Kurzemes Vārds

17:56 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Atbildība par bērniem un sevis attaisnošana

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē Aizputes Novadpētniecības muzeja un Tūrisma informācijas centra vadītāja JOLANTA BERGA

Visa nedēļa man pašai bija daudzu dažādu notikumu pilna, jo gatavojos Jāņa Kalnmaļa jubilejas izstādei pie mums muzejā, gudroju par rozīnītēm, ko varēja izbaudīt arī vakar notikušās aktu un portretu izstādes "Tik dēļ jums" atklāšanas viesi. Katru reizi cenšos izdomāt ko jaunu šo izstāžu atklāšanai, jo uzsildīta zupa man negaršo. Vēl nupat ieradās arī divi viesi no Šveices, ar kuriem pavadīšu spraigu nākamo nedēļu, tāpēc nav daudz pasaules notikumu, kam aktīvi sekoju līdzi.

Pirmā ziņa no Latvijas aktuālajām vēstīm, ko ievēroju un kas izraisīja virkni pārdomu, ir pieņemtie grozījumi "Bērnu aizsardzības likumā", kas paredz stingrākus noteikumus vecākiem, aizliedzot bērnus līdz septiņu gadu vecumam atstāt bez uzraudzības, kā arī virkni dažādu sankciju pret tiem vecākiem, kas būs izturējušies bezatbildīgi.

Vēl pirmdien pārliecinājos, ka vecāku atbildību par bērniem tiešām ir nepieciešams kaut kā pastiprināt, jo daudzi pusaudži aug absolūtā pašplūsmā. Biju klāt, kad Aizputes domē sirdi kratīt bija ieradies mūsu slaveno malkas piļu cēlājs Eduards Dambergs. Viņa mājās vietējie pusaudži nupat bija izpostījuši vienu iesāktu malkas būvi un citādi izrādījuši savu bravūru. Ir patiesi skumji, ka pusaudži šādi izturas pret vienu no savas pilsētas simboliem! Un vecākiem par to, protams, ir jāuzņemas vislielākā atbildība, tomēr vai nu šis visiem Eiropas standartiem atbilstošais likums ar bargajām sankcijām nu būs tā panaceja šādu sabiedrības problēmu risināšanai? Ļoti šaubos par to.

Manuprāt, vispirms ir jārada priekšnoteikumi, lai ģimenes bērnus varētu normāli audzināt, un tikai tad jādraud ar sodiem tiem, kas to nedara. Cik tad ir to ģimeņu, kur mammas var atļauties palikt mājās un audzināt bērnus? Lielākoties vecāki strādā vienā vai pat vairākās darbavietās, lai vienkārši būtu par ko bērnus apģērbt un pabarot. Un kamēr šī situācija būs tāda, neticu, ka ar draudiem būs iespējams ko labot. Valstij pirmām kārtām ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek Latvijā, un tikai tad jāapelē pie vecāku atbildības. Tāpat es domāju, kas tas par mistisko vecumu – 7 gadi? Vai nav tā, ka lielākās problēmas ir ar tiem bērniem, kas ir jau skolēni? Un vai tad vecākiem viņus nebūs jāuzrauga? Bet negribu izklausīties pārāk pesimistiska, jo ir arī ļoti daudz bērnu, kas labprāt savas vasaras brīvdienas īsinātu kādā darbiņā, tikai tādā mazpilsētā, kāda ir Aizpute, viņiem praktiski nav šādu iespēju. Arī par to taču būtu jāpadomā valsts līmenī.

Arī manā ģimenē, tāpat kā citās Latvijas saimēs, šovasar ir ienācis futbola trakums, kas izpaužas tādējādi, ka spēļu laikā ar vīru, kas it kā ir mājās, tomēr rēķināties nevaru, jo viņš ir futbola pārņemts. Vispār ar tiem hokeja un futbola trakumiem ir tā, ka visnotaļ atbalstu, ja cilvēkam ir kaut kas, ar ko patiesi aizrauties, tomēr man tuvāka ir aktīva darbošanās, nevis šāda pasīva sēdēšana pie televizora, kas visus lielo sporta notikumu laikā ir pārņēmusi.

No pasaules notikumiem ar dalītām jūtām uztvēru ziņu par tiesas procesa uzsākšanu pret Irākas eksprezidentu Sadamu Huseinu. Vēsturē ir pietiekami daudz līdzīgu piemēru ar cilvēkiem, kas atbildīgi par tautu masu iznīcināšanas gadījumiem, dažādiem uzbrukumiem, cilvēku pazušanu, masu kapiem, un ir briesmīgi, ka kaut kas tāds ir iespējams civilizētā pasaulē, kādā dzīvojam. Tomēr Huseina tiesa man vairāk atgādina tādu paraugdemonstrējumu, kad kādam sevi vienkārši ir jāattaisno un jāparāda, cik ļoti viņš šādu rīcību nosoda, bet paradoksālākais ir tas, ka tas notiek reizē ar karu Irākā, kur tāpat aizgājuši bojā daudzi nevainīgi cilvēki un dzīvību, kā zināms, zaudējis arī viens latviešu puisis. Un galvenais jautājums, kuram nav atbildes, ir: ko šī tiesa dos tiem mirušajiem cilvēkiem vai viņu tuviniekiem?

Pati katru rītu sāku ar to, ka tūlīt pēc pamošanās paskatos pa logu. Ja redzu saulīti, diena noteikti ir labāka par tām, kad saules nav. Un gribu beigt ar to, ka esmu optimiste un ticu sinoptiķu solītajam, ka jūlijs būs daudz saulaināks par jūniju.