Kurzemes Vārds

02:36 Svētdiena, 24. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Vecāku galvenais acuraugs – bērnu drošība

Dita Gruze, Andrejs Rjabcevs

"Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem." Tā reiz teikusi rakstniece Zenta Mauriņa. Vecāku pienākums ir rūpēties, lai bērns augtu un iepazītu pasauli drošībā. Tomēr realitāte ir citādāka…

Nelaimes notiek, sodus neuzliek

Pēdējo mēnešu laikā jau otrajā desmitā ir iegājis tādu negadījumu skaits, kuros dažādos apstākļos sadzīves traumas guvuši nepilngadīgi bērni. Divus gadus veca meitenīte izkritusi pa nama trešā stāva logu un guvusi savainojumus, gadu vecs mazulis uzlējis sev virsū krūzīti ar verdošu tēju, piecus mēnešus vecs zīdainītis nejauši uzgāzis sev virsū pie gultas atstāto tējkannu ar verdošu ūdeni, bet vēl kāds mazulis iekrīt veļas baļļā ar karstu ūdeni. Šie ir tikai daži no pēdējā laikā Liepājā un rajonā reģistrētajiem gadījumiem, kad vecāku klātbūtnē nepilngadīgam bērnam tiek nodarīti miesas bojājumi.

Kā skaidroja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu inspekcijā, visi negadījumi, kas saistīti ar miesas bojājumu nodarīšanu nepilngadīgām personām, tiek reģistrēti un speciālisti veic izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai notikušajā nav saskatāmas krimināla nodarījuma pazīmes. "Mūsu pieredze ir tāda, ka lielākā daļa reģistrēto gadījumu tomēr beigu beigās tiek kvalificēti kā nelaimes gadījums, jo neviena normāli domājoša un bērnu mīloša māte vai tēvs apzināti taču nelies bērnam virsū verdošu ūdeni vai nemetīs pa logu ārā," skaidroja Nepilngadīgo lietu inspekcijas priekšnieks Dmitrijs Liepiņš. Par laimi vismaz pēdējos mēnešos nav bijuši ļaunprātīgi gadījumi, kad mazuļiem apzināti būtu nodarīts kaitējums. Pēdējais skaļākais gadījums ar vecāku vardarbību pret mazuli reģistrēts pagājušā gada nogalē, kad Jaunā ielā kāds iereibis vīrietis pa logu apzināti izmetis savu nepilnus trīs gadus vecu bērnu, tāpat arī plaši izskanējusī Rucavas bērnu lieta, kur atklājās, ka vairāku gadu garumā kāds vīrietis gan fiziski, gan arī morāli iespaidojis faktiskās sievas nepilngadīgos bērnus.

Viedokļi par šādiem nelaimes gadījumiem dzirdēti dažādi. Vieni apgalvo, ka tādiem vecākiem, kas nespēj uzraudzīt savus mazuļus, ir jāsaņem sods, citi savukārt bilst, ka bērni ir ļoti aktīvi un tiešām katrai mazuļa kustībai izsekot līdzi nav reāli iespējams. Kā skaidroja policijas preses sekretāre Egita Guseva, policisti katrā gadījumā individuāli cenšas izvērtēt, kāda ir vecāku vainas pakāpe un vai tiešām bērns izmantojis kādu nejaušu vecāku neuzmanības mirkli, vai arī mazulis tiešām ir pamests novārtā un vecākiem jāsaņem sods par savu pienākumu nepildīšanu. "Piemēram, nesen bija gadījums, kad applaucējās mazs puisītis, kurš bija parāvis galdautu un sev virsū uzlējis karstu tēju. Mazuļa mājās viss ir aprīkots un pielāgots tam, lai bērns nespētu pastrādāt tādas lietas un nodarīt sev pāri, taču šajā gadījumā māte bija aizgājusi ciemos pie kaimiņienes un tur arī notika negadījums," skaidroja E.Guseva.

