Kurzemes Vārds

13:54 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Laikmetam raksturīgas pasakas

Olafs Gūtmanis

Rakstnieks, nu jau kuro gadu nīcenieks, Ēriks Kūlis sagaidījis grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" nupat kā klajā laisto divdesmit pirmo savu literāro darbu izdevumu. Tā ir pasaku grāmata "Nikniķa un Pusnakts Mākonēna smiekli". Rakstnieka desmitā grāmata bērniem un devītā, kurā galvenais pasaku varonis ir rūķis Nikniķis. Visas šīs grāmatas ilustrējusi māksliniece Dzintra Vīriņa.

Kādreiz, kad Ēriks Kūlis pievērsās pasaku žanram, tas bija pārsteigums, jo šķita, ka viņam tuvāki citi literatūras žanri un tematika, kurā sevi apliecināt. Taču Ēriks iztēlē uzradīja savu pasaku pasauli un iejutās tajā ar visiem tās apdzīvotājiem rūķiem, par galveno varoni, kam lielākā emocionālā un intelektuālā slodze, izvēloties rūķi Nikniķi.

Izlasījis grāmatas "Nikniķa un Pusnakts Mākonēna smiekli" manuskriptu, apmulsu no laikmetīguma, kāds valda ik pasakas gaisotnē. No rakstnieka iztēles radītām ainām, kuras tuvplānā sasaucas ar pašām aktuālākām mūsdienu parādībām, liekot lietā visu to atribūtiku, ko bērni mēdz uztvert no plašsaziņas līdzekļiem, galvenokārt televīzijas raidījumiem, ar visu tur no dažādiem svešvārdiem savārstīto leksiku. Kad ielasījos, kā pašam šķiet, sāku izprast, ko ar savām divdesmit četrām pasakām gribējis pateikt un pateicis Ēriks Kūlis. Tur laba tiesa ironijas, negatīvo parādību apspēle, uzforsējumi, kas raksturīgi mūsdienu sabiedrībai un tās noskaņojuma paudējiem plašsaziņas līdzekļos. Reizēm attieksme labdabīga un "no dzīves norakstītās aktualitātes" vienīgi izrotaļātas, bet dažreiz jau iezīmējas asāk ("Pieci prezidenti").

Izburoties cauri pasakām, jūtu, cik esmu vecmodīgs un atpalicis bērnu literatūrā, kādas problēmas samilzušas bērnu kā personības veidošanā. Ar mākslinieciskiem līdzekļiem, kas tik ļoti atšķiras no visai nosacītās literatūras bērniem, jo tajā jau tādi intelektuāli pagriezieni un jēdzienu apspēles, kādas nebiju vēl izjutis, lasot šāda žanra darbus. Varbūt maldos, bet Ērika Kūļa pasakās samanīju ne vien pasakām raksturīgos fantastikas un spilgtas iztēles elementus, bet arī, ja tā var izteikties, pretindi tiem psihes izkropļojumiem, ar ko bieži vien bērnu literatūrā ielaužas vardarbības sludinātāji un emociju noplicinātāji, pārmērības, kas rodas no pārlieku lielas aizraušanās ar darotspēlēm, TV ekrānos skatoties filmas un raidījumus, kas nav piemērotas bērnu uztverei. Dažbrīd, šķiet, pat nojukusi robeža starp cilvēkbērna garīgas attīstības pakāpēm – pieaugušie kļuvuši bērnišķīgāki un bērni vecišķāki.

Ērika Kūļa spalva kā ierocis cīņai pret informācijas lavīnu, kas gāžas pār ikvienu no mums, tai gluži vēl nesagatavotiem (atlases ziņā) pusaudžiem, manuprāt, galvenokārt ir parodija. Viņš ar savu rūķu tēliem gan labsirdīgi pasmejas, iesaistoties rotaļās, ko visā nopietnībā izdomājuši pieaugušie, gan kļūst ironisks, gan sarkastisks. Dažreiz šis zemteksts, šis strāvojums viegli un ar veikli ievītas intrigas palīdzību uztverams, dažreiz dziļāk iešifrēts, bet dažās pasakās šķiet, ka autors pieņēmis spēles noteikumus, ko diktē aktualitātes sabiedrībā, pat politikā.

Ievirze šādā īpatniem piedzīvojumiem un ekstremāliem pārdzīvojumiem pārbagātā gultnē šķiet visai intriģējoša. Rakstnieks savos darbos allaž izcēlies ar spilgtu izteiksmi – labu valodas izjūtu un atjautīgiem sižetiskiem risinājumiem. To var izjust vai jebkurā pasakā. Un tik daudz pasaku rakstot un tā iejūtoties šajā literārajā žanrā, Ēriks Kūlis izveidojis savu formu, ko veiksmīgi saliedē ar saturu. Pieredze, pasakas rakstot, manuprāt, ietekmējusi arī to literāro kvalitāti, rakstnieks atšifrējis līdz šim neskartas tēmas mūsu bērnu literatūrā, veiksmīgi tās risinājis, pietuvojies pusaudžu uztveres līmenim un, ceru, spējis ar līdzšinējām un spēs arī ar šo grāmatu iespaidot savus lasītājus uz labdarību un labsirdību, kas jaušama zemtekstos un skaidri iezīmējas vairākās pasakās, kurās iztēles radītie notikumi kļūst emocionāli iedarbīgi.

Divdesmit četras pasakas Ērika Kūļa grāmatā "Nikniķa un Pusnakts Mākonēna smiekli" ir savdabīgs pienesums tā saucamajai latviešu bērnu un pusaudžu literatūrai, lai gan pasakas ar interesi var lasīt arī pieaugušie. Tajās daudz intriģējošu piedzīvojumu, kas lielākoties ņemti no mūsu laikmetīgās ikdienas, pārdrošu fantāzijas lidojumu, bet pamatā jaušamas ētiskās pamatvērtības, uz kurām balstījusies latviešu literatūra, kas domāta bērniem, pusaudžiem, jaunatnei, ikvienam no mums.