Kurzemes Vārds

13:26 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Ak, kāzas, kāzas...

Daiga Mikuļska

Vasara ir visaktīvākais kāzu pieteikšanas, organizēšanas, norises laiks. Katrs, kas ar to saskāries ne kā viesis, bet organizators, zina, cik daudz laika, nervu un arī naudas šim procesam jāvelta. Protams, kāzas mēdz būt dažādas. Kā viesu skaita un iztērētās naudas ziņā, tā saviesīgās daļas rīkošanā un viesību vietas izvēlē. Cits uz Dzimtsarakstu nodaļu vai baznīcu dodas salaulāties tikai kopā ar vedējiem, cits rīko vērienīgus svētkus modernā vai nacionālā stilā. Lai nu kā, kāzas ir zīmīgs notikums, un tāds tas bijis gandrīz vai katras tautas tradīcijās.

Pirmo reizi un visas pārējās reizes

Protams, laulības, kāzu rīkošana ir process, kuru gan līgava un līgavainis, gan radi uztver ar domu: vienreiz un uz visu mūžu. Diemžēl ne vienmēr notiek tieši tā, bet tas jau cits stāsts. Gribētu apgalvot, ka pāris, kas precas pirmo reizi, savas kāzas neaizmirst, neskatoties uz visām tālākām dzīves peripetijām. Laulājoties otro, trešo utt. reizi, šis notikums jau tiek pieņemts ar citādām, vairs ne pirmreizējām izjūtām.

Ir kāzu tradīcijas, kas katrai tautai individuālas, un ir tādas, kas pārkāpušas savas zemes slieksni un kļuvušas par neatņemamu tradīciju daudzām tautām. Lūk, dažas no tām!

Laulības gredzens. Jau senos laikos ļaudis vēlējušies īpaši parādīt savu piederību viens otram. Vēsturnieki domā, ka sākotnēji par tādu kā pazīšanās zīmi senajiem cilvēkiem kalpojusi savītu zāles stiebru apsiešana ap līgavas vai līgavaiņa plaukstu locītavām vai kājām. Uzskatīja, ka tie pasargās no tā, ka gars pametīs ķermeni. Vēlāk par zīmi kļuva gredzens, ko darināja no dažādām vielām – ādas, metāla, akmens, sudraba, vēlāk arī no zelta.

Vecs, jauns, aizņemts, zils. Ir ļaudis, kas rūpīgi ievēro šo tradīciju, proti, līgavai kāzu dienā jābūt mugurā kaut kam vecam. Tas ir kā simbols, kas līgavu saista ar pagātni. Kaut kam jaunam – nākotnes cerības. Zilais apliecina uzticību, bet kāda aizņemta lieta draudzību.

Zeltnesis. Atšķiras tradīcija, kuras rokas pirkstā tiek vilkts laulības gredzens. Ir valstis, piemēram, Amerika, kur par tā īsto vietu uzskata kreisās rokas zeltnesi. Tas tādēļ, ka jau pirms daudziem gadsimtiem uzskatīja: kreisās rokas ceturtais pirksts ir tas, kuram vistiešākā saikne ar sirdi. Latvijā savukārt par īsto uzskata labās rokas zeltnesi. Lai gan arī pie mums šī tradīcija vairs netiek tik stingri ievērota.

Kāzu torte. Tās pirmsākumi esot meklējami jau senajā Romā, kur virs līgavas galvas pārlauza maizes klaipu. Tas simbolizēja cerības par auglīgu un nodrošinātu dzīvi. Kāzu viesi drupačas salasīja un apēda. Viduslaikos Anglijā viesi uz kāzām nesa mazas tortītes un salika kaudzē. Acīmredzot tieši tā ļaudis pamazām nonāca pie domas gatavot vienu lielu, daudzstāvu torti.

Medusmēnesis. Senos laikos par labāko uzskatīja laulāšanos tieši pilnmēness laikā. Pēc laulībām kāzinieki dzēra medalu. Nereti svinētāji no ša dzēriena neatteicās veselu mēnesi no vietas. Saliekot šīs aktivitātes kopā, izveidojās jēdziens, ko tagad dēvē par medusmēnesi.

Rīsi. Austrumzemēs rīsu mešana jaunlaulātajiem bija sena tradīcija. To tagad pārņēmušas daudzas tautas. Rīsi nozīmē auglību un cerību uz daudziem pēcnācējiem.

