Kurzemes Vārds

13:43 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Vēlēšanas kā valdības vērtējums

Andžils Remess

Kaut arī jau sācies lielais futbola laiks, un gan vakara stundas, gan arī ārpus tām mūsu prātus turpinās aizņemt notiekošais Portugāles stadionos, tomēr šī nedēļa sola arī pietiekoši intriģējošus pavērsienus politiskajā dzīvē, lai būtu vērts tiem atvēlēt kādu brītiņu laika. Nozīmīgi procesi attīstās arī pasaules mērogā, tomēr priekšplānā izvirzās notiekošais tepat Latvijā.

Vēl gan būs jāpagaida līdz jūlija sākumam, lai uzzinātu, kādus politiķus esam ievēlējuši Eiroparlamentā un kā tur sakārtosies partiju spēku samēri, taču jau tagad sāksim spriest par šo vēlēšanu ietekmi uz Latvijas iekšpolitiku. Jā, Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās mazāks cilvēku skaits nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās – nedaudz vairāk par 41 procentu, taču negribētos šī skaitļa priekšā likt vārdu tikai. Šādas vēlēšanas nav īpaši populāras arī citās Eiropas Savienības valstīs, un, piemēram, Čehijā piedalījās 27 procenti, par ko gan var teikt tikai. Daļa vēlētāju nejūt motivāciju, neizprotot Eiroparlamenta nozīmi, daļu politika nogurdinājusi un tiem viss vienalga. Un tomēr Eiroparlamenta vēlēšanas bija mūsu valdības un mūsu politisko spēku vērtējums, un tās iezīmēs ne tikai nākampavasar notiekošo pašvaldību vēlēšanu iznākumu kontūras, bet arī atbildēs uz citiem jautājumiem.

Piemēram, vai "Latvijas ceļš" būs atguvies no Saeimas vēlēšanās saņemtā nokdauna un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ieguvusi otro elpu? Cik pamatots ir "Jaunā laika" uzskats, ka šī partija saglabājusi sabiedrības lielākās daļas simpātijas? Kāds izskatās spēku izkārtojums kreisajā spārnā pēc "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" izjukšanas un vai Tautas saskaņas partijas loma ir tik nozīmīga, kā to sludina šīs partijas līderi? Tāpat interesanti būs salīdzināt vēlēšanu iznākumu ar dažādām socioloģiskām aptaujām, kurās prognozēja, ka, vēlēšanās piedaloties mazāk par pusi balsstiesīgo, Eiroparlamentā no Latvijas būs pārstāvētas tikai trīs partijas. Tātad par to varēsim spriest jau šorīt, kad būs zināms, kuras partijas ieguvušas pārstāvniecību Eiroparlamentā. Bet vakar tika prognozēts, ka ļoti pārliecinošs atbalsts būs opozīcijā esošajiem tēvzemiešiem, un tālāk sekotu "Jaunais laiks" un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

Bet ne jau katrai partijai pašai ir svarīgi tikai apzināties savu pozīciju un tātad to, vai tās politika attaisnojusies, vai arī kaut kas krasi jāmaina. Zinot piekritēju skaitu, partijām būs reālāk meklēt kombinācijas gadījumā, ja tiešām jāveido jauna valdība.

Jā, Induļa Emša valdība atkal apdraudēta, un šoreiz no abām pusēm – labā un kreisā politiskā spārna. Tautas saskaņas partija gan tikai sestdien savā konferencē lems, izteikt vai neizteikt valdībai neuzticību. Jo tad beigsies termiņš ultimātam, ko Jāņa Jurkāna partija izteica premjerministram, prasot sakārtot sociālos jautājumus un neieviest tādu izglītības reformu, kāda iecerēta pašreiz. Par sociālajiem jautājumiem valdības pārstāvju un jurkāniešu konsultācijas sāksies šodien, taču situācija ap izglītības reformu ir daudz sarežģītāka. Politiskais princips gūst aizvien lielāku pārsvaru pār to, kā skolēniem labāk iegūt izglītību, un piekāpties nevar atļauties neviena puse.

