Kurzemes Vārds

21:33 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Bija viss, izņemot laika apstākļus

ALLA KOVAĻOVA-ŠŪLMANE,

E.Melngaiļa Mūzikas vidusskolas pasniedzēja

Sestdiena, 26. jūnijs

Beidzot sākušās brīvdienas, un visas ar eksāmeniem saistītās grūtības palikušas aiz muguras. Šodien bija tikšanās diena. Negaidīti, taču ļoti patīkami pārsteigumi. Pēc svētkiem viens no maniem bijušajiem studentiem, atbraucot uz Liepāju, atlicināja laiku apciemot arī savu skolotāju un dalīties iespaidos un jaunumos. Līgo svētki, viņa vārdiem runājot, bija lieliski. Viņš ar draugiem tos svinēja Kolkā – ar teltīm un laivu. Viņš mani pārliecināja, ka tas bija brīnišķīgi. Vēl jo vairāk, radās sajūta, it kā es tur būtu bijusi pati – lūk, ko nozīmē aizraujošs stāstījums! Bet tagad mans stāstnieks nolēmis pilnīgi nodoties darbam. Un arī to bija patīkami dzirdēt. Vārdu sakot, esmu priecīga par savu audzēkni.

Svētdiena, 27. jūnijs

Es to nosauktu par vecāku dienu. Kāda laime, kad visa ģimene, arī aizlidojušie putnēni, rīdzinieki, sapulcējas kopā! Pat ja arī tikai uz īsu brīdi. Atbrauca dēls ar vecāko mazdēlu. Protams, bija arī meita, kas dzīvo Liepājā. Bez šaubām, jebkura mamma tādos brīžos cenšas godam uzņemt ciemiņus, bet tas arī atmaksājas – tādu dienu, kāda bija šodien, es ar pilnu pārliecību varu saukt par laimīgu.

Pirmdiena, 28. jūnijs

Viss ritēja tā, it kā būtu ieprogrammēts. Bija visparastākā darba diena. Bet jebkuras saimnieces svēts pienākums – doties uz tirgu. Žēl, ka šogad mūs ne īpaši lutina saulīte. Tādēļ zemeņu cenas nekrītas. Un arī pašas ogas, manuprāt, nav tik aromātiskas kā parasti. Un, ja arī es audzētu zemenes, rezultāti noteikti būtu bijuši tādi paši.

Otrdiena, 19. jūnijs

Šodien strādāju lauku mājā, bet dažiem, iespējams, ērtāk uztvert to kā vasarnīcu vai visparastāko ārpilsētas dārzu. Bieži līst, tādēļ zāle aug griezdamās, it īpaši nezāles. Nepietiek ne spēku, nedz pacietības cīņai ar šo dabas ļaunumu. Toties katru reizi, atbraucot šeit, es nebeidzu priecāties par puķēm un siltumnīcā briestošo ražu. Šogad tomāti izskatās ļoti simpātiski.

Trešdiena, 30. jūnijs

Laiks steidzas vēja spārniem. Lūk, beidzas jūnijs, un līdz ar to arī pirmais pusgads! Bez filozofiskām atkāpēm šodienu es uzreiz nosauktu par ražošanas dienu. Vai skolas dienu. Darbā vajadzēja sakārtot milzum daudz papīru, skolas bibliotēkā nodot notis. Šis darbs ir sarežģītāks, nekā varētu šķist nezinātājam. Man sakrājies vesels skapis ar notīm, kas jāsašķiro. Tās bija vajadzīgas visa mācību gada garumā, tādēļ es centos tās turēt pa rokai. Toties pēc tam jātērē laiks elementāras kārtības ieviešanai.

Ceturtdiena, 1. jūlijs

Dienas beigās – atpūta un izklaidēšanās. Ar vīru devāmies apsveikt dzimšanas dienā draudzeni, kuru, starp citu, arī sauc Alla. Patīkami iemalkot labu vīnu senu un mīļu draugu kompānijā. Alla ir arī mana lauku māju kaimiņiene. Pie viena piebildīšu, ka var apskaust viņas entuziasmu un darba mīlestību dārzkopības lietās. Pie galda raisījās interesantas sarunas. Kam tikai nepieskārāmies! Atcerējāmies gan tikšanos ar bijušajiem skolas biedriem, postpadomju Krievijas likteni. Apbēdina, ka kādreiz mana mīļā Ļeņingrada kļuvusi pavisam nolaista. Un, lai skumīgās notis neņemtu virsroku, es nodziedāju divas senas krievu romances.

Piektdiena, 2. jūlijs

Veikali, tirgus. Gards krējums. Par pieņemamu cenu var nopirkt gurķīšus un tomātus. Laiks pirkt zemenes ievārījumam. Savām zemenēm man šogad nepietika ne laika, nedz spēka. Gatavoju pusdienas. Nopirkto malto gaļu sapildīju pankūkās. Pagatavoju arī pankūkas ar sieru, bet saldajam ēdienam – ar zemenēm.

Ļoti pievilcīga izskatās pagalmā uzbūvētā lapene. Tā ienes dažādību mūsu pilsētnieciskajā ikdienā. Pagaidām vēl nezied visas puķes, bet, piemēram, lilijas mani jau iepriecinājušas. Un arvien kuplāk zaļo dienvidiem raksturīgais riekstkoks. Kaut gan tas nav nemaz tik liels retums. Es pazīstu vēl vairākas šādu koku īpašniekus.

Tagad esmu sākusi domāt par to, ka, regulāri rakstot dienasgrāmatu, manā redzeslokā varētu nokļūt daudz ikdienā neievērotu lietu. Citiem vārdiem sakot, jebkurā darbā nepieciešamas iemaņas.