Kurzemes Vārds

20:35 Otrdiena, 22. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ar sapratni un pieklājību, kungi!

Andrejs Rjabcevs

Pāri visam – pieklājība. Aptuveni šādu dzīves pārliecību un darba taktiku savos darbiniekos jau ilgāku laiku izmisīgi cenšas ieaudzināt Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes administrācija. Kārtībniekiem, Ceļu policijas inspektoriem un citiem darbiniekiem, kas ikdienā ir ciešā saiknē ar dažādiem cilvēkiem, nemitīgi tiekot atkārtots, ka tikai ar iejūtību un pieklājīgu attieksmi pret sabiedrības locekļiem ir iespējams spodrināt kārtībsargājošo struktūru jau tā ne visai spožo tēlu un gādāt par sabiedrības izpratni dažādās situācijās. Taču diemžēl ne vienmēr šādas augstākās priekšniecības regulas un norādījumi tiek ievēroti, un dažu policijas indivīdu dēļ dažkārt iedzīvotāji nonāk tiešām neapskaužamās situācijās.

Pavisam nesen redakcijā vērsās Dzintra Bēgmane no Grobiņas. Viņa stāstīja par visnotaļ neparastu gadījumu, kas dažu minūšu laikā licis viņai pārskatīt visu dzīvi. Dažas dienas pēc Jāņiem viņa saņēmusi telefonzvanu, kurā kāds vīrietis paziņojis, ka zvanot no Grobiņas Policijas iecirkņa un viņai noteiktā datumā ir jāierodas pie kārtības sargiem. Protams, nav jau nekas neparasts, kad kādas lietas izskatīšanas ietvaros kārtības sargi uzaicina uz pārrunām lietā iesaistītās personas, taču šajā gadījumā pārsteidz attieksme, ar kādu nācās saskarties sievietei. Pirmkārt, policijas darbinieks aizmirsis stādīties priekšā, bet, otrkārt, neparasti liekas tas, ka Dzintras kundzei policisti sākotnēji atteikušies paskaidrot, kādā sakarībā viņai jābūt policijas iecirknī. Atbildes vietā skanējusi strupa frāzīte: tad jau redzēs!

"Man tajos dažos mirkļos, kamēr runāju pa telefonu, visa dzīve aizzibēja acu priekšā. Manu mājinieku tieši tobrīd nebija mājās, tāpēc pirmās domas, kā jau parasti šādos gadījumos, bija vissliktākās – kaut kas noticis ar mājiniekiem, varbūt kāda avārija un tāpēc jāierodas policijā. Esmu diezgan straujas dabas, tāpēc uzreiz ļoti satraucos, kad mani šādi aicināja uz policiju, bet neviens nesaka, kādēļ," atceroties notikušo, stāstīja Dzintra Bēgmane.

Vēl diezgan ilgi pēc tam, kad klausule jau bijusi nolikta, sieviete nav varējusi nomierināties un pārvarēt stresu. Kad grobiņniece vairākkārt uzstājusi policistam, lai atklāj izsaukuma iemeslu, jo pretējā gadījumā viņa ignorēs uzaicinājumu, policists tomēr izteicis vienīgi tik daudz, ka par Dzintras kundzi esot saņemta sūdzība.

Nezinu, vai policijas iekšējās kārtības noteikumos un citās regulās ir kaut kas minēts par to, kā darbiniekiem kontaktēties ar apmeklētājiem un citām personām (stipri apšaubu, ka tas nebūtu atrunāts), tomēr uzskatu, ka jebkura sevi un citus cienoša amatpersona darba attiecībās nav tiesīga slēpt savu vārdu un dienesta stāvokli. Turklāt vēl policists, kurš neveic nekādus slepenus uzdevumus, bet gan pilnīgi oficiāli uzaicina cilvēku uz pārrunām. Galu galā pēdējos gadus izmisīgi tiek mēģināts policijas struktūrās ieviest kaut ko līdzīgu caurspīdīgumam un atbrīvoties no tādiem darbiniekiem, kas ne tikai degradējušies paši, bet neciena arī policijas mundieri un sev doto uzdevumu, taču ar anonīmiem darbiniekiem atklātības principu, baidos, sevišķi labi neizdosies iedzīvināt.

Tas pats attiecas uz izsaukuma iemesla noklusēšanu, jo arī paši policisti atzīst, ka viņu kolēģis Grobiņas Policijas iecirknī rīkojies neētiski – šāda attieksme pret cilvēku tiešām var būt pazemojoša un radīt nevēlamus stresa apstākļus. Ja arī pret kādu cilvēku ir uzrakstīta sūdzība vai nepieciešama viņa liecība, uzskatu, ka pirms ierašanās policijas iecirknī viņam tomēr jābūt sagatavotam, par kādu tēmu nāksies runāt. Arī šajā gadījumā ar Grobiņas Policijas iecirkni un Dzintru Bēgmani visa satraukuma pamatā bija vienkāršas nesaskaņas starp kaimiņiem. Vai tas ir tik noslēpumains iemesls, ka to nedrīkst pirms laika atklāt uz pārrunām uzaicinātajai kundzei?

Kad par sievietes telefonsarunu ar Grobiņas Policijas iecirkņa pārstāvi (kurš, starp citu, tā arī nenosauca sevi) paskaidrojumu lūdzu policijas amatpersonām, saņēmu atbildi, ka kārtības sarga rīcībā tiešām var būt saskatāmi zināmi pārkāpumi un nepieciešamības gadījumā var veikt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kurš tieši no darbiniekiem tā rīkojies. Taču, šķiet, ne jau galvenais šajā gadījumā ir noskaidrot, kurš no darbiniekiem ir vainīgais un kuram tagad jāatbild par savu rīcību. Daudz būtiskāk, ka notikušais ir kārtējais solis, kas attālina policiju no sabiedrības izpratnes un vēlmes sadarboties noziegumu atklāšanā vai novēršanā. Jo šaubos, vai šī kundze, kurai nepatīkamais starpgadījums ar policistu ir laupījis jebkādu ticību kārtības sargu profesionalitātei, ziņos nākamreiz par ļergas ražotni kaut kur kaimiņos.