Kurzemes Vārds

04:03 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vieta, kur aizmirstās lietas atkal ceļ godā

Inita Gūtmane

Daudzu mājās var atrast lietas, kuras, novietotas un aizmirstas malkas šķūnītī vai bēniņos, noguļ daudzus gadus. Bet ar laiku šīm it kā nevajadzīgām lietām pieaug vērtība, jo tās ir vēstures liecinieces. Cīravas arodvidusskolas bibliotekāre Gunta Leja labprāt ar māju saimniekiem dodas šādu lietu meklējumos, jo zem biezas putekļu kārtas var atrast mantas, kas noderīgas viņas izveidotās senlietu krātuves papildināšanai.

Nedēļas sākumā senlietu krātuves vadītāja G.Leja kopā ar "Kurzemes Vārdu" devās uz "Sprīdīšiem" pie Austras Siljēkabas, kura arī vēlējās krātuvei nodot bēniņos atrastās lietas – linu kārstuvi, zāģi, petrolejas lampas un vējlukturi. A.Siljēkaba sacīja, ka viņa "Sprīdīšus" tikai pieskata, bet mājas saimnieki ļāvuši parakņāties pa bēniņiem un paskatīties, vai tur neatrodas kaut kas noderīgs. G.Leja ar Siljēkabas kundzi novērtēja, ka lietas varētu būt gandrīz gadsimtu vecas un tādēļ tās iederēsies līdzās pārējiem senlietu krātuves eksponātiem.

G.Leja pastāstīja, ka jau vairāk nekā pirms desmit gadiem sākusi veidot Cīravas arodskolas hroniku. Kā radusies interese par senām lietām, viņai esot grūti pateikt, jo skolā vēstures stundas neesot saistījušas. Doma par muzeja izveidi radusies, kad apmeklējusi kursus "Veiksme tavās rokās" un bijis jāizvirza mērķis, ko vēlētos sasniegt. Viņa minējusi senlietu krātuves izveidi. Pateicoties pašvaldības atbalstam, gadu pēc kursu beigšanas bijušā kolhoza administrācijas ēkā "Gaisma" varēja svinēt senlietu krātuves atklāšanas svētkus.

Raizēties par eksponātu trūkumu G.Leja nevarēja, jo viņa kā pele laika gaitā vienu arodskolas bibliotēkas stūri bija jau piekrāmējusi pilnu ar vecām mantām. Senlietu krātuves atslēgas turētāja ar smaidu atceras, kā ar kolēģi cauri pagasta centram vilkušas pilnu tačku ar muzejam domātām mantām.

Lai papildinātu fondu, G.Leja ielikusi pagasta avīzē sludinājumu ar aicinājumu pārlūkot mājas, vai tur nav paslēpies kaut kas senatnīgs. Pagasta ļaudis izrādījušies ļoti atsaucīgi, vēl tagad esot cilvēki, kas gaida, kad ieradīsies pēc viņu senču lietām. Vieni no pirmajiem eksponātu ziedotājiem bija Oļģerts un Valija Vītoli. Viņi senlietu krātuvi papildināja ar lauksaimniecības lietām, piemēram, 1800. gadā izgatavotu bezmēnu un mēslu ārdāmām dakšām. O.Vītols sacīja, ka publiskai apskatei nodevis arī 1943.gadā izdotu grāmatiņu, kuru viņam izdeva kādreizējā Acītes pagasta valde. Tajā ir veikti pieraksti, cik izsniegts ēdiens, drēbes un citas nepieciešamas lietas. "Lai jau jaunie cilvēki apskatās, kā tajos laikos vajadzēja izdzīvot," sacīja Vītola kungs. Viņam no lietām nebijis žēl šķirties, jo tās vairs netiek izmantotas. Kādreiz ģimenei piederējis zirgs, ar kuru aparti lauki, tad arī noderējušas dažas zirglietas, bet, tā kā četrkājainā palīga vairs nav, mantas tikai aizņēmušas šķūnītī vietu.

