Kurzemes Vārds

06:56 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Gribas kaut ko jaunu

Kirils Bobrovs

Kad ieviesām rubriku "Pa drāti vēstī lasītājs", tad uzskatījām, ka līdztekus replikām un viedokļiem lasītāji ziņos laikrakstam arī vienkārši par notiekošo. Piemēram, kaut kur sācies ugunsgrēks. No ugunsdzēsības apsardzes dienesta mums par to paziņos tikai vakarā vai nākamajā rītā. Bet šeit, redziet, saņemts signāls un var tūdaļ doties uz notikuma vietu un nofotografēt. Patiesībā reakcija izrādījās citādāka – desmitiem pensionāru cits pēc cita protestē pret Rožu laukuma apbūvi. Droši vien pareizi dara, taču lasīt vairs nav interesanti. Starp citu, tas nebūt nav viss šajā rubrikā fiksētais spektrs. Kādam visai svarīgi ir apliet ar samazgām kaimiņu. Taču šādas samazgas pie mums nepublicē. Kādam citam svarīgākais ir nevis paziņojuma saturs, bet tā anonimitāte, piemēram, gribas paziņot, ka "mūsu namā nav karstā ūdens", un vienlaikus gribas, lai uzņēmumā "Liepājas siltums" un namu pārvaldē nekad neuzzinātu, kur atrodas šis nams.

Informācijas novitātes tēma ir bezgalīga. Jaunumu daudz. Tieši tādēļ dažādi atkārtojumi vai vakardienas paziņojumi vienmēr izraisa negatīvu reakciju. It īpaši aizņemtam cilvēkam, pie tam vēl, ja viņu traucē darba laikā. Reizēm ierodas apmeklētājs, atvainojas par traucējumu un saka, ka viņš tikai uz pāris minūtēm, un tūdaļ sāk klāstīt, ko tieši vakar redzējis TV. Un vēl pauž sašutumu, kā kaut ko tādu var rādīt, meklē domubiedrus.

Bet notikumu visapkārt aizvien vairāk! Svētku vien vesels lērums. Notiek dažādi festivāli, gadatirgi, ielu dienas vai alus dienas, retro automobiļu parādes, pludmales konkursi, suņu, ziedu izstādes, dažādu gardumu degustācija, projektu prezentācija. Reizēm pat nākas norobežoties no šādiem priekiem. Un dīvaini, ka tas viss tiek nodrošināts pie visai mazas vidējās izpeļņas. Nauda rodas, taču laika vairs nepietiek.

Informācija jāsaliek pa attiecīgajiem plauktiņiem pēc tās nozīmīguma. Ja esat palaiduši garām ansambļa "Atštaukas" koncertu, tad varēsit to apmeklēt nākamajā reizē, bet, ja nezinājāt, ka namu pārvalde rīko jūsu nama īrnieku sapulci, lai organizētu tā apsaimniekošanas biedrību, tad sliktāk – tā var arī neatkārtoties. Lai šāda informācija būtu pieejama visiem un laikus, pie mums kāpņu telpā ierīkoja paziņojumu dēli. Taču to norāva jau divas reizes. Tas apliecina, ka īrniekus šāda informācija vispār neinteresē. Grūti iedomāties, ka kāds cits vārda brīvības pretinieks no Siguldas ielas speciāli devies uz O.Kalpaka ielu, lai tur daždažādi traucētu īrnieku informētībai. Pirms diviem gadiem mūsu laikraksts rīkoja reidu, lai fiksētu dažādas nevietā esošās izkārtnes, uzrakstus un reklāmas. Kopš tā laika nekas nav mainījies – pēc veikalu un citu pakalpojumu objektu likvidēšanas to izkārtnes turpina izdaiļot ēkas un parādes durvis. Arī darba dienas un laiki. Jauc prātus, un tikai! Tie, kuri iznomāja telpas, nepieprasa noņemt novecojušās izkārtnes, bet policija negrib meklēt un sodīt pagrīdniekus. Kam tad stingrie administratīvās atbildības noteikumi?

Mūsu šodienas dzīvi grūti iedomāties bez reklāmas, kaut gan par to, kādai tai jābūt, arī var strīdēties bezgala daudz. Televīzijas skatītājus, piemēram, kaitina asa sižeta filmas skatīšanās laikā piedāvājamā bezgalīgā sekmīgā un lētā cīņa pret blaugznām. Bet var taču pieklusināt skaņu vai pat aiziet uz virtuvi un uzvārīt tēju. Nervozēt, šķiet, nevietā. Taču zvani redakcijai liecina par pretējo: laiku pa laikam tirgotāji ar laikraksta starpniecību aicina apmeklēt savas iestādes, nenorādot to adreses. Ir tāds paņēmiens – lasītājs saniknosies, taču iegaumēs, bet adrese… Adrese nāks vēlāk.

Šo rindiņu autoram ne reizi vien nācies visai sīki apspriest pēdējo gadu tālruņa izziņu grāmatu saturu ar to sastādītājiem. Kādreiz galvenais trūkums šajos izdevumos, visuprāt, bija grūtības atrast tur vienu vai otru abonentu pēc nosaukuma, tagad tas atvirzījies otrajā plaknē, galvenā nelaime ir tāda, kas vispār tur iekļauts un kas nav, un kādā apjomā. Tas jaunā principa dēļ: kurš ir bagāts un neskopojas maksāt izdevējiem, tas arī tiek iekļauts grāmatā ar sīkiem aprakstiem, bet, kurš negrib maksāt ikdienas un nepamatoto obroku, var vispār palikt aiz borta. Bet ierindas izziņu izmantotājs, nepārzinot šāda biznesa specifiku, pamatoti pauž sašutumu, kādēļ izdevumā nav viena vai otra Centrālās slimnīcas vai Pilsētas domes tālruņa numura. Kā vēl lai reaģē, ja jums piedāvā absolūti ne to, kas vajadzīgs? Izziņas grāmatas izsniedz bez maksas katram abonentam. Taču tas ir māns – viss jau apmaksāts. Jāmaksā arī pakalpojumu dienestam 118. Un bez tā mūsu laikā nekādi nevar izdzīvot.

Protams, skartā informācijas atlases tēma ar minēto nebūt nav izsmelta. Mēs, piemēram, nebūt vēl neesam aplūkojuši datoru, neesam skāruši internetu, kur ir daudz interesantu, taču no galvenajiem darbiem novirzošu lietu. Ieteikt var tikai vienu: jebkuras informācijas atlasē lietišķam cilvēkam jābūt ārkārtīgi uzmanīgam un prasīgam un jāzina savs uzdevums. Tas pat paildzina mūsu īso dzīvi.