Kurzemes Vārds

13:17 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kautuves celtniecības projekts pievērsis lielu sabiedrības uzmanību

Viktors Ulberts

Kaut arī SIA "Griģis un Co" oficiāli pieteiktās kautuves būvniecības sabiedriskajā apspriešanā, kas noris Liepājas domes Būvvaldē, nav saņemts daudz atsauksmju, par šo ieceri sacelta pamatīga ažiotāža. Redakcijas telefons par šo tēmu ir pārkarsis, emocijas sit augstu vilni arī interneta mājas lapā www.liepajniekiem.lv. Lielākā daļa tomēr ir pret kautuves būvniecību.

Ņemot vērā lielo ažiotāžu, "Kurzemes Vārds" vēlreiz pievēršas šai tēmai, lai noskaidrotu speciālistu viedokli, kā arī salīdzinātu situāciju ar pieredzi citās Latvijas pilsētās.

Sola izmantot tikai modernās tehnoloģijas

Līdz septembrim Ganību ielā 1/3 tiks uzcelts moderns gaļas pārstrādes cehs, ko projektējis arhitekta A. Kokina birojs. Ražotne tiek celta vietā, kur kādreiz slējās vecās ratiņrūpnīcas korpusi un kas pērnruden tika nojaukti. Tās platība būšot četri tūkstoši kvadrātmetru. Jaunajā cehā ar firmas zīmi "Kurzemes bekons" tiks gatavotas desas, kūpinājumi un cita produkcija no cūkgaļas. Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni latu, un puse no šīs naudas ir piesaistītie līdzekļi no SAPARD programmas. SIA "Griģis un Co" īpašnieks Andris Griģis apgalvo, ka cehs būšot modernākais Kurzemē un atbildīs visām Eiropas Savienības prasībām.

Taču, lai nodrošinātu efektīvu gaļas izstrādājumu ražošanu, nepieciešams izejvielu sagatavošanas cehs jeb kautuve. To plānots būvēt ražotnes vienā galā, ģeogrāfiski tas atrodas ezera jeb austrumu pusē. Uz kautuvi vedīšot tikai SIA "Griģis un Co" piederošajā Medzes pagasta fermā "Jaundravnieki" izaudzētos cūčus. Šim mērķim tikšot izmantots tikai specializēts transports, tāpēc nevienam nebūšot ne jausmas, kas automašīnā tiek vests, tāpat nebūšot nekādu piesārņojumu. Arī no pašas kautuves nebūšot dzirdamas ne skaņas. Kaušanas blakusprodukti tikšot savākti īpašos konteineros, uzglabāti zemā temperatūrā un pēc tam nodoti utilizācijai atsevišķai firmai. "Tās ir modernās tehnoloģijas, kuras nevar salīdzināt ar ražošanu pirms gadiem divdesmit," norāda A. Griģis.

Emocijas sit augstu vilni

Līdz pat jūlija beigām Liepājas domes Būvvaldē jebkurš interesents var piedalīties SIA "Griģis un Co" iecerētās kautuves būvniecības sabiedriskajā apspriešanā. Pašvaldībā "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka cilvēki ik pa laikam nākot iepazīties ar šo projektu un izteikt savas domas, taču par lielu aktivitāti to nosaukt nevar. Pavisam cita aina paveras tur, kur iespējams izteikties anonīmi, proti, laikraksta rubrikā "Pa drāti vēstī lasītājs", kā arī interneta mājas lapā www.liepajniekiem.lv, kur par šo tēmu tika veikta aptauja. Galvenie iebildumi bija par iespējamām smakām, kas varētu izplatīties un izraisīt diskomfortu apkārtējiem iedzīvotājiem un garāmgājējiem; to, ka cauri pilsētai tiks vesti lopi, kas noteikti piegānīšot pašu pilsētu; un neesot ētiski pilsētas teritorijā kaut lopiņus, jo tad radīšoties negatīva aura, kā arī liepājniekiem būšot nomācoša sajūta, zinot, ka tur notiek dzīvnieku slaktiņš.

Cēsīs kautuves pārbūvi nemaz neapspriež

Sazinoties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka tā uzraudzībā pakļauto uzņēmumu reģistrā kopumā iekļautas 134 kautuves. Informācija par to īpašniekiem un adresēm atrodama PVD interneta mājas lapā. Pārskatot šo informāciju, atklājas, ka neviena no tām neatrodas pilsētas teritorijā. Kā kautuvju atrašanās vietas konsekventi minēti Latvijas pagasti. Taču tie ir uzņēmumi, kuri nodarbojas tikai ar lopu kaušanu. Pavisam cita aina atklājas gaļas kombinātos. Arī tajos, kas atrodas pilsētas teritorijā, jau gadu desmitiem ir notikusi un notiek lopu kaušana. Šo informāciju "Kurzemes Vārdam" apstiprināja akciju sabiedrībā "Talsu gaļa". Lai arī tieši šobrīd uzņēmumā lopu kaušana ir apturēta, jo tiek apspriesta kautuves rekonstrukcija, slaktiņš gaļas iegūšanai pilsētas teritorijā esošajā "Talsu gaļā" līdz šim noticis gadu desmitiem.

