Kurzemes Vārds

13:00 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Lielākas informatīvās kampaņas ierobežo resursi

Gunta Šnipke, Liepājas galvenā arhitekta vietniece

Pieredze rāda, ka sabiedrības interese par kādu jaunceļamu objektu ir atkarīga no pašas būvieceres. Ir tādas būvieceres, kurām sabiedriskās apspriešanas rīkošanu paredz likums, taču pēc būtības tā lielu interesi sabiedrībā neraisa. Un loģiski, ka arī atsaucība sabiedriskajā apspriešanā nav nekāda lielā. Taču ir arī tādas būvieceres, par kurām diskutē, vēl pirms tiek izsludināta projekta sabiedriskā apspriešana. Tad arī viedokļu ir daudz un tie ir pretrunīgi. Cilvēki savos vērtējumos vadās no savām personīgajām sajūtām, cik šī būviecere skar viņu personīgi, un, jo vairāk ļaužu tas personīgi skar, jo lielāka atsaucība.
Vai kārtība, kādā tiek veikta sabiedriskā apspriešana, ir pareiza? Jā. Ciktāl tas attiecas uz likumā paredzēto izpildījumu. Bet kārtība, protams, nav ideāla. Svarīgi, ar cik lielu izpratni cilvēki iesaistās šajā procesā. Taču kārtību iespējams uzlabot un vēlreiz uzlabot līdz bezgalībai.
Esmu pētījusi, kā sabiedriskā apspriešana notiek citās Latvijas pilsētās un ārvalstīs. Piemēram, ASV pilsētā Belvjū sabiedriskās apspriešanas process ir daudz labāk sagatavots un vadīts. Taču jāņem vērā, ka tur ir vesels sabiedrisko attiecību departaments, kas ar to nodarbojas. Katrā Belvjū pašvaldības struktūrā ir sabiedrisko attiecību speciālists, kura uzdevums ir ikdienā skaidrot cilvēkiem pašvaldības procesus un ieceres. Savukārt Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā ir tikai trīs speciālisti. Tāpat mēs nevaram atļauties publicēt tik daudz informatīvo bukletu, cik amerikāņi. Taču savu iespēju robežās un gadījumos, kad par būvieceri ir ļoti liela sabiedrības interese, mēs arī rīkojam izbraukuma tikšanās ar iedzīvotājiem. Biežāk tas nenotiek ne jau tāpēc, ka mēs to negribētu. Mūs tikai ierobežo resursi.

Cilvēki paliek muļķu lomā
Brigita Maksimova, sabiedriskā aktīviste
Pavasarī Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas telpās notika jaunā naftas termināļa sabiedriskā apspriešana. Bet kā tā bija izreklamēta? Nekā. Tādēļ tikai pāris cilvēku atnāca. Pieprasījām, lai rīko jaunu apspriešanu 3. vidusskolā, tur vismaz cilvēki sanāca. Bet to, kā mēs tikām uzklausīti, īsti nemaz atcerēties negribas. Cilvēks paliek muļķa lomā. Par viņu pēc tam paņirgājas.
Uzskatu, ka veids, kādā patlaban notiek sabiedriskā apspriešana, nav pieņemams. Vajadzīga daudz plašāka informācija, un apspriešana jāizsludina uz daudz ilgāku laiku, lai projektu varētu rūpīgāk izvērtēt, nevis kā tagad – izmet kādu informāciju uz pāris nedēļām un aiziet! Smieklīgi. Tā nedrīkst pret cilvēkiem izturēties.
Savukārt cilvēkiem vislielākā vērība jāpievērš potenciāli bīstamiem objektiem. Tagad daudzi apspriež Griģa iecerēto kautuvi. Smakas būšot. Piedodiet, bet no govs smakas neviens vēl nav nomiris, bet no naftas produktiem un dažādām ķīmiskās ielām, ko ikdienā elpojam, gan.