Ja Tautas saskaņas partija vēl tikai biedē valdību, tad "Jaunais laiks" jau pieprasījis ceturtdien balsot par neuzticību Ministru kabinetam, par ieganstu minot noraidītos šīs partijas ieteiktos grozījumus valsts budžetā. Einars Repše jau izteicis gatavību veidot valdību, aicinot tajā piedalīties arī tēvzemiešus un Tautas partiju, tikai maz ticams, ka līdz Jāņiem, kad Saeimā sāksies lielais atvaļinājumu laiks, visi Repšes iecerētie sadarbības partneri būs paspējuši aizmirst viņa bārstītos apvainojumus. Lai gan – kas viss nenotiek, ja izdzird vilinošus un izdevīgus piedāvājumus.

Šķiet, par "Jaunā laika" aktivitātēm visvairāk nobažījusies Latvijas Pirmā partija, kas jaunā kombinācijā paliktu aiz apmales. Par šīs partijas bažām liek domāt tas, ka viens no tās vadītājiem Ēriks Jēkabsons biedē ar Repši. Tikai dara to tik nemākulīgi, ka šī biedēšana var iegūt pretēju efektu. Neapšaubāmi, Repše savas valdīšanas laikā daudz ko paspēja sabojāt un arī pats zaudēja to iespaidu par sevi, kādu bija radījis. Tikai – vai Repše tiešām būtu gribējis slēgt visas Latvijas ostas, izmest no valsts visus, kuri negrib mācīties latviešu valodu, bet izglītības reformas pretiniekus uz vietas arestēt?

Tas izklausās tikpat murgaini, kā kādā kreisos politiskos spēkus atbalstošā avīzē minētie argumenti, kāpēc Valsts prezidente nav piekritusi Saeimas lēmumam par tā saukto čekas maisu atvēršanu. Izrādās, maisos esot pašreizējā politiskā elite un to nedrīkstot kompromitēt. Tas nu vēl tā, lai gan taču tieši šī politiskā elite pati nolēma Valsts drošības komitejas arhīvus publiskot. Bet tālākais ir interesantāks. Lūk, pie varas esošie baidoties, ka zudīs viņu radītais negatīvais priekšstats par VDK, jo čekas ziņotāji esot bijuši gudri cilvēki, un viņu uzvārdu paziņošana atklātībai to apstiprināšot. Un vēl. Čekas maisos esot to cilvēku uzvārdi, kuri pildījuši ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes uzdevumu – iznīcināt padomju militārās rūpniecības potenciālu, un tagad visi saprotot, ka tā bijusi milzīga kļūda, jo saglabāt augstu tehnoloģiju ražošanu Latvijai būtu bijis ļoti izdevīgi.

Droši vien, ka tāda ražošanas nozare Latvijai būtu izdevīga, taču vai nu CIP aģenti Latvijā tiešām darbojās tik augstos posteņos, ka varēja iznīcināt veselu rūpniecības nozari? Un, ja VDK tādi aģenti arī bija zināmi, tad diez vai to uzvārdi tiktu turēti maisos. Drīzāk paši aģenti jau sen atrastos tur, kur tādos gadījumos mēdza nokļūt.

Taču šķiet, ka maisu jautājums pieklusīs līdz rudenim, jo jāšaubās, vai Saeima riskēs atkārtot kļūdu un steigā izstrādāt pieņemamu mehānismu, kā VDK arhīvus nodot atklātībai. Iespēja ar šādu nepierādītu apsūdzību nodarīt ļaunumu ir lielāka nekā pieļāvums, ka tādā veidā būs pavilkta svītra zem pagātnes. Nav taču šaubu par to, ka Latvijā palikušajos maisos ir tikai pelavas, kamēr graudi jau sen bija drošā vietā, un citi tikai labpatikā berzēs rokas, redzot mūs šīs pelavas purinot.

