Kurzemes Vārds

14:39 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvojamais fonds: problēmas un risinājumi

Daudz kas atkarīgs no mums pašiem

Kirils Bobrovs

Grūti pat formulēt kādu jaunu jautājumu saistībā ar mūsu daudzdzīvokļu namu ekspluatācijas problēmām. Tie visi tā vai citādi jau uzdoti un apspriesti. Kaut gan šo to dažādi cilvēki izprot atšķirīgi. Savam skatījumam uz problēmām jābūt arī Īrnieku biedrības vadītājiem. Šeit tomēr pieņem iedzīvotājus, ir savi vērojumi un savs viedoklis par notiekošo. Ar to arī saistīta saruna ar biedrības valdes locekli ARVĪDU DZENI.

Pašreiz droši vien visvairāk runā par siltuma skaitītāju ierīkošanu?

– Jā. Un es domāju, ka virzība šeit noteikti būs. Pašreiz mēs nedaudz atpaliekam. Varēja padarīt daudz vairāk. Visi mājas īrnieki nav varējuši vienoties par skaitītāju. Šis tas paveikts namu sekcijās, un ekonomijas piemēri tur ir visai pārliecinoši. Šaubu nekādu nav.

Taču ir vēl virkne citu problēmu, kas skar uzskaiti.

– Par to jau daudzkārt runāts. Nepieciešams, piemēram, nodrošināt temperatūras regulēšanu. Es zinu gadījumus, kad cilvēki pagājušajā vasarā ielika pakešlogus, bet rudenī un ziemā bija siltāks nekā parasti, viņiem iznāca cepināties, turēt vaļā logus, tādējādi atbrīvojoties no liekā siltuma. Es domāju, ka maksa par siltumu vēl palielināsies.

Nevar būt!

– Eiropa to pieprasīs.

Kāda tur daļa Eiropai? Visdrīzāk Krievija var iespaidot. Gāzi taču saņemam no austrumiem.

– Bet vajag taču kaut kādā veidā likt taupīt siltumu! Eiropā pārliecināti: ja paaugstinātu maksu par 15 procentiem, tad attiecīgo siltuma daudzumu mēs pratīsim ieekonomēt. Tur taču zina, ka zudumi pie mums sasniedz 50 procentus! Protams, pagaidām šajā sakarībā entuziasma vēl ļoti maz.

Jāpārkārto gandrīz visi nami.

– Bet naudas tam nav. Pie mums bija eksperts no ASV. Viņš ļoti brīnījās par dzīvokļu fonda tehnisko stāvokli. Viņš nevarēja saprast, kādēļ par šo jautājumu neviens neinteresējās dzīvokļu privatizācijas laikā. Ja kaut ko pērk, pieņemsim, lietotu automašīnu, tad noteikti pārbauda visus tās galvenos mezglus. Bet, ja pērk dzīvokli, tad nez kādēļ tam visam uzspļauj. Saskaņā ar celtniecības normatīviem par namu stāvokli pilnā mērā atbild īpašnieks, tas ir pašvaldība, kaut gan pirms tam tā pārņēma vairākus resoru pakļautībā esošos namus. Kur šeit slēpjas āķis, ārzemniekam izskaidrot neiespējami.

Taču tagad namus tomēr pārņem, un ir jāsāk no nulles, citas izejas, šķiet, nav.

– Par visu ir jāmaksā. Arī par kvalitāti, kas nebija nodrošināta padomju laikā. Jumti pilnīgi jāatjauno. Lieta tāda, ka mums nebija tiešas saskares ar namu apsaimniekošanas problēmām. To darīja namu pārvaldes. Nevienu tas neapmierināja, un tomēr tās kaut ko darīja. Tagad pašiem jāizvēlas firma, kas veiks tos vai citus remontdarbus. Un tas noteikti iznāks lētāk nekā namu pārvaldei. Efekts vēl arī tāds, ka šādu remontu veiks par savu naudu, kas ietaupīta no īres maksas. Ir zināms arī tas, ka neviens cits labāk par īrnieku nepārzina situāciju. Taču par to visu ir jāinteresējas, jācenšas ieviest kārtību savā namā! Es saku to principiāli. Nav pat svarīgi – vai jau izveidota kooperatīvā biedrība, vai īrnieki vēl tikai apspriežas ar viņu ievēlēto nama vecāko.

