Kurzemes Vārds

02:32 Svētdiena, 24. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No zirgiem neatradināmā "Ciesaiņu" saimniece

Pēteris Jaunzems

Kopš sevi atceroties, zirgi vienmēr patikuši Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālistei un bernātniecei Artai Cinkus. Kaut gan tuvinieki viņu no tiem visnotaļ mēģinājuši atradināt, tas neesot izdevies. Taču tikai tagad kopā ar vīru Ainaru, apmēram pirms gada kļūstot par Nīcas pagasta zemnieku saimniecības "Ciesaiņu" īpašnieci, viņa beidzot varējusi pievērsties skaisto un piemīlīgo mājdzīvnieku audzēšanai. Saimniecībā tā gan skaitoties tikai palīgnozare jeb vaļasprieks, ko dzīvesbiedrs paciešot. Tāpēc ka galvenā nodarbošanās tik un tā palikšot kartupeļi, kas pagaidām dod drošākus ienākumus.

Pienākums, kas vairo sirdsprieku

Ir jau ļoti svarīgi, ka cilvēku pie darba saista ne tikai vajadzība, bet arī sirdsprieks. Paskatoties uz Artu un viņas zirgiem, to tūlīt var pamanīt. Tiklīdz kopēja parādās aploka tuvumā, kumeļi bubinādami steidzas kopējai pretī un aplenc no visām pusēm gluži kā runči krējuma podu. Var redzēt, ka attiecības šeit valda vislabākās. "Zirgi man dod buču, bet vēlāk skatos, ka plecā no tās palikuši zobu atstātie zilumi. Arī, cīnoties par manu uzmanību, tie savstarpēji spārdās un nemana, ka pakavotās kājas zib gar kopējas degunu," viņa stāstīja. Pavisam aplokos šobrīd ganās septiņi graciozi skaistuļi. "Tie trīs pieaugušie un divi kumeliņi ir mani, bet pārējie nomnieki, kuri tikai pie mums atraduši mājvietu," viņa paskaidroja. Lai visus dzīvniekus ērti izvietotu un radītu arī kādu rezervi saimniekošanas paplašināšanai, "Ciesaiņos" nesen sākuši iekārtot jaunu stalli. Celtniecības pienākumus, protams, saviem pleciem uzvēlis Ainars.

Kaut gan viņam šajā jomā rūpju netrūkstot, jo arī dzīvojamā māja un tās jumts prasa pamatīgu remontu, rudens pusē jau varēšot redzēt, kas tur, pārbūvējot veco darbnīcu šķūni par stalli, ir iznācis. Kaut kā īpaši sirsnīgi smaidot, Arta pavēstīja, ka arī aploku ierīkošanu blakus pagalmam paveicis vīrs. Nekādi kredīti līdz šim neesot ņemti. Arī subsīdijas nav baudītas. Aizvien pratuši iztikt ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem. Viens no zirgiem, ko Arta izaudzēja, vēl Bernātos dzīvodama, esot aizceļojis uz Vāczemi. Kā tam tur klājas, viņa gan nezinot. Varbūt, ka tā pat esot labāk. Taču šķiršanos pārdzīvojusi smagi. Raudājusi. Kaut arī Arta uzskata, ka zirgi aug ļoti gausi, pie šķiršanās no tiem viņai mazpamazām būs jāsāk pierast. Tāds ir audzētāja liktenis.

"Ciesaiņu" uzlabotās šķirnes nebūs

Lielos apjomos izvērsties tie nekad nevarēs tāpēc, ka "Ciesaiņos" pietrūkst zemes. Pagaidām tās viņiem vairāk neesot kā tas pleķītis, kas ap māju. "Varbūt hektārs ar mazu komatiņu sanāks," piebilda Arta. Abi saimnieki, protams, labprāt gribētu piepirkt kādu gabaliņu vēl klāt, taču pagaidām tam neiznāk naudas. Turklāt šajā apvidū, kas atrodas relatīvi netālu gan no pilsētas, gan jūras, zemes vērtību jau mērot simtos latu par kvadrātmetru. Tā ka paplašināšanās nav tik vienkārša.

