Kurzemes Vārds

06:28 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vai šis būs graudaugu gads?

Pēteris Jaunzems

Zemkopji apgalvo, ka vasara, kas vēl tā īsti nav pat sajusta, jau esot pagriezusies uz otrajiem sāniem. Druvās šūpojas vārpu tūkstoši, bet ilggadīgie zālāji attīstījušies tik tālu, ka tuvākajā laikā būs kuļami. Uz kādu ražu cer augkopji?

Ir cietis kā ziemas, tā vasaras rapsis

Bārtas pagasta zemnieku saimniecības "Rukuši" īpašnieks Antans Vanags spriedumos pagaidām bija stipri izvairīgs. Negribot izaicināt likteni. Vēl visādi varot būt. Kaut gan pašlaik lauki izskatoties normāli, daudz atkarīgs no tā, kāds būs kulšanas laiks. Viņa sieva Inta, kas ar sirdi un dvēseli dzīvo līdzi zemkopja gaitām, sakot, ka labība izskatoties pat skaista, bet pašai liekoties, ka pērn tā bijusi labāka. Kaut gan grēks sūdzēties, ja maijā nebūtu uznākusi tā iznīcinošā salna, tad varētu cerēt uz rekordražām. Taču tagad tās izpaliks, jo Bārtas pagastā zemturiem gandrīz pilnīgi nosalis vasaras rapsis un apsalušas vīķauzas. Arī ar papildmēslošanu neko neesot izdevies paglābt.

Problēmas ap kulšanas laiku varētu rasties tāpat ziemas rapša audzētājiem, jo salna uznākusi tieši šās kultūras ziedēšanas laikā. Tādēļ iznācis tā, ka daļa rapša pēc nedēļas, pusotras ziedējusi otrreiz. Līdz ar to arī ienākties tas varētu nevienādi, un kūlēji cietīs zaudējumus.

Lejaskurzemē prognozē graudu gadu

Izsmeļošu ieskatu graudaugu attīstības lietās "Kurzemes Vārdam" sniedza Kalētu pagasta lauksaimniecības konsultants Jānis Lauva. Viņaprāt, būšot graudu gads. Kurzemē un Zemgalē apstākļi labības attīstībai ir lieliski, mitruma pietiek, tādēļ sagaidāma ļoti laba raža, taču graudu cenu tas nez vai kaut cik jūtami ietekmēs, jo kopumā Latvijā birums tik bagāts nebūs, tāpēc ka Vidzeme un Latgale patlaban ļoti ciešot no pārlieka mitruma. Jānis Lauva tur nesen pabraukājis un pārliecinājies, ka daudzviet sējumi aizauguši, novārguši un slimo. Arī vārpas ziemājiem tur aizmetušās īsas. Taču pieredzējušais agronoms domā, ka šajā gadījumā vainu nevajadzētu velt uz laika apstākļiem. Tādām nepilnībām cēlonis meklējams mēslošanā.

Cita runa esot par kartupeļiem. Tiem mitruma pietiek, taču vasara ir par vēsu. Arī salnas un slimības cirtušas lielus robus stādījumos. Jānis Lauva te vainoja ne tikai laika apstākļus, bet arī saimniekotāju neizdarību. Daļa no viņiem nevīžo sagādāt labu sēklas materiālu, kā arī pietiekami bieži nemaina to. Tāpēc lauks izskatoties kā izretināts, jo uzdīdzis ir tikai katrs trešais no bumbuļiem.

Kulšana nav aiz kalniem

Pašreiz ziemāji mūspusē ir noziedējuši. Tas noticis visos, arī visvēlākajos sējumos. Bet vasarāji izskatās ļoti dažādi. Vietumis tie ir daudzsološi, turpretī zemākajās vietās, ko skāra salnas, augi nav nemaz savārpojuši. Lauksaimniecības konsultants pašreiz vāc datus par šiem zaudējumiem, jo tie jāiesniedz Rajona lauksaimnieku apvienībai. Tās valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane solījusi, ka cīnīsies ne tikai par apdrošināšanas sistēmas pilnīgošanu, bet arī par kompensācijām.

Jaunās ražas novākšanai jau pilnīgi sagatavojies Dunalkas pagasta "Krastmaļu" saimnieks Jurijs Flaksis. Ilggadīgos zālājus, proti, pļavu skareni un pļavu auzeni, kā arī sarkano auzeni, ko salnas neesot postījušas, viņš plānojis uzsākt kult jau nākamās nedēļas beigās. Taču graudaugiem kombaini vēl jāgaida diezgan ilgi, jo pagaidām ziemājiem nav iestājusies pat pilngatavība. To rādot fakts, ka sējumus vēl neapmeklē meža cūkas. Tās esot nekļūdīgs rādītājs tam, kā rit labības nogatavošanās. Jurijs Flaksis vēlējās sagaidīt vairāk saules, kas vairotu proteīna saturu graudos, dodot tiem augstāku kvalitāti.

Arī Vērgales zemnieku saimniecības "Gausēni" īpašnieks un agronoms Jānis Cielava piekrita, ka šis rādās graudu gads, taču daudz ko noteiks tas, kāds būs augusts. Jau tagad, kaut gan vēl nav bijuši stipri vēji, sējumi šur tur sakrituši veldrē. Tā noticis tāpēc, ka vēsajā pavasarī tie stipri saceroja un tagad vietumis kļuvuši par bieziem. Tas novērojams arī vietās, kur nav ievērotas izsējas normas. Jānis Cielava teica, ka kulšana šovasar sākšoties vēlāk nekā parasti un notikšot visām labības šķirnēm vienlaikus. Tas radīs problēmas zemkopjiem, it sevišķi tiem, kam nav sagādāta sava novākšanas tehnika. Sarežģījumus pastiprināt varot arī kalšu trūkums, jo mūsu rajonā to nemaz nav tik daudz.