Droši vien šonedēļ turpināsies viedokļu sadursmes par Latvijas karavīru līdzdalību misijā Irākā, jo latviešu karavīra bojāeja bija pietiekoši traģisks gadījums, lai šis jautājums kļūtu aktuāls. Tikai liekas, ka šī traģēdija tiek izmantota, lai saceltu politisku kņadu un pierādītu, ka Latvijai bija jāpaliek tajā pašā interešu sfērā, kurā tā atradās līdz iestāšanās NATO. Jo nevar gribēt, lai Rietumi domātu par mūsu valsts drošību, kamēr mēs sēdētu, ierāvuši galvu plecos un neuzklausītu aicinājumu palīdzēt citiem.

Protams, var saukt par okupantiem to valstu karaspēkus, kuri piedalījās militārās akcijās pret Irāku, taču kāds ar šo jēdzienu sakars Latvijai, kuras karaspēks iesaistījās tikai karadarbības seku likvidēšanā, konkrētā gadījumā – atmīnēšanā? Taisnība, ka amerikāņi karu sāka bez starptautiskas piekrišanas, taču tagad Irāka pati prasa, lai ANO aicina miera uzturēšanā un kara seku likvidēšanā doties uz šo valsti starptautiskajiem spēkiem. Var jau vainot Saeimu, kas nolēma sūtīt uz Irāku militāros speciālistus, taču ne jau piespiedu kārtā kāds tur devies un dosies, bet brīvprātīgi. Un diez vai kāds profesionāls karavīrs pats neapzinātos šādas misijas bīstamību.

Tātad esam tikuši līdz Irākai, kas kopā ar starptautisko terorismu arī šonedēļ turpinās atrasties pasaules mēroga norišu priekšplānā. Par terorismu var teikt tikai to, ka turpināsies gan šī vardarbības izpausme, gan cīņa pret terorismu. Un tā vien liekas, ka pēdējā ja ne sāk gūt virsroku, tad piesaka sevi arvien būtiskāk. Jo arvien biežāk tiek arestēti akciju plānotāji un izpildītāji, un nupat Pakistānā tika sagrauts Osama bin Ladena organizācijas liels grupējums.

Bet attiecībā uz Irāku cerības vieš ANO Drošības padomes pieņemtā rezolūcija, par kuru var teikt tā – nesaskaņas lielvalstu starpā likvidētas, bet grūtības Irākā paliek.

Tiesa, ASV radušās domstarpības ar Franciju un Krieviju par Irākas parādiem, taču panākts pats galvenais – kā pēc iespējas ātrāk atrisināt to, lai irākieši paši valdītu savā zemē, un lai nedaudz vairāk nekā pusgada laikā no Irākas varētu izvest citu valstu bruņotos spēkus.

Taču grūtības rada mēģinājumi sabalansēt etnisko grupējumu intereses valdībā. Katrs grib izmantot situāciju, lai iegūtu lielāku teikšanu, katrs pārmet, ka citiem atvēlēta lielāka loma, bet, piemēram, kurdi pat jūtas vīlušies, ka viņiem nav paredzēta autonomija, un draud aiziet no valdības.

Cerīgi ir tas, ka deviņi lielākie bruņotie grupējumi piekrituši nolikt ieročus, un tas nozīmē, ka pretošanos pārtrauktu ap simts tūkstoš kaujinieku. Un tomēr noticis pirmais atentāts pret Irākas valdības pārstāvi, kas nozīmē, ka miera šeit nebūs un nebūs, vienalga, vai citu valstu karaspēki tur atrastos vai neatrastos, un kādas rezolūcijas arī pieņemtu.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Eiroparlamenta vēlēšanas.

\ Pirmo reizi ārzemju misijās iet bojā Latvijas karavīrs.

\ Labējie un kreisie politiskie spārni sāk šūpot valdību.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

\ Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram šīs vēlēšanas organizēt bija sarežģītāk nekā līdzšinējās.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Lielā astoņnieka valstu līderu tikšanās.

\ ANO Drošības padome pieņem rezolūciju par Irāku.

\ Eiroparlamenta vēlēšanas.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

\ Bijusi ASV pirmā lēdija Nensija Reigana nedēļas garumā saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules sakarā ar Ronalda Reigana nāvi.