Kurzemes Vārds

21:04 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Politiskie ugunskuri jūlijam brīvdienas nesola

Edgars Lūsēns

Saistībā ar gada slieksnim iepriekšējā nedēļā pārkāpušo jūliju pirmā asociācija mūspusē, protams, ir saule, pludmale un atvaļinājums, taču šoreiz debesis ir tik kaprīzas, ka atliek vienīgi minēt, vai vasara vispār būs. Tikmēr lokālajā un starptautiskajā politikā šādām prognozēm neatliek laika – notikumi rit tādā tempā un attīstās tik dinamiski, ka jūliju droši var pielīdzināt aktīvākajam darba cēlienam, kas brīvdienas nesola

Neapšaubāmi, ka joprojām pasaules aktualitāte numur viens ir Irāka. Šo faktu droši var minēt bezmaz katru nedēļu, kopš ASV izšķīrās par iebrukumu šajā valstī, taču nupat kā Vidējo Austrumu karstākajā konflikta punktā norisuši notikumi, kurus noteikti varēs dēvēt par vēsturiskiem. Skaļākais ir bijušā diktatora Sadama Huseina vizināšana uz tiesas noklausīšanos, un visvairāk neizprotamais šajā inscenējumā ir tas, kāpēc apsūdzētajam netiek dota iespēja procesu uzsākt ar advokāta palīdzību, bet acīmredzot šī drošības apsvērumu dēļ būs viena no neparastākajām un slepenākajām prāvām.

Irākas valsts tālākajai attīstībai savukārt būtiskākais ir amerikāņu izsludinātā varas nodošana vietējās pašpārvaldes rokās, kas nenoliedzami ir gan simbolisks žests, gan ārkārtīgi riskants solis šajā valstī, kur agresīvi un vardarbībai profesionāli nevainojami sagatavoti nemiernieki gatavi ar ieročiem rokās apšaubīt ikvienu Rietumiem lojālu irākiešu vienošanos ar amerikāņiem, savukārt vietējo civiliedzīvotāju patieso stāvokli, kuri mēnešiem nežēlīgā karstumā iztiek bez elektrības un ūdens, mūsdienu civilizācijā dzīvojošie var vienīgi iztēloties, taču diezin vai pilnīgi aptvert.

Šā brīža situācijā grūti pat teorētiski iezīmēt scenāriju, kam ir jānotiek, lai līdz šim ar Sadama Huseina palīdzību dominējošā minoritāte – arābu sunnīti – spētu sadzīvot ar apspiestības jūgā mītošo vairākumu – arābu šiītiem un kā abas puses spēs vienoties par nevardarbību līdzāspastāvēšanu, vienlaikus vienas valsts ietvaros sadzīvojot arī ar kurdiem, kas pretendē uz arvien lielāku autonomiju. Ne vairs retorisks, bet gaužām likumsakarīgs šajā situācijā ir jautājums: vai Rietumu demokrātijai drīkst būt tik augsta cena, kāda tā ir pašlaik, un vai citu Rietumiem atšķirīgu reliģiju pasaulē vispār ir iespējams nonākt pie normālas valsts pārvaldes mūsu demokrātijas izpratnē?

Šie jautājumi būs aktuāli vēl ilgi. Bet šobrīd starptautiskajai sabiedrībai svarīgākais uzdevums – aizvest Irāku līdz nākamā gada pirmajās dienās paredzētajām vēlēšanām. Tas nebūs viegli ne jau tikai minēto faktoru dēļ, bet arī tāpēc, ka pasaules ietekmīgāko lielvalstu starpā joprojām nevalda vienprātība par stratēģiju un taktiku, kādā tas paveicams.

Iepriekšējā nedēļā Stambulā notikusī NATO galotņu konference tam ir spilgts apliecinājums. Tiesa, Ziemeļatlantijas alianses pārstāvji spēja panākt gan vienošanos par Irākas karavīru apmācību, gan par to, ka Afganistānā priekšvēlēšanu situācijā jāpalielina NATO miera uzturēšanas spēku skaitliskais sastāvs. Tomēr tajā pašā laikā Stambulas tikšanās parādīja, ka, pirmkārt, ASV un Eiropas vadošo lielvalstu Vācijas un jo īpaši Francijas savstarpējās attiecībās krīze nebūt nav pārvarēta tik sekmīgi, kā to dažkārt iezīmēja zemāka ranga diplomāti vai arī vēlējās iztēloties atsevišķi plašsaziņas līdzekļi. Otrkārt, domstarpības par veidu, kādā stabilizējama situācija planētas karstākajos punktos, ir pietiekami būtiskas, lai nevarētu runāt par Rietumu pasaules kā vienota vesela nešaubīgu pozīciju krīzes pārvarēšanā, tāpēc nav jābūt skeptiķim, lai paredzētu, ka šā gada rudens starptautiskajā arēnā būs sarežģīts.

