Kurzemes Vārds

01:55 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pastaigas pa privātīpašnieku ieskauto jūras piekrasti

Anda Pūce

Bernāti jau pirms vairākiem gadu desmitiem bija iecienītākā liepājnieku atpūtas vieta un potenciālais kūrorts, un arī tagad pilsētnieki iecienījuši atpūtu Nīcas pagasta piekrastē, kur daudz viesu namu un pirtiņu jautriem vakariem labā kompānijā. Tomēr jau vairākus gadus lasītāji redakcijai stāsta, ka piekļūšanu jūrai apgrūtinot privātīpašumi, kas gluži nosējuši visu piekrasti. Problēma par privātīpašnieku un atpūtnieku interešu sadursmi kļūst aizvien aktuālāka, tāpat cilvēkus uztrauc privātīpašnieku darbošanās piekrastē, tāpēc "Kurzemes Vārds" iesaistījās risinājuma meklējumos.

Tikai divi zvejnieku ceļi

Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis uzsvēra, ka ir jāizšķir divas problēmas, ko parasti uzsver atpūtnieki – vēlme piekļūt jūrai, kājām ejot, un vēlme ar automašīnu nokļūt maksimāli tuvu savam izvēlētajam galamērķim. Nīcas pagastā tiešām autobraucējiem publiski pieejamas pašlaik ir divas vietas piekrastē – Bernāti un Jūrmalciems, protams, var izmantot arī privātīpašnieku iekārtotos stāvlaukumus, lai tālāk dotos līdz jūrai kājām. Kājāmgājējiem, savukārt, ir divi tā sauktie "zvejnieku ceļi", ko savām vajadzībām izmanto piekrastes zvejnieki un tie, kas zina, ka šie ceļi ved uz jūru. Pārējos ceļus no šosejas virzienā uz jūru sargā zīmes "Privātīpašums", un pa tiem pārvietoties var tikai zemju īpašnieki. "Tieši atpūtnieku vēlme aizbraukt līdz pašai jūrai ar automašīnu arī veicina šādu zīmju parādīšanos, jo pretējā gadījumā īpašniekiem nav nekādu iespēju savu īpašumu pasargāt," skaidro A.Petermanis. Pašvaldībai, savukārt, ir jāgādā, lai automašīnas, izņemot zvejnieku un specializēto transportu, neatrastos pludmalē, kas ir publiskās pieejamības vieta, un atpūtnieki neatļautās vietās nekurinātu ugunskurus. Šovasar situācija neesot tik kritiska, jo laiks ir pietiekami vēss, bet dažas mašīnas pludmalē iebraucot, taču lielākoties no Liepājas pilsētas teritorijas vai pa šiem pieminētajiem zvejnieku ceļiem. "Ir ievadītas sarunas ar firmu "Falck L", kuras darbinieki kopā ar mūsu pašvaldības policistu īpašos reidos kontrolētu situāciju pludmalē," sacīja priekšsēdētājs.

"Eju pār robežām paceltu galvu"

Ar šīm dzejas rindām nereti varot apzīmēt atpūtnieku rīcību piekrastē. Un šāda attieksme saglabājusies no padomju laikiem, kad viss piederēja visiem un nevienam reizē, kad varējām braukt pa jebkuru ceļu, kas mums likās ērtākais, sēņot jebkurā mežā un nakšņot jebkurā pļaviņā. "Tas ir jautājums par tiesisko apziņu," saka A.Petermanis. Latvijā ir absolūtās īpašuma tiesības un tās ir jārespektē, jo nevienam nav tiesības īpašumu šķērsot. "Ja zīmes "Privātīpašums" ceļa galā nav, tas nozīmē, ka īpašnieks ir noteicis kārtību, kas man ļauj brīvi šķērsot viņa īpašumu," skaidro A.Petermanis. Tāpēc būtiskākais šajā jautājumā esot labas kaimiņattiecības, jo, savstarpēji vienojoties, ir iespēja līdz jūrai nokļūt arī tiem zemju īpašniekiem, kam nav tiešas pieejas jūrai. Jo, kamēr pagastam nav sava teritorijas plāna, nevar tikt atrisināta problēma par kājāmgājēju piekļūšanu jūrai, kam pēc likumdošanas būtu jābūt iespējamam vismaz ik pēc kilometra. Un patiesībā, te ir runa ne tik daudz par atpūtniekiem, cik par vietējiem iedzīvotājiem, tāpēc cilvēkiem jābūt saprotošiem. "Starp citu, nez kāpēc visi runā tikai par iespēju piekļūt jūrai, bet neuztraucas, piemēram, par piekļūšanu Liepājas ezeram," turpina A.Petermanis.