Likums, lai pasargātu

Lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu un izvirzītu augstākas prasības kā vecākiem, tā valsts un pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, nesen Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurā bez dažādām citām norādēm iekļauta arī prasība, ka vecākiem ir jānodrošina, lai bērns līdz septiņu gadu vecumam netiktu mājās atstāts viens pats. Speciālisti šo punktu likumā vērtē dažādi – nepilngadīgajam tiešām tiek radīti papildu apstākļi drošībai, taču citi savukārt norāda, ka šāda prasība ir pārāk pārspīlēta un likumdevējam būtu jāpārskata likumā minētais bērna vecums, līdz kuram nepilngadīgais nedrīkst palikt bez pieskatīšanas.

Pašlaik aktuāls ir jautājums, kas īsti veiks šo prasību kontroles ievērošanu. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu inspekcijā skaidroja, ka par noteikumu kontrolēšanas kārtību tiks lemts tad, kad saņems šādu rīkojumu. Taču jau tagad daudzi ar nepilngadīgo personu uzraudzīšanu saistītu dienestu pārstāvji neoficiālās sarunās atzinuši, ka likuma grozījumi lielā mērā ir juridisks solis, kuram būs grūti rast reālu kontroli. Speciālisti skaidro, ka vienīgā iespēja, kā kontrolēt šīs likuma prasības ievērošanu, ir regulāri reidi uz uzmanības lokā nonākušām adresēm, kā arī atsaucoties uz kaimiņu vai citu personu ziņojumiem par kādā mājoklī vienatnē atstātu bērnu.

Lai būtu droši gan bērnudārzā, gan mājās

Par bērnu drošību gādā ne tikai likums, bet arī pirmsskolas mācību iestāžu pedagogi. Viņu pienākums ir raudzīties, lai viņiem uzticētie bērni būtu drošībā. Redzot, ka vecāki nepietiekami rūpējas par savām atvasēm, pedagogi strādā arī ar vecākiem, runā ar viņiem un paskaidro, cik bīstamas var būt sekas. Taču, kā atzīst pirmsskolas mācību iestādes "Kriksītis" vadītāja Irēna Putre, vecāki minimāli uzklausa to, ko viņiem saka audzinātāji. Piemēram, bērniņi no rītiem vieni paši nāk uz dārziņu. Skolotāji par to ir sašutuši, jo tuvumā ir iela un aptieka un mazulis var iekļūt briesmās jebkurā mirklī. Mūsdienās vecākiem nav laika, viņi aizņemti ar darbu un rūpēm par iztiku, tāpēc līdz pat mācību gada beigām vecāki bieži vien tā arī nav ņēmusi vērā pedagogu aizrādījumus. Par bērnu drošību regulāri runā gan vecāku sapulcēs, gan individuāli, tomēr vecāki parasti uzskata, ka ar viņu mazuli jau nekas ļauns nevar notikt. Tomēr ir arī vecāki, kas ieklausās skolotāju teiktajā un pēc tam stingrāk ievēro bērnu drošības noteikumus.

I.Putre pastāstīja, ka bērnudārza noteikumos teikts, ka vecākiem bērni jāatved uz dārziņu un katru rītu personīgi jāatdod bērns audzinātājam. Tomēr no 40 vecākiem labākajā gadījumā šo noteikumu ievēro desmit. Skrienot uz darbu, vecāki nereti izlaiž bērnu no mašīnas un pat nepaskatās, vai viņš ticis iekšā bez starpgadījumiem. Arī pedagogi ne vienmēr redz, kas notiek uz ielas, jo jārūpējas par pārējiem bērniem. Drošības apsvērumu dēļ deviņos no rīta durvis tiek slēgtas, un bijuši gadījumi, kad vecāki aizbrauc un neredz, ka mazulis netiek iekšā. Labi, ja bērns stāv pie durvīm un gaida, kad viņu kāds ielaidīs, – var arī iziet uz ielas, kur var notikt neparedzamais.

Tikpat nepasargāts bērns var būt arī mājās. Pirmsskolas izglītības skolotāja Ginta Jansone uzskata, ka vismaz pa dienu, kamēr vecāki strādā, mazulim jāatrodas bērnudārzā, jo tur viņu pieskata izglītoti pedagogi. Viņa stāstīja, ka lielāko kļūdu vecāki pieļauj, atstājot mazu bērnu mājās vienu pašu un vēl atgādinot, lai pats sev uzsilda ēdienu, vai atstājot tam termosā karstu tēju. Šādās situācijās arī rodas lielākās nelaimes, nereti ar traģiskām sekām, kad bērns vienatnē rīkojas ar gāzi, sērkociņiem un karstiem šķidrumiem. Arī uzticēt mazuli māsām vai brāļiem nav prāta darbs, sevišķi, ja viņi paši vēl ir bērni. Pirmkārt, viņi nespēs mazuli pasargāt, bet gan paši var pieļaut kādu nelabojamu kļūdu, un, otrkārt – mazie nereti neklausa un nerespektē brāļu un māsu teikto, un rīkojas pēc sava prāta.