Būtisks tas būs arī Eiropas Savienībai un ne jau tikai tādēļ, ka darbu sāks jaunais Eiroparlaments ar Latvijas deputātiem ierindā vai tāpēc, ka Eiropas Komisijas prezidenta amatam izvirzīts Portugāles premjerministrs, kas vēl pirms nominēšanas izpelnījies kritiku ar to, ka Irākas krīzes jautājumā vairākkārt atbalstījis ASV, nevis Vācijas vai Francijas pozīcijas.

Svarīgāk būs, kā Eiropas Savienība spēs savā sastāvā integrēt jaunās dalībvalstis, bet globālajā aspektā arvien biežāk kontinenta ietekmīgākajai organizācijai būs jādomā, ko darīt ar Turciju, kas ar amerikāņu atbalstu arvien uzstājīgāk klauvē pie Briseles durvīm.

Protams, viņpusokeāna lielvalstij nebūtu jādiktē, kā ES šajā gadījumā rīkoties, taču 70 miljonu iedzīvotāju dižā, nebūt ne pārticīgā un musulmaņu pasaulei piederīgā, bet pie Eiropas galda sēdēt gribošā Turcija var būt smags un būtisks pārbaudījums Briselei. Gan ekonomiski, jo skaidrs, ka šobrīd līdz kandidātes statusam tikušo Turciju būtu visnotaļ grūti ievietot tajos rāmjos, kurus Eiropas Savienība izvirzījusi kā priekšnoteikumu jaunajām dalībvalstīm, lai sasniegtu iecerētos labklājības mērķus. Gan arī politiski, jo Turcijas piesaistīšana ES nozīmētu, ka Brisele pārsniedz šobrīd esošās faktiski vienas reliģijas kopas ietvarus, un šī saskarsme jeb kopējās valodas atrašana nebūs viegls process – vēl jo vairāk tāpēc, ka jau šobrīd tagadējai Eiropas Savienībai patiešām netrūkst savu problēmu vienotības meklēšanā.

Tikmēr Eiropas lokālajos platuma grādos daudz uzmanības šajās dienās pievērsts mūsu tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem. Prezidenta pārvēlēšana pēc tam, kad Lietuvā notika Eiropā pirmais valsts vadītāja impīčmenta process, norisa izcili nokaitētā gaisotnē, taču rietumnieciski orientētajam un reiz jau prezidenta krēslā sēdējušajam Valdam Adamkum par nieka tiesu izdevās pārspēt draudzību ar Austrumiem atzīstošo bijušo premjerministri Kazimieru Prunskieni. Tādējādi Lietuvas pilsoņi netieši apstiprināja ka, neskatoties uz valsti nomocījušajām iekšpolitiskajām jezgām un sociālajām problēmām, kas ļāva nu jau atstādinātajam prezidentam Rolandam Paksam pirms pusotra gada ar populisma manevriem pārspēt Adamku iepriekšējās vēlēšanās, mūsu dienvidu kaimiņi tomēr uzticas Rietumu vērtībām.

Tas gan nenozīmē, ka kaimiņvalstī tūlīt iestāsies miers un saticība, jo diezin vai pirms pašām vēlēšanām iedegtais apjomīgais korupcijas skandāls tik viegli izčākstēs. Katrā ziņā to noteikti centīsies nepieļaut kreisie spēki, un neaizmirsīsim, ka šā flanga avangardā soļojošā populistiskā Darba partija Eiroparlamenta vēlēšanās tika pie trešdaļas balsu. Tas viss rāda, ka Lietuvai būs ārkārtīgi smags, saspringts un nervozs rudens, jo oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas mūsu kaimiņvalstī varētu kļūt par labējo un kreiso izšķirošo sacensību, kurai netiks žēloti nekādi līdzekļi un metodes.

