mazu izgāztuvju, A.Štāls sacīja: "Lietderība nav vis lielumā, bet gan tajā apstāklī, ka šī saimniecība būs sakārtota, ekonomiska, videi saudzīga, sanitārām prasībām atbilstoša un citādi efektīva." Var jau šādi veidot arī desmit mazu izgāztuvju, taču izmaksas tad būs desmit reižu lielākas, viņš rezumēja.

Tabula

No mājsaimniecībām izvesto atkritumu sastāvs (procentos):

papīrs un kartons 10

metāls 2

plastmasa 3

izdedži, pelni 8

šķembas, būvgruži 7

zāle, augsne 30

pārtika 25

stikls 10

bīstamie 2

Vidēji gadā Liepājā un rajonā tiek apglabāti 115 tūkstoši kubikmetru atkritumu.

Lielākie plusi un mīnusi, ko atklāj atkritumu apsaimniekošanas projekts:

– Šķēdes atkritumu izgāztuve darbojas kopš 1960.gada un atkritumus izgāž tieši uz caurlaidīgajām smiltīm un organiskās augsnes, tāpēc ihfiltrāts nokļūst gruntsūdeņos, kas ieplūst netālu esošajā Tosmares ezerā un to piesārņo.

+ Lai mazinātu Tosmares ezera piesārņošanu, veidos speciālu drenāžas sistēmu, lai savāktu infiltrātu Šķēdes atkritumu izgāztuvē un to novadītu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

– Mazās atkritumu izgāztuves ir iekārtotas karjeros, mežos un purvos, un nav nodrošināti vides aizsardzības pasākumi.

+ Lai pasargātu dabu no atkritumu kaitīgās ietekmes un procesiem, mazās atkritumu izgāztuves likvidē.

+ Pirmo reizi Latvijā rekultivācijas procesā Šķēdes atkritumu izgāztuvē veido biogāzes savākšanas sistēmu. Šāda sistēma būs arī jaunajā atkritumu poligonā.

+ Savākto biogāzi izmantos elektroenerģijas ražošanai.

+ Optimizēta vienā vietā, atkritumu savākšana un apsaimniekošana būs ekonomiski izdevīga, tādējādi būs novērsta gruntsūdeņu piesārņošana un sakopta apkārtējā vide.

+ Šķēdes izgāztuves apkārtnē vēl 30 gadu pēc tās pilnīgas slēgšanas veiks gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu uzraudzību.