Kurzemes Vārds

15:47 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Panika savijās ar drosmi

Andžils Remess

Tas ir ļoti dabiski, ka gadu gaitā mainās dažādu notikumu vērtējumi un tātad arī traktējumi, un ne jau vienmēr vajadzīga iekārtas un ideoloģijas maiņa, lai tā notiktu. Arī padomju varas laikā pagāja vairāk nekā divdesmit gadi, lai 1941. gada jūnija beigas no vienkārši kara sākuma dienām pārtaptu par Liepājas varonīgo aizstāvēšanu. Vēl 1961. gadā tas bija tikai vācu fašistu nodevīgais uzbrukums, kurā triecienu viena no pirmajām saņēma Liepāja, nākamajā gadā jau parādījās jēdziens – lielas, neredzētas varonības sākums Liepājā, bet vēl pēc dažiem gadiem šeit 1941. gadā notikušais jau bija viena no visspilgtākajām lapaspusēm padomju tautas varonīgajā cīņā pret vācu fašismu.

No tā laika propagandas viedokļa viss saprotams. Bija vajadzīgs padomju patriotisma paraugs, un kāpēc par tādu lai neizvēlētos kara sākumu Liepājā? Kaujas šeit tiešām bija notikušas, cik niknas – tas jau sācis pabālēt no aculiecinieku atmiņas, un pietiek šo to nepieminēt un dažu labu akcentu nedaudz pārbīdīt, lai toreizējos notikumus pagrieztu propagandai nepieciešamā virzienā.

Interesanti tagad salīdzināt šo kauju dokumentāciju ar vēlāko interpretāciju. Nu, kaut vai tās cīņas, kas notika tieši šajos datumos – 1941.gada 25. un 26.jūnijā. Ja Sarkanarmijas kaujas darbības žurnālā bija rakstīts, ka "kājnieki ir demoralizēti un neizrāda nekādu pretestību, atkāpjas neorganizēti, dažreiz paniski", tad pēc trīsdesmit gadiem izrādījās, ka tieši šajos datumos 1941. gadā esot turpinājusies lieliski organizēta aizstāvēšana, aizstāvji izturējuši neskaitāmus uzbrukumus un ienaidnieks cietis prāvus zaudējumus.

Ja nu atkal esam nolaidušies uz zemes, ja uz to dienu notikumiem skatāmies bez ideoloģijas brillēm un padomju karaspēka izmisīgos mēģinājumus izlauzties no aplenkuma vairs nesaucam par varonīgām un liesmainām dienām, kas iegājušas mūžībā, tad tikai vajadzētu izvairīties no otras galējības. Jo bija ne tikai panika un izmisums, bet bija arī varonība, tāpat zemiskums savijās ar drosmi, un ej nu pasaki, kā bija vairāk. Galu galā tajās 1941. gada jūnija dienās galvas pie Liepājas un Liepājā nolika karavīri un zem Rožu laukuma, Vītolu, Lielās ielas namu drupām palika civiliedzīvotāji. Upuru piemiņu arī godināsim.