Kurzemes Vārds

07:50 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Vai iznākums bija negaidīts?

Andžils Remess

Var jau teikt, ka Eiroparlamenta deputātus balsotāji izvēlējās pēc citiem kritērijiem, nekā izvēlas tautas kalpus Saeimā un tāpēc šo vēlēšanu iznākums neraksturo Latvijas iekšpolitisko situāciju. Taču tas vairāk izklausās pēc vēlēšanās zaudējušo partiju tādas pat taisnošanās, kā vienas otras partijas līdera sacītais, ka ne tikai viņam, bet arī sabiedrībai vairāk interesējis Eiropas futbola čempionāts, un vēlētāju mazā aktivitāte neļaujot neko secināt.

Protams, uz Eiroparlamenta vēlēšanu pamata nevar veidot citu valdību, un droši vien citāds būs iznākums pēc diviem gadiem paredzētajās Saeimas vēlēšanās. Un tomēr pašreizējo spēku samēru Latvijas politikā šīs vēlēšanas gan parādīja. Tikai, kaut arī šis samērs krasi atšķiras no iepriekšējo Saeimas vēlēšanu iznākuma, negribas piekrist tiem, kuri to sauc par pārsteidzošu.

Par negaidītu nevar uzskatīt vēlētāju lielo atbalstu Saeimas opozīcijas partijām, kuras Eiroparlamentā ieguva astoņas deputātu vietas, tikai vienu atstājot koalīcijas partijām. Pašreizējā valdība ir pietiekoši nepopulāra un nepārliecinoša, tāpēc drīzāk pārsteigums būtu cits iznākums.

Par negaidītu nevar saukt arī to, ka, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, atbalstu tomēr zaudējušas ne tikai valdošās koalīcijas partijas, bet arī opozīcijā esošās, un visbūtiskāk "Jaunais laiks" un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Jo radītajam mītam par pirmo no tām agri vai vēlu jāizzūd, bet otrās popularitāti mazināja sašķelšanās.

Tāpat nekas pārsteidzošs nebija labējo partiju dominēšana, ja nu vienīgi "Tēvzemei un brīvībai"/ LNNK vairāk nekā pārliecinošā uzvara, salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām procentuāli iegūstot gandrīz sešas reizes lielāku atbalstu, bet Liepājā pat deviņas reizes. Varbūt tas izklausās paradoksāli, bet labējo triumfu veicināja kreisie spēki paši, ar savām uzmācīgajām protesta akcijām pret izglītības reformu radikalizējot sabiedrību, sašķeļot to divās daļās un partiju atbalstītājiem liekot noslāņoties pēc etniskā principa. Gan pēc šīm kreiso aktivitātēm, gan lozunga "Krievi nāk!" izvirzīšanas sabiedrības viena daļa juta, ka apdraudētas ir tās nacionālās intereses, un atbalstu meklēja pie tēvzemiešiem.