Rūpes, protams, šī aizraušanās ar zirgkopību prasot, taču arī možumu un dzīvesprieku gan viņai, gan dēlam Ģirtam dodot pretī. Ja nebūtu kumeļu, nez vai Arta tik enerģiski darbotos. Tad vismaz svētdienas rītos varētu sev atļaut pagulēt kādas minūtes ilgāk. Taču tagad tāda vārtīšanās zem segas esot jāaizmirst, jo jāceļas un jāiet taču pie saviem mīluļiem, ko gluži bez uzmanības atstāt nedrīkst. Liekot lietā savu augstāko veterināro izglītību, kas iegūta, studējot Jelgavā, viņa pagaidām ar dzīvniekiem un to slimībām sekmīgi tiek galā. Tāpat kumeliņiem nekāda aukle neesot vajadzīga, ja ķēve ir blakus un tos aprūpē.

Ar iegādātajiem zirgiem un to pēcnācējiem viņa jūtoties apmierināta. Tā esot Holšteinas šķirne. Nekāds selekcijas darbs saimniecībā netiekot plānots. "Par to es nedomāju. "Ciesaiņu" uzlabotās šķirnes droši vien nekad nebūs," viņa paziņoja diezgan strikti, kaut gan palepojās ar ērzeli, vārdā Kapitāls, ko tobrīd veda ārā no staļļa. Tomēr, lai to varētu likt lietā, nepieciešama sertifikācija. Lai tāda notiktu, ērzelis jāved uz Rīgu, bet tas prasa papildu izdevumus un laiku. Tāpēc pagaidām ķēves neesot aplecinātas. Tas nozīmē, ka pēcnācēju tām nākamgad nebūs. Zirgaudzētājs šajā ziņā nevarot paļauties uz varbūtībām, kā šīs delikātās lietas risinās savvaļā, piemēram, Papes ezera palienes pļavās. Te Arta pastāstīja par gadījumu Grobiņas "Priedulājos". Pirms vairākiem gadiem naktī, kad tur dedzis stallis, ķēves un ērzeļi izvesti ārā un palaisti brīvībā. Kas tur toreiz noticis, tas noticis, taču tagad "Ciesaiņu" aplokā dīžājas sarkanbrūns ērzelēns Credo, kurš piedzimis pēc tā notikuma un kuram tagad grūti nosacīt radurakstus.

Zirgs pats sev nopelna iztiku

Pieredze, kas uzkrāta, strādājot Lauksaimniecības konsultāciju birojā, lieti noder. Bez tam Latvijā nodibinājusies zirgaudzētāju interešu kopa. Uz nodarbībām, ko rīko pa visu Latviju, viņa izbraukāt nespējot, taču tās, kas notiek Kurzemē, allaž cenšoties apmeklēt. "Domubiedru padoms un atbalsts ir no svara," atzina Arta. Turklāt tagad viņai jāapgūst arī treneres zināšanas, jo saimniecībā no Liepājas un tuvākās apkārtnes ierodoties bērni, kas vēlas apgūt jātnieku iemaņas. Arī zirgiem tas nāk tikai par labu, jo tie dabū kārtīgi izlocīt kājas un izvingrināt augumus.

"Zirgs ir dzīvnieks, kas ēst prasa, taču pats arī nopelna sev barību," tā viņa raksturoja pastāvošo ekonomisko situāciju, kurā vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem, jo palīdzību nav no kā gaidīt. Arī Eiropas Savienības maksājumos subsīdijas zirgkopībai neesot paredzētas. Tāpēc ka Rietumos to uzskata par komercnozari. Internetā pasaules tirgū valdošās zirgu cenas var noskaidrot. Tās ir ārkārtīgi atšķirīgas. Sākot ar pāris miljoniem eiro par zirgu, līdz trim, četriem tūkstošiem. Tas zemākais skaitlis līdzinoties cenām, kādas šobrīd pastāv pie mums Latvijā un ir tuva šķirnes dzīvnieka pašizmaksai, jo Arta aprēķinājusi, ka viens zirgs gadā izmaksā audzētājam apmēram 700 latu. Un tie ir jānopelna. "Kāds zirgs ir jāpārdod, lai pārējie varētu dzīvot," viņa skumji teica.