Kurzemes Vārds

02:18 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Bet rosīgākajiem jau grasās sapīt kājas

Pēteris Jaunzems

Pirmie soļi Eiropas Savienības sastāvā mūsu lauksaimniekiem ir bijuši vairāk nekā pieticīgi. Darbošanās vērienu stipri ierobežo tieši šis – naudas ziņā ārkārtīgi trūcīgais gads, kad nacionālo subsīdiju atbalsts ir atcelts, bet vienotās platības un strukturālo fondu maksājumi, ko apsolīts izsniegt no kopējā maka, lauku apsaimniekotāju kabatas labākajā gadījumā varētu sasniegt tikai ap Ziemassvētkiem. Taču arī tad, salīdzinot ar konkurentiem, kas strādā citās Rietumvalstīs, Savienības finansiālā dopinga devas mūsu zemkopjiem paredzētas trīs līdz pat četras reizes mazākas. Kā gan lai pastāv un izvēršas šādos apstākļos?

"Tāpēc jau šovasar, pabraucot pa rajonu, tūlīt ir saskatāms, cik ļoti ir sašaurinājušās apsētās zemes platības. Ar bažām vēroju, ka mūsu lauki kļūst aizvien tukšāki," vērtējot pašreizējo situāciju, teica Grobiņas pagasta kartupeļu audzētājs un Latvijas Zemnieku federācijas Liepājas rajona nodaļas vadītājs Nikolajs Pušņickis. Viņš šinī gadījumā nerunājot par dāņu un vācu lielražotājiem, kas Lejaskurzemē aizvien vairāk un ietekmīgāk nostiprina savas dižsaimniecības, bet gan par vietējiem zemturiem, kuri ir nonākuši uz sēkļa. Neredzot iespējas strādāt, vairāki zemtura kolēģi pavisam esot atteikušies no ražošanas.

Taču tuvākajā nākotnē, kā prognozēja grobiņnieks, situācija draud pasliktināties, jo izrādās, ka Zemkopības ministrija nule ir iecerējusi nosacīt vairākus ierobežojumus, lai novērstu Eiropas Savienības trīs gadiem piešķirto struktūrfondu izlietošanu jau pirmajā gadā. Par to, ka šādus piesardzības soļus spert ir paredzēts, aizvadītajā nedēļā informēta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa tur izteikusies, ka mūsu lauksaimnieku aktivitāte esot izrādījusies pārlieku liela un tādēļ piešķirtās naudas varot arī nepietikt. Tā, piemēram, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pasākumiem līdz šim pieteiktie četri projekti pretendējuši uz visu šim gadam paredzēto Eiropas Savienības finansējumu, kas ir 34 procenti no trīs gadiem ieplānotās summas. Tāpat investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos dažās nedēļās pieteikti jau 144 projekti, kuru izmaksas prasa 72 procentus līdzekļu no šim gadam paredzētā struktūrfondu atbalsta. Mūsu ierēdņus negaidīti pārsteigusi arī jauno zemnieku rosība. Kaut gan šķitis, ka šo cilvēku skaits laukos ir pavisam niecīgs, viņu aktivitāte tomēr izrādījusies negaidīti liela. Tādēļ šim gadam jauno saimniecību rosināšanai atvēlētie līdzekļi, kā "Kurzemes Vārdam" zināja teikt Valsts agrārās ekonomikas institūtā, drīz vien jau būšot izsmelti.

Tagad, vēloties ekonomēt Eiropas Savienības atvēlēto naudu, ministrijas attapīgie ierēdņi izdomājuši mehānismu, kā piebremzēt mūsu lauksaimnieku aktivitātes. Šajā sakarībā viņi ierosinājuši investīcijām lauksaimniecības uzņēmumiem samazināt maksimālo projektu finansējuma apjomu un līdzšinējo 800 tūkstošu eiro vietā nosacīt tikai 500 tūkstošus eiro augstus griestus. Pieticīgāks aptuveni par vienu desmito daļu, kā uzskatot ministrijas amatpersonas, varētu kļūt arīdzan valsts līdzfinansējuma apjoms.

Lauku ļaudis šos paziņojumus uztvēruši ar visai dalītām jūtām. Tikai daži no zemniekiem pauda viedokli, ka zemāki projektu finansējuma griesti pavērs iespēju līdzekļus saņemt lielākam to pretendentu skaitam. Turpretī tie lauksaimnieki, kas strukturālo fondu naudas piesaistīšanai paredzēto projektu izstrādi jau pabeiguši, pauž neviltotu sašutumu.

Zemnieki saka, ka zirgus uz pārbrauktuves mainīt neesot pieņemts, un šāda rīcība ir vērtējama kā sprunguļi, kas tiekot mesti riteņos pašiem strādīgākajiem mūsu uzņēmējdarbības celmlaužiem. Tāpēc, ka nepieciešamība pārstrādāt projektus nesot tiem tikai zaudējumus. Arī Durbes novada zemnieku saimniecības "Baroni" īpašnieks Osvalds Rukmanis uzskata, ka valsts amatpersonas šinī gadījumā ir pilnīgi sajaukušas darbības virzienus. Tā vietā, lai priecātos par lauksaimnieku aktivitātēm un mudinātu Eiropas Savienību piešķirt papildu līdzekļus mūsu centīgāko lauku uzņēmēju atbalstam, lai sekmētu mūsu visnotaļ atpalikušās lauksaimniecības attīstību, ierēdņi nodarbojas ar cilvēku rosības bremzēšanu. Savukārt Nikolajs Pušņickis šinī gadījumā velk paralēles ar valsts kredītiem, kas pērn un aizpērn bija paredzēti lauksaimniecībai izmantojamās zemes iegādei. Toreiz pie naudas tikuši tikai paši līdzekļu dalītāji, jo, kamēr informācija par atbalstu sasniegusi pagastus, visa nauda bijusi iztērēta. Izskatās, ka šoreiz var notikt tāpat?