Kurzemes Vārds

21:08 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Balto lielceļu, bruģa un ūdens apjostā Liepāja

Indra Imbovica

Jau senie domātāji teikuši, ka nesāp un neaizvaino kritika, ja to saka cilvēks, kuram pašam tas ir sāpīgs jautājums. Šajā reizē gribu teikt, ka arī man sāp, bet tomēr būšu kritiska, jo runa ir par manu dzimto Liepāju. Pēdējā laikā pilsētas vadītāji daždažādos veidos ļoti slavē Liepājas attīstību visdažādākajās jomās. Tas gan ļoti atgādina, ka strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tomēr no šās tēmas mēģināsim distancēties, galu galā pilsētas labiekārtošana nav politisks jautājums, bet runa ir tieši par to.

Ja TV kinofilmās nereti jādzird, ka pat meksikāņu klaidonis ir sašutis, ja viņam nav pieejama vismaz duša, bet mājsaimnieces ir šausmās, ja nav karstā ūdens, ko lai saka Eiropas valsts – Latvijas – pilsonis, kurš dzīvo trešajā lielākajā, bet pēc galvaspilsētas otrajā kultūras centrā – Liepājā? Tikai piecu minūšu braucienā kanāla abās pusēs ārpus pilsētas centrālās daļas tu nokļūsti vai nu uz grants klātām ielām, kas latviešu literatūras klasikā tik romantiski dēvētas par dzimtenes baltajiem lielceļiem, vai arī ne mazāk romantiski apdziedāto bruģi. Protams, tur nav arī ūdensvada. Parasti lielceļš tevi sausā laikā apputinās baltu no apaviem līdz matu galiem, bet lietus laikā varēsi brist pa dubļiem. Bruģis savukārt var lepoties ar ne tik romantiskām bedrēm, izaugumiem vai tukšumiem, ka gājēji var kājas izmežģīt vai braucēji savus spēkratus sabojāt.

Varbūt kāds iebildīs, ka tik traki gan nav, tas ir stipri pārspīlēts. Spilgti piemēri atrodami tepat, paša centrā, Zivju ielā pie Latvijas 1.rokkafejnīcas – bruģis kā pa kalniem un lejām jau kopš šīs rokmūzikas citadeles būvniecības laikiem. Tikko pārbruģēja nelielu laukumiņu Pasta un Graudu ielas stūrī, diemžēl dažus soļus blakus uzlabojuma neredz nekāda. Un ja vēl pieminam Rīgas ielu, 1905.gada ielu utt., tad vispār trūkst vārdu. Bruģis ir viens no Liepājas pilsētas raksturīgajiem vaibstiem, taču vai nu mums trūkst bruģēšanas meistaru, vai attiecīgo nozaru vadītāju kontroles un atbildības. Galu galā bruģa remontdarbi, nerunājot par restaurāciju, maksā bargu naudu.

Pat skolasbēnam ir skaidrs, ka ceļu remonts un izbūve prasa ievērojamas finanses. Pašvaldība šim nolūkam ņēmusi milzīgus kredītus. Taču nodokļu maksātājiem būtu tiesības sagaidīt, ka arī remontdarbi tiks veikti pamatīgi un ar garantiju, lai vairākus gadus nevajadzētu atgriezties un atkal tērēt līdzekļus. Tāpat ikviens pilsētas iedzīvotājs cer, ka ceļu remonts, protams, uzlabos pārvietošanās apstākļus. Velti cerēts!

Par piemēru ņemsim Velnciema rajonu, netālu no firmas "Lauma", kas atrodas piecu minūšu braucienā no pilsētas centra. Beidzot (21.gadsimtā!) te vairākās ielās ieguldīja kanalizācijas un ūdens pievadcaurules. Šis darbiņš tika paveikts ātri un, liekas, labi. Cita lieta ir ceļu remonts šajās vietās, kur nevar runāt ne par kvalitāti, ne arī par kaut kādiem uzlabojumiem. Gluži otrādi, brauktuve tagad ir sašaurināta un paaugstināta, bet, tā kā ietves tajā rajonā nekad nav bijušas, lietus laikā pie mājām izveidojas dubļu jūra, bet sausā laikā braucošās mašīnas saceļ tādus putekļu mākoņus, ka gājējiem gan vienā, gan otrā gadījumā vienkārši nav kur sprukt. Vārdu sakot, privātmāju īpašnieki, kuri maksāja par cauruļu ierakšanu, rūpējas un iegulda savus līdzekļus paši, lai viņu mājas izskatītos jaukas, un kuriem turklāt pašvaldība uzlikusi par pienākumu apkopt savu mājas priekšu – slaucīt, nopļaut zāli utt. – ir atstāti muļķu lomā.

Lai kā arī negribētu, nekas cits neatliek, kā atkal meklēt līdzības ar netālo kaimiņpilsētu Ventspili. Šajā pašā laikposmā tieši tādi paši darbi pilnā apjomā notika arī šajā pilsētā, tikai vēl stipri tālāk ārā no centra, gandrīz pļavās. Tagad tur līdzšinējā grantētā ceļa vietā ir ar modernajiem akmeņiem izbūvēta brauktuve ar norobežotām malām, lai namīpašnieki varētu droši un skaisti iekopt zālienu, nekreņķējoies, ka to izbraukās nevērīgas mašīnas. Ventspils draugi stāsta, ka tā tiek izbūvēta katra nākamā iela, lai turpmākajos desmit, piecpadsmit gados vairs nebūtu klāt jāķeras un velti naudas līdzekļi jātērē. Un tad ir jādomā, cik naudas un materiālu tiek vējā izmesti pie mums, vairākas reizes gadā slūpējot šos dzimtenes baltos lielceļus, remontējot, pavirši vai neprofesionāli pārliekot bruģakmeņus, tērējot tehniku, degvielu un darbaspēku. Bet rezultātā apstākļi patiesībā nav uzlabojušies un ieguldītajam darbam ir īss mūžs.