Kurzemes Vārds

18:27 Ceturtdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kā ar vienu šāvienu tikt pie diviem zaķiem

Pēteris Jaunzems

"Mazajām zemnieku saimniecībām nodarboties ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu tirgum nozīmē savu naudiņu tikai velti vējā izķērnāt. Vienalga nebūs neviena, kas to preci pirks," spriež Rucavas pagasta zemnieku saimniecības "Gobas" īpašnieks Kārlis Vītols. Tamdēļ viņš paļaujoties uz Eiropas Savienības vienotās platības maksājumiem un, lai tos saņemtu, vispirms cenšoties turēt sakoptu savu zemi.

Protams, arī tad cilvēks nevarot sēdēt ar klēpī saliktām rokām. Svarīgi esot rūpīgi izpunktierēt, ko un kā darīt, lai katram solim būtu atdeve. No saimniecības īpašumā esošajiem četriem desmitiem hektāru, viņš prāvu daļu atvēlējis ilggadīgajiem zālājiem. Tur augot timotiņš un āboliņš. Bez tam rucavnieks audzējot šķirnes kartupeļus, kas iegūti no meristēmām, un nedaudz miežus lopbarībai.

Tagad, jau pāris nedēļu pirms Jāņiem, Kārlis Vītols esot daļu no platībām nopļāvis un izžāvējis sienam. Paša pāris brūnaļām būšot ziemā laba maltīte, bet to, kas palikšot pāri, varēšot pārdot kādam no lielajiem piensaimniekiem. "Šogad zāle, daudzajās salnās apsalusi, ir īsa un reta. Tur, kur pērn varēja savākt divus siena vezumus, tagad iznāk labi ja viens. Tas nozīmē, ka ziemā lopbarībai būs pieprasījums," viņš prātīgi teica. Tādējādi, kā mēdz sacīt, ar vienu šāvienu viņš nošaušot divus zaķus – saņemšot maksājumus par sakopto zemi un vēl kādu grasi par lopbarību.

"Gobu" īpašnieks teica, ka daļa no viņa saimniecības ietilpstot dabas parka teritorijā, tomēr viņš joprojām nezinot, cik naudas par hektāra sakopšanu saņems. Būs vai nebūs pagastam piešķirts lauksaimniekošanai nelabvēlīgas teritorijas statuss? Neviens viņam uz šo jautājumu atbildēt nevarot, jo valdības sasteigti pieņemtie lēmumi, lai mūsu valsts likumdošanu piemērotu Eiropas Savienības prasībām, esot "aizgājuši garām zemnieku ausīm". Ja arī tie ir publicēti "Latvijas Vēstnesī", tas vēl neko nenozīmējot, jo cik tad Rucavas pagastā ir to cilvēku, kas šo laikrakstu saņem un regulāri lasa. Sliktā informētība, kā uzskata Kārlis Vītols, esot viena no nelaimēm, kas jau gadus desmit traucē lauku ļaudīm mērķtiecīgi strādāt. Un ne jau tikai par valdības lēmumiem ir runa, arī par gaidāmajām salnām laikus paziņots netiekot. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā mūsu sinoptiķi temperatūras strauju pazemināšanos Lejaskurzemē neprognozēja. Taču nakts otrajā pusē tā negaidīti noslīdēja līdz –3 grādiem. Apsaluši ne tikai kartupeļi, bet arī mieži. Tie augi, kas cietuši vairāk, būs tikai nīkuļotāji un nekādu kārtīgu ražu nedos. Var, protams, aizbildināties, ka visu paredzēt nav iespējams, taču lietuviešu speciālisti savus lauksaimniekus tomēr esot paguvuši brīdināt.