Kurzemes Vārds

15:29 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ko jaunnedēļ mums atklās ministri?

Viktors Ulberts

Nākamajā nedēļā Ministru kabinets lems, kam uzticēt 2006.gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās tā saucamās mazās arēnas nodrošināšanu. Kā zināms, valdības izveidotā darba grupa par labākajiem atzina Rīgas un Liepājas piedāvājumu. Bet noteicošais vārds tomēr būšot Starptautiskajai hokeja federācijai, kura, pēc Kirova Lipmana vārdiem, rekomendējusi visu čempionātu rīkot galvaspilsētā.

Manuprāt, jau sen visiem ir skaidrs, ka runas par to, ka tiesības rīkot pasaules hokeja čempionātu Latvijai izcīnījuši jūsmīgie fani, ir tikai patriotisks sauklis, kura aizsegā lielkalibra biznesmeņi vēlas noķert lielo lasi. To jau parādīja stīvēšanās ap lielās halles būvniecību. Lietu dēļ, kas izrietēja no šī skandāla un kas jau ir izrunātas līdz apnikumam, civilizētā valstī vajadzētu atkāpties visai čempionāta rīcības komitejai. Acīmredzot Latvijā ir īpaša izpratne par civilizētiem procesiem un goda kodeksu.

Bet lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas. Čempionātam pamatus lej tie paši cilvēki. Taču jaunnedēļ, kad Ministru kabinets lems par mazo arēnu, mēs skaidri redzēsim, cik patiesas ir valdības rūpes par valsts attīstību un cik lielā mērā tā atkarīga no privātajiem uzņēmējiem.

Neiedziļināšos visos Rīgas un Liepājas piedāvāto mazās halles variantu sīkumos. Lai aina būtu skaidra, pietiek salīdzināt tikai dažus faktorus. Rīga piedāvā rekonstruēt "Skonto" halli un vēlas, lai valsts apmaksā visus plānotos izdevumus – četrus miljonus latu. Tai pašā laikā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss atzina, ka pēc čempionāta galvaspilsētai tik liela halle nebūs vajadzīga. Ja viņš būtu izteicies vēl tiešāk, tas skanētu apmēram šādi: "Mēs gribam, lai valsts iedod četrus miljonus, un šo naudu izlietosim mirkļa vajadzībai."

Savukārt Liepājas projekts no valsts naudas seifa prasītu tikai 2,8 miljonus latu, pilsētas pašvaldība pati piedalītos ar 1,6 miljonu latu finansējumu, bez tam ievērojamu summu sola basketbola klubs "Liepāja" – 1,1 miljonu latu, jo tam akūti nepieciešams jauns spēļu un treniņu laukums. Un arī Liepājai vajadzīga daudzfunkcionāla halle, kurā rīkot vērienīgus pasākumus. Pašvaldības ierēdņi pie šā projekta strādājuši divus gadus. Un būtībā nav pamata apšaubīt viņu aplēses, kas rāda, ka halli iespējams pilnvērtīgi noslogot arī pēc čempionāta.

Jau pēc šī salīdzinājuma vien katram ar saprātu apveltītam cilvēkam ir skaidrs, kurš projekts ir valstij un sabiedrībai izdevīgāks. Tāpēc tikai nožēlu ir pelnījuši atsevišķi politiķi, kuri jau tagad tendenciozi cenšas uzsvērt Liepājas piedāvājuma trūkumus. Lūk, viesnīcu vēju pilsētā esot par maz. Tikai nevēlas uzsvērt, ka pie modernās būvniecības tempiem vajadzīgās viesnīcas var uzraut pāris mēnešos. Piemēram, uzņēmējs Andris Griģis jau paudis gatavību to darīt, ja, protams, notiks čempionāts. Tāpat pārmetums par neuzceltajām viesnīcām izčākst uz fona, kad paši rīdzinieki galvenajai čempionāta hallei vienīgi iedzinuši kaut kādus izmēģinājuma pāļus.

Mani kaut kā īsti nepārliecina arī apgalvojums, ka Starptautiskā hokeja federācija liek čempionātu rīkot tikai Rīgā. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka valstīs, kur norit lielais hokejs, mači notiek dažādās pilsētās. Nez kāpēc federācijai pēkšņi iepatikusies tikai Rīga? Vai tik patiesībā tā nav maska, lai slēptu vietējo rīkotāju vēlmes? Un vai tik šīs vēlmes nav saistītas ar "Skonto" uzņēmumu grupas vadītāju, ietekmīgo uzņēmēju Gunti Indriksonu? Biznesa aprindās jau sen klīst runas, ka viņa impērija jūk, brūk, strādā ar zaudējumiem un iekļuvusi parādos. Savukārt pats Indriksons šogad izlidojis no Latvijas miljonāru saraksta. Un šādā situācijā saņemt no valsts četrus miljonus latu būtu tas pats, kas uzkost torti pie rūgtas kafijas.

Tad nu nākamās nedēļas ceturtdienā redzēsim, vai valdība sniegs dārgu humāno palīdzību grimstošam uzņēmumam, vai, pārejot no runām pie darbiem, ieguldīs artavu Lejaskurzemes reģiona attīstībā. Un atklāsies, cik lielā mērā ietekmīgi uzņēmēji spēj ietekmēt politiķus. Tikai šaubos, vai kāds šķetinās iespējamās korupcijas pavedienus. KNAB jau nu noteikti neknābs valdībai, kura tā šefu ar izmisīgām pūlēm iestūma šajā krēslā.