Kurzemes Vārds

06:30 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vairošanās daloties

Kaspars Migla

Šķiet, to, kā vairojas baktērijas man bērnībā iemācīja daudz ātrāk nekā cilvēka vairošanās nianses. Dabaszinību stundās man nebija grūti saprast, ka labvēlīgu apkārtējās vides faktoru ietekmē šie mikroorganismi (baktērijas, ne cilvēki) savu skaitu papildina daloties. Tas ir visai efektīgs dzīves telpas piepildīšanas veids, jo šis process notiek visai ātri, un, ja ik pa pusstundai baktēriju skaits var dubultoties, tad par izmiršanu nav jādomā. Vēl vairāk – zinātnieki aprēķinājuši, ka, ja baktēriju šūnas dalītos neierobežojoties, pāris dienu laikā visa pārējā dzīvība uz pasaules aizietu bojā. Ja nu vienīgi kāds vientuļš leduslācis ilgāk klīstu gar Ziemeļpolu...

Taču ne jau par mūsu mazajiem "draugiem" ir šis stāsts. Bet gan par cilvēka dabu – arī mūsos ir ieprogrammēta šāda vēlme. Un visuzskatāmāk tā redzama uz sociālpolitiskās skatuves, kurai masu informācijas līdzekļi seko līdzi ar sevišķi rūpību. Pēdējais piemērs, kas man atgādināja par vairošanos daloties, ir notikumi vienā no vecākajām neatkarīgajām sabiedriskajām organizācijām otrās republikas laikā – Vides aizsardzības klubā. Nesen notika VAK kongress, kurā daļa biedru apsūdzēja līdzšinējo prezidentu Arvīdu Ulmi nedemokrātismā, nepamatotā naudas tērēšanā un politiskā atkarībā. Taču balsojot vairums tomēr izteica atbalstu līdzšinējam prezidentam, un viņa oponenti netika arī pārvēlēti viceprezidentu amatos. Tādēļ tiek cilāta ideja par atdalīšanos no VAK un jaunas organizācijas dibināšanu. Tā sacīt, vairošanās daloties.

Neesmu eksperts šajā lomā, lai izdarītu kādu kompetentu un kategorisku slēdzienu, taču, ja no katras organizācijas vai partijas atdalītos tie, kuri tajā brīdī jūtas kaut nedaudz aizskarti, ignorēti un nesadzirdēti, kā arī tad, ja būtu atcelts biedru minimālais skaits, Latvijā būtu, piemēram, nevis ap pussimt partiju, bet gan pāris tūkstoši!

Tā īsti nevaru atrast nevienu piemēru, kad veiksmīgi un ar redzamu tautas atbalstu darbotos kāda partija, kas atšķēlusies no otras. Ar vislielāko pompu vairošanās daloties procesu 2001.gada beigās un 2002.gada sākumā veica Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partiju, no kuras Egila Baldzēna vadībā atdalījās Sociāldemokrātu savienība (SDS). Kādi šobrīd rezultāti? Neviena no partijām netika Saeimā, un pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pat abas kopā tās neatbalsta pieci procenti vēlētāju. No SDS neilgi pēc dibināšanas kongresa atdalījās odiozais grieķis Odisejs Kostanda ar saviem atbalstītājiem, nodibinot partiju "Latvijas brīvībai". Rezultāts – pērn novembrī Kurzemes rajona tiesa šīs partijas darbību apturēja.

Jāatzīst, ka vairošanās daloties uz politiskās skatuves notiek ne tikai struktūras iekšēju domstarpību dēļ. Mēdz būt arī cita motivācija, par ko liecina piemērs ar politisko apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Kad no tās izstājās Tautas saskaņas partija un Sociālistiskā partija, palika vairs tikai "Līdztiesība". Lai varētu eksistēt apvienība, ar vienu partiju nepietiek, tādēļ tika radīta "Brīva izvēle tautu Eiropā" jeb BITE.

Tā kā partiju dzīves telpa jeb, precīzāk – vēlētāju atbalsts, nevar būt lielāks par 100 procentiem, politisko spēku dalīšanās ne pie kā laba būtībā nevar novest – kāda baktērija šaurumā noteikti tiks saspiesta, jo šis dalāmais simts neizbēgami būs jādala ar lielāku dalītāju. To nevarētu teikt par, piemēram, jau pieminēto Vides aizsardzības klubu. Nedomāju, ka ciestu Latvijas daba, ja mūsu valstī savā sfērā aktīvi darbotos vēl arī "Jaunais Vides aizsardzības klubs", "VAK 2" vai "Atjaunotais VAK".