Latvijā ar tik augstām toņkārtām lepoties nevarēja, tomēr arī par garlaicības trūkumu grēks būtu sūdzēties, jo ar jaunu sparu virmoja emocijas labi zināmos, taču aktuālos saimnieciskajos darījumos vai nedarījumos. Īsta valsts lielāko rīta laikrakstu cīņa iedegusies par to, lai sabiedrību pārliecinātu, vai ārvalstnieku tīkojumi ap uzņēmumu "Lattelekom" ir vai nav valstij izdevīgi, savukārt teātrī ap pasaules hokeja čempionāta rīkošanu jaunākajam cēlienam ar interesi varam sekot tāpēc, ka pretenzijas uz vienas halles celšanu virza arī Liepājas pašvaldība. Uz šo savtīgo jandāliņu fona politiskā skatuve atvirzījusies it kā ēnā, bet diezin vai pieklusums būs ilglaicīgs, pat neraugoties uz Saeimas garajām brīvdienām.

Turklāt par īstu pauzi jau runāt nemaz nav iemesla, jo to nepieļauj Induļa Emša mazākuma valdības statuss, ap kuru nepārtraukti notiek stīvēšanās starp pozīciju un opozīciju. Vai un cik ilgi valdība noturēsies, tas ir atkarīgs, šķiet, ne tik daudz no tā, kā premjera komandai veiksies ar nākamā gada budžeta izstrādi, kā no sarunām aizkulisēs, kuru laikā pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā varētu izveidot jaunas kombinācijas vai arī vienoties par iepriekšējo spēles noteikumu turpināšanu, ja tie izrādās izdevīgāki.

Pagaidām gan pozīcijai, gan opozīcijai ir savi trumpji un arī savi mīnusi. Valdībā esošās partijas bauda varu, toties valdības partiju reitingi sabiedrībā nav no spožākajiem. Tikmēr kreisie spēki pie esošās valdības turas kā mazākā no iespējamajiem ļaunumiem, turklāt tieši šajā valdībā tiem ir iespēja tikt ievērotiem. Savukārt labējās opozīcijas partijas bauda opozicionāru priekšrocības kritizēt visus un visur, kā arī lepojas ar sasniegtajiem rezultātiem Eiroparlamenta vēlēšanās, kas jo īpaši tēvzemiešiem varētu dot otru politisko jaunību. Tomēr atstumtība no valsts pārvaldes grožiem rada nedrošību partijas pozīcijām, jo nekad jau nevar zināt, kādus instrumentus opozicionāru savaldīšanai būs izvēlējies šis mazākuma valdības vairākums.

Tajā pašā laikā uz šo iekšpolitisko rotaļu fona valsts intereses nevis lūdz, bet burtiski paģērē, lai politiķi jau tuvāko nedēļu laikā spētu pacelties augstāk par lokālo kombināciju veidošanu un vienotos par kandidāta izvirzīšanu Eiropas Savienības komisāra amatam. Lielākā daļa ES jauno dalībvalstu jau sen šo procesu padarījušas par formalitāti, automātiski apstiprinot darbā jau iepriekš īsu termiņu strādājušo politiķi, bet Latvija, lai arī it kā bija solījusi rīkoties tāpat, acīmredzot nevar palaist garām iespēju paduļķot lokālos ūdeņus uz šā rēķina. Diemžēl iznākums šai vieglprātībai var būt tāds, ka mūsu valsts var tikt pie mazāk svarīgu sfēru pārraudzīšanas, un atliek vienīgi brīnīties, kāpēc esošā valdība to nesaprot.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Latvija saglabā tiesības rīkot pasaules hokeja čempionātu, bet ap mazās halles celtniecību jezga turpinās.

\ Valdība vilcinās ar kandidatūras izvirzīšanu Eiropas Savienības komisāra postenim.

\ Fiksēts, ka mūsu valstī šobrīd ir trešais mazākais nodokļu slogs Eiropā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans lepojas, ka aizstāvējis tiesības rīkot pasaules čempionātu Latvijā, vienlaikus nonākot preses krustugunīs par nekonsekvenci otras halles celtniecības dēļ.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ NATO Stambulas sammitā vienojas par Irākas drošības spēku apmācīšanu un papildu palīdzības sniegšanu miera uzturēšanai Afganistānā.

\ ASV Irākā nodod varu vietējās pašpārvaldes rokās.

\ Persijas līča valsts Kataras tiesa piespriež mūža ieslodzījumu Krievijas specdienesta aģentiem, kurus atzīst par vainīgiem čečenu separātistu līdera nogalināšanā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi nominē Portugāles premjerministru Žozē Manuelu Durau Barozu par Eiropas Komisijas prezidentu.