Kurzemes Vārds

08:46 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Izpausmes iespējas

Kaspars Migla

Sportisti nav rakstnieki disidenti, dzejnieki vientuļnieki vai mākslinieki īpatņi, kas savus darbus, nevienam neredzot, var slepus radīt gadu desmitiem, tad tos izvilkt no aizgultes vai aizkrāsnes, gūt pasaules slavu, dārgi pārdot un bez bēdām aizvadīt dzīves nogali, apmeklējot augstākās sabiedrības pasākumus, fotografējoties, sniedzot autogrāfus un smalkus padomus. Profesionālā sportā viss ir pretēji – atlētam ikdienā jātrenējas, jāpiedalās sacensībās, jo slavu un atpazīstamību viņš var gūt tikai publiski un tikai ar uzvarām pār citiem. Ja neskaita prāta spēļu meistarus, aktīvās profesionāļa gaitas reti kad ilgst vairāk par diviem gadu desmitiem, tādēļ, ja sportistiem tiek liegtas iespējas trenēties vai startēt sacensībās, tad bieži vien karjerai var pārvilkt treknu, nenodzēšamu svītru.

Kaut arī vairums Latvijas iedzīvotāju mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju uztver kā vienu no pēdējiem acīm redzami nedemokrātiskiem režīmiem Eiropā, uz tās iedzīvotājiem nolūkojoties ar zināmu līdzjūtību par Aleksandra Lukašenko paciešanu, hokeja kluba "Liepājas metalurga" spēlēšanu jaunajā sezonā šās valsts čempionātā personīgi es uztveru tikai pozitīvi. Daudzu iemeslu dēļ. Galvenais no tiem, ka Liepājā, kas, pirms šī rūpnīca uzcēla halli un izveidoja profesionālu komandu, lielo hokeju jau bija aizmirsusi, turpināsies spēlēšana un līdzjušana augstākajā līmenī. Komanda, kuru nevar izveidot vienā dienā, nedēļā un pat ne mēnesī, nenīkuļos Latvijas čempionātā, sacenšoties ar pusotru vērā ņemamu pretinieku, vai gandrīz izjukušajā šobrīd reti kuram vairs vajadzīgajā Austrumeiropas Hokeja līgā, bet gan paaugstinās savu meistarību vēl vienpadsmit spēcīgu kolektīvu sabiedrībā. Nezaudēs arī Liepājas skatītājs, jo "Liepājas metalurga" mājas spēles notiks mūsu hallē, nevis ārzemēs.

Protams, netrūks to, kuriem "Liepājas metalurga" vadītāju lēmums par galveno turnīru uzskatīt nevis pašmāju, bet Baltkrievijas čempionātu, būs kritikas un ironijas centrā gandrīz visu sezonu. Tāpat nevienam nevar atņemt tiesības paust savu viedokli un "Liepājas metalurgu" turpmāk dēvēt par vienu no Baltkrievijas komandām. Ne mazums būs tādu, kas vēlēsies šajā lietā iejaukt arī politiku, un pieļauju iespēju, ka politika pati jauksies sportā. Taču tas būs vissliktākais variants, kas nekad ne pie kā auglīga un produktīva nav novedis.

Atcerēsimies, drīz pēc tam, kad baltkrievi paziņoja, ka pamet AEHL, vēlmi piedalīties kaimiņvalsts čempionātā izteica ne tikai "Liepājas metalurgs" un "Rīga 2000", bet netieši arī "ASK/Ogre", ko daļēji finansē Latvijas Aizsardzības ministrija. Ogrēniešu domām ātri tika uzlikts veto, jo mūsu karavīri nevar braukt sportot uz šo nedemokrātisko valsti. Kāds ir rezultāts? Treneris Gints Bisenieks "Kurzemes Vārdam" pagājušajā nedēļā atzina, ka jaunajā sezonā komanda ne tuvu nebūs tāda kā pērn. Spēlētāji grib cīnīties augstākā līmenī un Ogres klubu pamet. Tas pats notiktu arī ar "Liepājas metalurgu". Ja baltkrievi mums atteiktu, tad komanda sāktu irt un mūsu labākie ripas pārvaldītāji Jaungadu sagaidītu Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Dānijā un Itālijā.

Sportistu tūkstošiem neaprakstāma traģēdija bija pretimstāvošo pasauļu politiskie lēmumi boikotēt attiecīgi Maskavas un Losandželosas olimpiskās spēles. Gadiem ilga gatavošanās, cerības un sapņi bija izsviesti vējā. Ekstraklases atlētiem ar šausmām atlika vienīgi uzzināt, ka bezkonkurences apstākļos olimpiskās medaļas kaklos tika kārtas tiem, kas pirms tam īstajiem meistariem pat līdzās nespēja stāvēt.

Labi, ka šobrīd varam mācīties no citu kļūdām un ļaut hokejistiem, futbolistiem, basketbolistiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un izpausties tā, kā tas ir vajadzīgs, – sportojot par prieku sev un publikai.