Līgavas nešana pāri slieksnim. Par šā rituāla dzimteni uzskata Itāliju. Līgava bija jānes pāri slieksnim, jo viņa stīvējās, negribot iet guļamistabā. Īstai dāmai pieklājās kaut nedaudz, bet pastīvēties pretim. Vēl uzskata, ka līgava pāri slieksnim jānes, lai viņu pasargātu no ļaunajiem gariem.

Puķu mešana. Uzskata, ka tradīcija mest jaunās sievas buķeti radusies Francijā. Bet sākotnēji viss notika tā. Tur jau 14.gadsimtā kāzu viesi pamanījās tramdīt līgavu, lai viņai norautu prievītes, kas saturēja zeķes. Uzskatīja, ka prievīte nes laimi. Lai izvairītos no šāda veida uzbrukumiem, līgava pati sāka mest pūlī prievīti. Vēlāk to papildināja puķes. Tagad neprecētā sieviete, kura noķer jaunās sievas buķeti, būšot nākamā, kas salaulāsies.

Sīkumu nav

Mēdz teikt, ka, gatavojoties kāzām, nemēdz būt neviena sīkuma. Vispirms jau jaunajam pārim pašam jāzina, kādas kāzas viņi vēlas. Tad nāk pārējie jautājumi: ko aicināt par vedējiem, kur iegādāties kleitu, uzvalku, apavus utt. Ko pirkt un kur pirkt? Kādi būs laulības gredzeni? Kurā vietā notiks laulības, bet kur – svētku mielasts? Jāņem vērā aicināto viesu skaits, ēdienkarte, kā tiks greznots mielasta galds un arī automašīnas.

Kā jau 21.gadsimtā, visai plašu informāciju par kāzu rīkošanu var iegūt interneta mājaslapās. Lai viesības izdotos un patiktu kā jaunajam pārim, tā viesiem, zinātāji iesaka visu darīt pēc plāna.

o Jau laikus jāsastāda viesu saraksts.

o Rezervējiet vietu, kur notiks svinības.

o Rezervējiet laiku pie fotogrāfa.

o Ja dodaties ceļojumā, vienojieties par valsti un vietu, kur vadīsit medusmēnesi.

o Mēnesi pirms notikuma izsūtiet ielūgumus.

o Pasūtiet automašīnu, torti, ziedus, muzikantus.

o Vienojieties par ēdienkarti.

o Ar vedējiem pārrunājiet vēlamo svinību programmu.

o Līgavai laikus jārezervē laiks pie friziera, stilista, manikīra.

o Vienojieties, kādas dāvanas vēlaties saņemt no viesiem.

o Pēc sava sastādītā saraksta pārbaudiet, vai par visu padomāts.

o Kad kāzu diena tuvojas, varbūt vērts sarīkot ballīti saviem tuvākajiem draugiem?

Tikai no pašu ieinteresētības, vedēju vai svinību vadītāju uzmanības un viesu atsaucības būs atkarīgs, vai kāzas izdosies un paliks atmiņā.

Tēmas eksperta viedoklis

Mairita Pettere, veikala "Citymarket" vadītāja:

– Kāzas katram cilvēkam, manuprāt, ir zīmīgs un īpašs notikums. It sevišķi jau līgavai un līgavainim. Ja kāds no viņiem saka, ka nemaz nesatraucoties un "galu galā, kas tad tas ir – kāzas", tad gribas domāt, ka šim cilvēkam vispār labāk neprecēties, jo viņš nav ar īsto otro pusīti kopā. Protams, katram no mums ir sava attieksme pret laulībām. Ir cilvēki, kas gadiem dzīvo kopā, tad apprecas un drīz vien izšķiras. Citi apprecas pēc pavisam īsa pazīšanās laika, bet nodzīvo kopā visu mūžu.

Mana kāzu diena bija pirms sešpadsmit gadiem augustā. Atceros, tā bija ļoti saulaina un jauka. Katram jaunajam pārim varu tikai novēlēt izbaudīt savu kāzu dienu no sirds. Tie, pirmkārt, ir svētki līgavai un līgavainim. Un tikai otrkārt – visiem pārējiem kāzu dalībniekiem.

Imanta Liepiņa zīmējums

Konkurss atjautīgajiem un zinošajiem

Līdz kuram gadam vietā, kuru tagad sauc par Rožu laukumu, atradās pilsētas tirgus?

Atbilžu varianti:

a) līdz 1907.gadam;

b) līdz 1911.gadam;

c) līdz 1925.gadam.

Zvaniet šodien no pulksten 13 līdz 14 pa tālruni 3422366. Gaidīsim, jūsuprāt, pareizo atbildes variantu. Uzvarētāju noteiks izlozes kārtībā, un viņš saņems dāvanu no veikala "Stendera ziepju fabrika".