Vai īrnieku sadarbība ar nama vecāko un viņa sadarbība ar namu pārvaldi nešķiet nedaudz virspusīga?

– Ir zināmi gadījumi, kad pārskatos par līdzekļu izlietošanu vienā vai otrā namā pieļautas nopietnas kļūdas. Varbūt pat tīšas, tādēļ, ka nav par labu īrniekiem. Taču svarīgāks ir kas cits – īrnieki nav pārliecināti par savu taisnību. Viņi nezina, kas notika, teiksim, pagājušajā vai aizpagājušajā mēnesī. Nav iepazīstināti ar to vai citu dokumentu noformēšanas kārtību. Un, protams, nezina likumdošanu. Turklāt arī iesniegums ir jāprot uzrakstīt, pamatojot to ar tiesisko aktu. Kad Tosmares dzīvokļu fondu vadīja Guntis Vilnītis, uzskatīja, ka ar viņu neko nav iespējams nokārtot. Taču iesniedzēji konsultējās pie mums Īrnieku biedrībā un panāca savu. Šajā sakarībā mums ir pietiekama pieredze. Atceros, ka namu pārvaldēs neizsniedza izziņas sociālā pabalsta saņemšanai (parādu segšanai), tādēļ ka viņiem ir parādi! Pietika vienīgi atsaukties uz to, ka sabiedrībā tas uzskatāms par gluži nepieņemamu, un birokrāti uzreiz atkāpās.

Droši vien gandrīz visas dzīvokļu lietas ir saistītas ar kaut ko tiesisku.

– Ļoti daudzas. Un vēl šis tiesiskais savijies ar psiholoģisko, tas ir, ar maldiem un šaubām. Daudzi baidās no tiesas un nezina, kā rīkoties. Reiz ieradās noraudājusies sieviete – viņai draudot izlikšana. Es viņu nosūtu pie namu pārvaldes jurista, kas atrodas mums kaimiņos, burtiski aiz sienas. Jau pēc piecām minūtēm viņa atgriežas smaidoša un pateicas – problēma nokārtota miera ceļā!

Izmantojot gadījumu, gribu pateikties Saeimas deputātam Jānim Lagzdiņam par likuma "Par dzīvojamās telpas nomu" jauno redakciju. Viņš daudzas stundas pavadījis šeit ar mūsu aktīvistiem, to sagatavojot. Kopā iedziļinājāmies detaļās, strīdējāmies. Rezultāts bija pat labāks, nekā biju cerējis. Starp citu, pēc jaunā likuma pieņemšanas ir samazinājies mūsu sabiedrības apmeklētāju, arī biedru skaits. Tātad ir vairāk skaidrības. Kaut gan es ceru uz jauniem uzplūdiem pēc īres maksas – 24 santīmi par kvadrātmetru – ieviešanas. Svarīgi, ka noskaidrots dzīvošanai atbilstošās telpas jēdziens, ko var saukt par standartu. Ja ģimeni izliek, tad to nedrīkst ievietot kaut kādā ūķī! Bija pārkāpumi, piespiedu kārtā izliekot no dzīvokļa pa pusei apdzīvotā namā un piešķirot dzīvokli tādā pašā.

Bet kā izturēties pret īres maksas griestu atcelšanu?

– Sabiedrība par to vēl daudz diskutē. Taču atcelšana jau noteikta. To var atlikt, taču nedrīkst piemirst, ka tirgus attiecības ienāk visās dzīves jomās. Rīgā situācija acīmredzot ir vēl asāka. Es domāju, pats galvenais – koncentrēties uz sociālo dzīvokļu fonda jautājuma risināšanu. Un nevajag domāt, ka, atceļot griestus, maksa strauji uzkāps līdz bezgalībai. Vispirms situācija būs atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma. Bez tam vēl kļūs diferencētāka, atkarībā no tā, ko tieši piedāvā. Šis process jau sācies.