Abas pedagoģes arī aicina vecākus rūpēties, lai mājās bērnam nebūtu pieejami asi priekšmeti, medikamenti, etiķa esence un jebkuri priekšmeti, kas var apdraudēt mazuli. Ja vēl bērns ir lēns un mierīgs, neesot tik traki, bet ar hiperaktīviem mazuļiem gan jāuzmanās – viņi neklausīs pat desmit reižu teikto un mācību gūs, izjūtot negatīvās sekas uz savas ādas. Tāpēc jārūpējas, lai tās būtu veselībai nekaitīgas. I.Putre stāsta, ka pašas mazulim vecmāmiņa reiz atļāvusi pielikt pirkstu pie nokaitētas krāsns durvīm, un kopš tā brīža mazais krāsnij vairs nav tuvojies. Ginta Jansone savam bērniņam ļāvusi atrasties virtuvē, kad kaut kas cepts un vārīts, iepriekš iedodot tam tukšu katliņu un koka karoti, lai mazais turpat acu priekšā spēlējas un jūtas tā, it kā palīdzētu mammai. Tad viņš par gāzes plīti neizrādījis nekādu interesi.

Ginta apgalvo, ka vecākiem vienmēr jāparedz daži soļi uz priekšu un jāiedomājas, kā attiecīgajā situācijā rīkosies viņu mazulis – ja kaut ko varēs noraut, viņš to izdarīs, un ja kaut ko varēs iebāzt mutē, tad viņš to apēdīs. Jāpaskaidro arī, ka nevar kaķi raut aiz astes, jo viņam sāp tāpat kā cilvēkam, vai pastāstīt, ka sunim liekas, ka bērns gribēs viņam atņemt ēdienu, ja tas aiztiks viņu maltītes laikā. Tā bērnus var pasargāt no dzīvnieku dusmām. Savukārt Irēna ievērojusi, ka vecāki bieži vien neprot bērnam izskaidrot un pamācīt, kāpēc viņa rīcība ir bīstama. Tā vietā viņi bērnam uzkliedz vai sadod pa pirkstiem. Bet mazulis nesaprot, kāpēc, un nākamreiz izdarīs to pašu. Tāpēc bērnudārza darbinieces pamāca, ka bērnam kaut ko ieskaidrot var tikai ar mīlestību un viņam saprotamā valodā.

Kas jāzina ikvienam vecākam

Ir svarīgi, lai bērns justos un būtu drošs arī pagalmā. Pat vismazākajiem bērniem jāzina, ka nedrīkst sarunāties ar svešiem cilvēkiem vai iet viņiem līdzi, piekrist darīt to, ko viņi liek, vai pieņemt to, ko viņi dod. Vecākiem jābrīdina bērni, ka šādos gadījumos jābēg mājās un jāpastāsta par to vecākiem.

Bērnam no rotaļu laukuma jāiet uz mājām pa vienu un to pašu ceļu. Ja ar viņu nav pieaugušā, tad tikai ar draugiem, ne vienam.

Vecākiem vienmēr jāzina, ar ko un kur bērns rotaļājas un kad atgriezīsies.

Ja bērns kaut uz brīdi mājās ir viens, ārdurvīm jābūt aizslēgtām. Bērnam jāzina, ka durvis nedrīkst atvērt nevienam, pat policistam, pastniekam vai elektriķim.

Atstājiet redzamā vietā bērnam dažādus palīdzības dienestu telefonu numurus, kur bērns var piezvanīt uztraukuma brīžos, un iemāciet bērnam rīkoties ar telefona aparātu. Būtu labi, ja viņam vienmēr būtu telefona karte un lai bērns zinātu savu adresi un telefona numuru.