Kurzemes Vārds

13:24 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Vai pārmaiņu vēji pašvaldībās?

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis pietiekami garš laika strēķītis, lai vismaz Liepājā vēl valdītu relatīvs miers, bet tikmēr nav nekādu šaubu, ka tieši tās būs valsts iekšpolitiskā aktualitāte. Par to liecina gan valsts likumdevēju sarosīšanās, gan Lielo pilsētu asociācijas dalībnieku aktivitātes, kas novedušas pie karstām diskusijām par to, vai pilsoņu vēlētie pašvaldības deputāti var vai nevar pildīt administratīvās funkcijas un vai pašvaldību vadītājs būtu jāievēlē iedzīvotājiem, nevis šī amatpersona jāizraugās jau ievēlētajiem deputātiem, kā tas ir pašlaik.

Uzreiz jāsaka, ka, manuprāt, abi projekti ir vismaz revolucionāri un zemūdens akmeņi no tiem saskatāmi ar neapbruņotu aci. Jo teorētiski, protams, ir jauka doma par interešu konfliktu novēršanu, kas tiktu it kā likvidēts, ja deputāti neveiktu administratīvos darbus pašvaldību ietvaros. Taču reālajā situācijā mēs taču zinām, ka vismaz Liepājā cilvēks cilvēkam ir brālis, tikko runa ir par pašvaldības naudas apsaimniekošanu, un nav nekāda starpība, vai viņš ir deputāts vai ierēdnis, ja vien runā pareizajā toņkārtā un netraucē dzīvot citiem. Jaunās sistēmas gadījumā visticamāk, ka šādi deputāti kļūs par marionetēm, kuras raustīs pilsētas ietekmīgākie, par kuru naudu viņi būs tikuši savos krēslos. Taču vissūrāk varētu klāties mazākām pašvaldībām, kur jau tā trūkst reālu darītāju, un faktiskajā dzīvē jaunā sistēma kļūtu par mirušo dvēseļu uzvārdu atrakstīšanas birokrātiju.

Ja par pašvaldības vadītāja vēlēšanām, tad nūjai ir divi gali. No demokrātijas viedokļa idejai it kā nav ne vainas, un, ja vēl pilsētas vadītāju vēlē visi iedzīvotāji, kā vēstīts vienā no projekta variantiem, nevis tikai pilsoņi, tad par integrāciju vispār prieks nebeidz rimties. Taču svaru kausā pretējā pusē ir ne jau tikai nesenais Lietuvas piemērs, kur Valsts prezidenta vēlēšanas demokrātija noveda pie lielākā skandāla kopš neatkarības atjaunošanas, un, loģiski spriežot, tik mazā teritorijā kā pašvaldība ar populismu aizkrāsot acis un prātus ir vēl vienkāršāk. Savukārt vispārējo vēlēšanu sakarībā, man šķiet, vajadzētu tomēr krietni apdomāt, vai Latvijas lielākās pilsētas patiešām ir šādam solim gatavas valsts drošības perspektīvas skatījumā.

Edgars Lūsēns