Kurzemes Vārds

01:42 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai Ministru kabinets skolojas Cūkkārpā?

Viktors Ulberts

Jaunaja filmā "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis" mazie burvji Cūkkārpas skolā mācās tikt galā ar bubuļiem – radījumiem, kuri pārvēršas par to, kas satiktajam cilvēkam izraisa vislielākās bailes. Taču pret bubuli esot vienkārša aizsardzība – tas jāpārvērš par kaut ko smieklīgu, un bubulis zaudē savas iebaidīšanas spējas.

Bieži vien pasaku zemes notikumiem ir saskatāma līdzība ar laicīgajā pasaulē notiekošo. Nezinu, vai Induļa Emša Ministru kabineta locekļi ir mācījušies Cūkkārpā, taču Harijam Poteram līdzvērtīgs talants viņos ir jaušams. Proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kam bija jābūt kā bubulim visiem korumpantiem un kā elektrošokam jādod pa nagiem visiem kukuļņēmējiem, viņi ir pārvērtuši par bezzobainu politiķu cīņas arēnu, kurš nu jau iegūst komiskus apveidus. Tā vietā, lai apkarotu korupciju, KNAB nodarbojas ar represijām pret pašu darbiniekiem. Jaunieceltajam vadītājam Aleksejam Loskutovam, lūk, radušās aizdomas, ka viņa vietniece Juta Strīķe varētu būt parakstījusi dokumentus, kurus viņai varēja nebūt tiesību parakstīt, tāpēc ierosināta dienesta izmeklēšana. Tāda pati izmeklēšana notiek par vēl vienu apkarošanas bloka darbinieku. Vēl divi KNAB darbinieki iesnieguši atlūgumu uz pašu vēlēšanos.

Tiem, kas seko līdzi šiem notikumiem, nav ne mazāko šaubu, ka notiek KNAB rindu politiski angažēta tīrīšana, kam ir tieša saistība ar valdības maiņu. Strīķi par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju izraudzījās toreizējais Ministru prezidents Einars Repše. Pārbaudot partiju finanses, KNAB izmeklēšanas dēļ vissmagāk cieta Zaļo un zemnieku savienība, no kuras rindām nāk tagadējais Ministru prezidents Indulis Emsis. Un jau līdz ar stāšanos valdības priekšgalā viņš deva mājienus, ka Strīķe amatā nepaliks. Emsis vairākkārt izteicās, ka viņa ir Repšes politiski angažēta, tāpēc ir apšaubāma Strīķes darbība tik nopietnā amatā. Taču laikam jau vietā vecum vecais teiciens par to, ka cita acīs skabargu saskata, bet savējā pat pamatīgu ozolkoka bluķi neredz. Kā gan savādāk var nodēvēt Loskutova iecelšanu KNAB priekšnieka amatā? Pēc atbilstības vērtēšanas kritērijiem viņš atradās galvastiesu zemāk par Strīķi, kuras kandidatūru atbalstīja arī Ģenerālprokuratūra. Kur nu vēl sabiedrības atbalsts Strīķei visnotaļ ietekmīgā televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" veiktajā interaktīvajā aptaujā.

Diskutējams ir jautājums, kā Strīķe tika pie KNAB stūres. Galvenais pārmetums – viņas kandidatūra neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Taču jāņem vērā, ka tobrīd bija jaušama rīvēšanās starp galvenajiem valdības koalīcijas spēkiem – "Jauno laiku" un Latvijas Pirmo partiju. Un, ja atceramies tā laika kolīzijas, balsojums bija pozīciju demonstrēšana, nevis attieksme pret konkrētu personu. Citāda ir aina ar Loskutova apstiprināšanu amatā. Viņš tika iecelts ar frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" atbalstu, kura oficiāli nemaz neskaitās valdošajā koalīcijā. Un, kā zināms, bez šī atbalsta esošajai valdībai nav iespējams pieņemt nevienu lēmumu. Un "PCTVL" noteikti sirdij tuva bija Loskutova biogrāfija – Kompartijas funkcionāra dēls, mācījies Krievijā utt. Pat latviešu valodu viņš iemācījies tikai pēdējos gados, lai saglabātu savas karjeras pozīcijas.

Neliela ažiotāža sekoja pēc tam, kad intervijā masu medijiem Loskutovs nevēlējās atzīt Latvijas okupāciju 1940.gadā. Vēlāk gan viņš pauda nožēlu par tā brīža izteikumiem un atzina, ka Latvijas okupācija tomēr notikusi. Taču, manuprāt, tas neskanēja pārliecinoši. Galu galā tam vairs nav īpašas nozīmes – cilvēki, kas atklāti darbojās pret Latvijas neatkarību, tiek ievēlēti Eiropas parlamentā. Bet vienalga valstisko suverenitāti līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, nav iespējams zaudēt.

Manuprāt, Loskutova izteikumi jāvērtē ar personības uzskatu stabilitātes kritēriju. Nešaubos, ka šis cilvēks aizvien ir pārliecināts par "Latvijas atbrīvošanu no buržuāziskā jūga" un Latvijas okupāciju viņam noteikti lika publiski atzīt šā brīža politiskā konjuktūra, proti, lai nekaitētu pie varas esošo labējo spēku prestižam. Savukārt man būtu pieņemamāk, ja Loskutovs tomēr konsekventi paustu savu pārliecību. KNAB vadītāja amatā tas ir būtiski. Vismaz būtu skaidrs, ka viņu nav iespējams ietekmēt. Vai tagad ir garantija, ka, piemēram, Loskutovs publiski paziņo par smagsvara kategorijas kukuļņēmēju notveršanu, bet pēc brīža paziņo, ka kļūdījies?

Ja vēlamies, lai KNAB funkcionētu atbilstoši tam, kādēļ tas tika radīts, šī iestāde maksimāli jāattālina no politiskās ietekmes. Par strīdiem KNAB priecājas tikai tie, kurus šai iestādei būtu jāapkaro. Šobrīd viņi noteikti saskandina šampanieša glāzes un uzsauc: "Prozit!" Un grasās nosūtīt uz Cūkkārpu kārtējo politiķi, lai viņu interesēs iemācītu cīnīties pret bubuļiem.