Kurzemes Vārds

14:49 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Atklātā vēstule

Atklāta vēstule

liepājniekiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem –

Pilsētas domes deputātiem,

domes priekšsēdētājam Uldim Seskam

Mīļie liepājnieki, Pilsētas domes deputāti, godātais Seska kungs!

Mēs, Liepājas pilsētas sporta skolu vadītāji un treneri, vēršamies pie jums nolūkā paust ilglaicīgu vērojumu rezultātā izkristalizējušās atziņas par Liepājas sportā notiekošo un cerībā saņemt atbildi no pilsētas varasvīriem uz dažiem mūsu jautājumiem.

Atgādinājumam neliela retrospekcija pēdējā laika notikumu attīstībā.

2003.gada sākumā Liepājas sporta skolas atbalstīja Pilsētas domes lēmumu par sporta skolu reorganizāciju un pāreju domes Sporta pārvaldes pakļautībā. Lēmums tika pieņemts it kā ar mērķi sakārtot pilsētas sporta infrastruktūru. Skanēja krāšņi un, kā vēlāk izrādījās, krietni vien izpušķoti solījumi par sporta būvju celtniecību un visādiem citādiem labumiem, kas mūs sagaida.

Pēc nepilna pusgada aplaimotajiem par pārsteigumu pilsētas pašvaldība par simbolisku summu ļāva privatizēt ēku Bāriņu ielā 12 pazīstamajam Liepājas uzņēmējam Ivaram Kesenfeldam. Šeit atradās un joprojām atrodas izglītības iestāde – Liepājas Kompleksā sporta skola, kā arī sporta zāles, kur sporta stundas regulāri notiek arī pilsētas vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Uzsākot privatizācijas procesu, domes priekšsēdētājs Seska kungs sniedza vairākus publiskus paziņojumus masu medijos par pasākuma lietderību un pat nepieciešamību, proti: teritorijā starp Bāriņu un Skolas ielām tiks izbūvēts jauns, moderns sporta komplekss, lai atrisinātu Liepājas akūto problēmu – piemērotu sporta bāžu trūkumu. Kompleksā bija paredzēta džudo cīņas zāle, grieķu-romiešu un brīvās cīņas zāle, boksa zāle, galda tenisa zāle, slēgtie tenisa laukumi, sporta spēļu zāle. Būvniecības darbus pabeigt un simbolisko lentīti pārgriezt tika solīts 2004.gada septembrī, lai sportisti jauno, 2004.–2005. mācību gada sezonu varētu uzsākt jaunās telpās. I.Kesenfelds 2004.gada martā bija gatavs būvdarbus sākt, lai izpildītu norunu. Taču Liepājas domes deputātu kungiem bija citi plāni.

Pašlaik ir 2004.gada vasaras vidus, joprojām dzirdamas teorijas un prātojumi, aplūkojams pirms aptuveni pusgada tapušais sporta kompleksa makets, un tā pa īstam attaisnojies ir tikai populārais latviešu tautas sakāmvārds par solījumiem, kas makā nekrīt.

Esam dziļā neizpratnē un jūtamies pievilti, jo acīmredzot tikai pilsētas pašvaldībai zināmu noslēpumainu iemeslu dēļ darbi tālāk par aizkrāsni nav pavirzījušies līdz pat šai dienai.

Līdzīgā veidā, ierēdņiem solot un laipojot, jau vairākus gadus marinējas Atteku salas sporta bāzes labiekārtošanas jautājums. (..) Nu jau vairākus gadus, šķiet, tuksnesī atbalsojas runas par cīņas zāles nepieciešamību cīkstoņiem, Latvijas mēroga leģendas statusu iemantojis stāsts par slēgtajiem tenisa laukumiem Liepājā – kamēr valstī uzcelti jau 10 šādi korti, Liepājas domē joprojām lemj, vai tā pilsētai nav lieka greznība. Uzskaitījumu varētu turpināt.

Jautājums: varbūt Liepājas pilsētai nav izdevīgi, lai iespējami lielāks skaits bērnu un jauniešu nodarbotos ar sportu un izaugtu vesela tauta? Vai varbūt pašvaldības ierēdņu neieinteresētībai ir kāds cits skaidrojums? Esam gatavi uzklausīt. (..)

Negodīgi, mūsuprāt, paģērēt augstu rezultātu, neieguldot sportista attīstībā neko. Kuriozi, bet fakts – vienīgais Liepājas pārstāvis šā gada Atēnu olimpiskajās spēlēs Romāns Miloslavskis no sagatavošanās procesam paredzētās summas pašlaik ir saņēmis nepilnus 30 (!) procentus.

Jautājums: kā gatavoties sacensībām un cerēt uz labiem panākumiem, ja nav ne naudas, nedz normālas sporta bāzes, kur trenēties?

Vēl kāds mūsu ilggadējs vērojums rāda, ka Liepājā ir prioritāri sporta veidi pēc definīcijas, un ir sporta veidi (galvenokārt individuālie), kuru pārstāvji, pat atrodoties Eiropas un pasaules elitē, spiesti cīnīties par elementāru izdzīvošanu. Šādam bardakam, protams, seko loģisks rezultāts – labākie sportisti pamet Liepāju un brauc dzīvot un trenēties citur. Spilgtākais piemērs – 11 mūspuses tenisisti, kuri studē un trenējas ASV.

Jautājums: vai Liepājai šie sportisti nav vajadzīgi? (..)

No 2. līdz 4. jūlijam Ventspilī notiek Latvijas olimpiāde. Sporta aprindu kuluāros jau kādu laiku skumji ironizē, ka Liepājas sportisti joprojām uztur možu cīņas garu un arī šajā pasākumā piedalīsies nevis ar pašvaldības atbalstu, bet par spīti pašvaldībai. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik nejēdzīgi.

Izšķiroties par dalību šajā sporta forumā, par prioritāti uzskatām Liepājas godu un labo vārdu, tautas kalpu ambīcijām šoreiz ierādot pakārtotu lomu.

Esam pieraduši pie bezatbildīgiem solījumiem, mācāmies norīt pazemojumus un sadzīvot ar nevērību un cinismu. Prātā nāk senās Grieķijas dievu sodītais valdnieks Sīzifs un viņa nolemtība bezjēdzīgajai akmens velšanai. Laikam jau par kādiem nepiedodamiem grēkiem Liepājas domes amatpersonas nolēmušas arī mūs šim sodam – veikt nevajadzīgu darbu.

Klusībā ceram un ticam, ka pilsētas tēvu viedoklim varētu nepiekrist tie, kuri par viņiem balsoja pašvaldību vēlēšanās un kā pateicību vistiešāk izjutīs sodīšanas sekas, – liepājnieki.

Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks

Tenisa sporta skolas direktors Imants Andersons

Džudo-sambo cīņu nodaļas vecākais treneris Vaclavs Jažēvičs

Grieķu-romiešu un brīvās cīņas nodaļas vecākais treneris Viktors Livdāns

Boksa nodaļas vecākais treneris Kārlis Knitners

Galda tenisa nodaļas vecākā trenere Rasma Freiberga

Volejbola nodaļas vecākais treneris Gints Juriks

Peldēšanas nodaļas vecākā trenere Irina Grodzicka

Smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļas vecākais treneris Genadijs Runis