Šopavasar senlietu krātuvei apritēja viena gada jubileja, pa šo neilgo laiku krātuvei savāktas ap 700 lietu. Pats pirmais eksponāts ir pašas senlietu vācējas gludeklis, ko viņa mantojusi no mātes. Senākās ir 11.gadsimta aproces, kas atrastas netālu no Ķintu akas, kur senatnē spēkavīram Ķintam bijusi apmetne. Vecās lietas lielākoties nesot pagasta ļaudis, tāpēc daudzas no tām raksturo kurzemnieku dzīvesveidu. Gadoties atrast arī senlietas, kādas raksturīgas Latgalei, piemēram, linu ķemmes. Dodoties uz saimniecībām, G.Leja parasti tur novērtē, vai lietas ir tik labā kārtībā, lai pārvietojot no tām nepaliktu tikai sabirusi čupiņa. Tomēr plauktos atrodas arī mantas, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī, bet no tām bijis žēl atteikties. Viens no tādiem priekšmetiem, ko krātuves saimniece ar lepnumu rāda apmeklētājiem, ir patafons. "Es viņu paturēju, jo tas ir interesants ar izgrebtiem rakstiem un sānos atveramām dekoratīvām durtiņām," norāda G.Leja. Mēģinot uzlabot kādas lietas izskatu, gadījies panākt arī pretēju efektu, piemēram, pienmašīnas detaļa pēc tīrīšanas spīdējusi un tagad atgādina tikko iegādātu lietu.

Senlietu krātuvei ir trīs telpas, divās izvietotas ar lauksaimniecību saistītas lietas, virtuves un guļamistabas piederumi. Telpās ir aplūkojamas arī lietas, kuras mūsdienu jaunākajai paaudzei būtu grūti pazīt – sesku lamatas, vēžu ķeramais grozs, galdniecības ēveles, tabakas griežamais un dažādi kurpnieku darbarīki. Var apskatīt arī dažādus lukturus, gludekļus un zāģus. Viens no vecākajiem eksponātiem ir 1806. gadā izgatavots linu mīstīklis. Interesi apmeklētājos izraisot televizors, kas ir arī atskaņotājs un radio. Turpat blakus novietota arī dzelzs gultiņa, kurā gulēts pirms kādiem simts gadiem, bet uz tās pārklāta vēl vecāka sega. Mazos bērnos ziņkārību parasti radot uz rokas uzmaucamās lelles un senlaicīgs lietussargs, kas diemžēl patīk arī kodēm.

Senlietu krātuvē var apskatīt arī dažādus rokdarbus. Zaiga Šille krātuvei dāvājusi savas mammas ar monogrammām izšūtās bufetes sedziņas, galdautus un dvieļus. Viņa publiskai apskatei nodevusi arī mātes pasi un vairākus izglītības dokumentus, kā arī virtuves piederumus – ūdens vārāmo tējkannu, cigoriņu maļamās dzirnaviņas un krūzīti, kura viņas tēvam bijusi līdzi izsūtījumā uz Sibīriju.

Viena no senlietu krātuves istabām atvēlēta fotogrāfijām, kurās iemūžināta agrākā pagasta dzīve – iedzīvotāji, ēkas un svarīgi notikumi, piemēram, pirmās kuļmašīnas iedarbināšanas brīdis. Arvīds Rudzītis fondam nodevis tēva albumu, kas tapis apmēram 1920.gadā. Kārlis Rudzītis dienējis Daugavpils cietoksnī, tādēļ albumā ir iemūžināti pulka virsnieki, instruktori, apvidus dabas skati.

Ar fotogrāfijām izvietotajā telpā vieta atrasta arī padomju laiku raksturojošām lietām – grāmatām, kartēm, skolēnu liecībām un pagasta sūdzību grāmatu. Daudz materiālu atvēlējis bijušais kolhoza priekšsēdētājs Juris Bērziņš. Pašlaik top vēl viena istaba, kurā paredzēts izstādīt zirglietas.

G.Leja priecājas, ka senlietu krātuves eksponāti interesē ne tikai pagasta iedzīvotājus, bet arī ekskursantus. Uz viena gada jubilejas svētkiem esot ieradušies pat ļaudis, kas parasti neapmeklē publiskus pasākumus.