Līdzīga situācija ir arī Cēsīs, kur pērn akciju sabiedrībai "Ruks" piederošajā Cēsu gaļas kombinātā modernizēta kautuve. "Tagad tā atbilst visām Eiropas Savienības prasībām un ir daudz labāk, nekā bija agrāk," sarunā ar "Kurzemes Vārdu" pauda Cēsu domes Būvvaldes vadītājs Jānis Zlaugotnis. Interesanti, ka par šī objekta pārbūvi nekāda sabiedriskā apspriešana nav veikta, jo darbošanās profils tajā mainīts netika, proti, kā tur lopus kāva, tā tos arī turpina kaut, tikai modernākos apstākļos.

J. Zlaugotnis apgalvoja, ka pašvaldība no Cēsu iedzīvotājiem nav saņēmusi nevienu sūdzību par to, ka kautuve viņiem radītu kādu diskomfortu. Arī smaku nekādu neesot. "Kas netic, lai atbrauc pie mums un pārliecinās," aicināja J. Zlaugotnis.

Nesmird pagastā, nesmirdēšot arī pilsētā

Tikpat pretējas, cik liepājniekiem, ir arī domas cilvēkiem, kas iesaistīti dzīvnieku izcelsmes pārtikas biznesā. Vieni uzskata, ka lopu kaušana tomēr ir specifiska nodarbošanās un ne no tām tīrākajām. Var gribēt, var censties novērst negācijas, taču smaķele vienalga kaut kur laiku pa laikam parādīšoties. Jāpiebilst, ka šāds viedoklis izskan no cilvēkiem, kuri darbojas samērā nelielās kautuvēs. Savukārt Paplakas kautuves direktore Aksana Jansone "Kurzemes Vārdam" pauda, ka neredz nekādu problēmu kautuves būvniecībai Liepājā, Ganību ielā. "Smakas nav atkarīgas no tā, kur kautuve atrodas – pilsētā vai pagastā. Svarīgi ir, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas un cik liela vērība tiek pievērsta higiēnas normām pašā uzņēmumā. Ja ir nauda, tad nav problēmas kautuvē izmantot mūsdienīgus celtniecības materiālus un aprīkot to ar tādām pašām iekārtām. Bet tas, protams, nelīdzēs, ja laikus neizvedīs atkritumus un regulāri nemazgās telpas. Tā kā viss atkarīgs no paša uzņēmuma," uzskata A.Jansone.

Paplakas kautuve jau saņēmusi sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma atbilstību Eiropas Savienības prasībām. "Lai arī esam Virgas pagastā, manuprāt, kautuves tuvumā dzīvo daudz vairāk cilvēku nekā Liepājā iecerētās kautuves apkārtnē. Un nekādu smaku nav, nevienu sūdzību no iedzīvotājiem neesam saņēmuši," apgalvo A. Jansone. Liepājnieku iebildumus par A. Griģa ieceri viņa izskaidro ar atmiņām par veco Gaļas kombinātu, kura klātbūtni tiešām jau varēja just pa gabalu.

Viss atkarīgs no iekšējās disciplīnas

Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Leonīds Zeļenskis "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka vēl nav izstrādāti konkrēti noteikumi vides kvalitātes normu ievērošanai, kas tiks prasīti no SIA "Griģis un Co" kautuves. Tie tiks izstrādāti un saskaņoti ar firmu, ja sabiedriskajai apspriešanai būs pozitīvi rezultāti. Katrā ziņā uzņēmumam tie būšot jāņem vērā, ja tas vēlēsies sākt objekta ekspluatāciju. No personīgās pieredzes L.Zeļenskis pastāstīja, ka Dānijā pabijis līdzīgā uzņēmumā un tur nekādu smaku vai citāda vides piesārņojuma neesot manījis. "Taču ir viena nianse. Mēs varam izmantot modernos Eiropas Savienības materiālus un aprīkojumu, bet vai arī iekšējā disciplīna pie mums ir šādā līmenī? Ne jau saimnieks nodarbosies ar vides tīrības uzraudzību, bet gan konkrēti darbinieki. Ja viņi regulāri un apzinīgi pildīs savu darbu, problēmu ar vides kvalitāti nevajadzētu būt. Bet, ja iekšējā disciplīna klibos, nekādas Eiropas tehnoloģijas nelīdzēs," norādīja L.Zeļenskis.