Būvējot noeju pludmalē, pārrok kāpu

Taču ne tikai iespēja nokļūt pludmalē uztrauc cilvēkus, viņi uztraucas arī par citām privātīpašnieku aktivitātēm.

Pēc tam, kad kāds lasītājs vērsās redakcijā, stāstot, ka iepretim uzņēmuma "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdētāja Sergeja Zaharjina ģimenes īpašumam Pērkonē tiekot izbūvēts ceļš un ir pārrakta kāpa, "Kurzemes Vārds" nolēma šo informāciju pārbaudīt. Sazinoties ar Nīcas Pagasta padomi, Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus pastāstīja, ka S.Zaharjins būvatļauju ceļa izbūves darbiem jūras virzienā nav saņēmis, ar Būvvaldi saskaņoti vien ēku rekonstrukcijas darbi un ceļa izbūve no šosejas. Tomēr viņš uzsvēra, ka darbi piekrastē ir Liepājas Reģionālās vides pārvaldes kompetence.

Atsaucoties uz mūsu zvanu, Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektore Maruta Kaminska kopā ar Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētāju Agri Petermani devās pārbaudīt situāciju uz vietas un, klātesot īpašuma saimniekiem, pārliecinājās, ka, paplašinot tagadējo ceļa vietu un izveidojot noeju pludmalē, kāpa ar ļoti jutīgo zemsedzi krasta kāpu aizsargjoslā tiešām ir pārrakta. Šiem darbiem neesot arī saņemta nepieciešamā atļauja. "Uzrakstīju aktu, liku pārtraukt visus iesāktos darbus, izmērīt, cik dziļš un plats ir bojājums kāpā, un tagad, rūpīgi izpētot visus dokumentus, lemsim par turpmāko rīcību," pastāstīja M.Kaminska. Viņa paskaidroja, ka administratīvais sods, kas piemērojams šādos gadījumos, ir līdz 1000 latiem, jo pārkāpts Aizsargjoslu likuma 36.pants. Konsultējoties ar citiem vides speciālistiem, tikšot lemts par to, kas turpmāk ar pārrakto kāpu darāms. Tomēr M.Kaminska skaidro, ka smilšu atbēršana atpakaļ sākotnējā stāvoklī situāciju neglābs, jo kāpu augi jau ir sabojāti. Kas tieši zemes īpašniekam būs jādara, pārvalde vēl lems. Ja noejas izveide būtu saskaņota ar pārvaldi, speciālisti ieteiktu arī, kā to izdarīt dabu saudzējoši. "Atļauju mēs noteikti būtu devuši, jo tas nav nekas slikts, tikai vajadzēja izvēlēties citus risinājumus, kas kāpu nebojātu," sacīja inspektore. A.Petermanis uzsvēra, ka pašvaldības nostāja ir, ka kāpa jāatjauno sākotnējā stāvoklī, un izteica cerību, ka vides pārvalde to arī pieprasīs.

Sergejs Zaharjins "Kurzemes Vārdam" izteica nožēlu, ka ceļa remontdarbu laikā celtnieki pieļāvuši novirzes, kuru dēļ bojāta kāpa. Tas neesot darīts apzināti. Viņš uzsvēra, ka tagad piekrastē viss tiks sakārtots atbilstoši Liepājas Reģionālās vides pārvaldes izvirzītajām prasībām, kas attiecināmas uz kāpu joslas aizsargāšanu, kā arī citu atbildīgo instanču rekomendācijām.

Aizsargjoslā tikpat kā nebūvējas

Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis uzsvēra, ka līdzīgus zvanus par privātīpašnieku patvaļīgu rīcību pludmalē pašvaldība saņēmusi arī iepriekš, un problēmu risinājusi veiksmīgi, sadarbojoties ar Reģionālo vides pārvaldi. Taču šādu gadījumu nav daudz, pērn – tikai divi. "Vienā gadījumā tika veikta nelikumīga zemes transformācija – īpašnieks patvaļīgi izraka zivju dīķi, bet otrā gadījumā bija pārrakta kāpa," sacīja A.Petermanis. Taču tas esot bijis izdarīts jau ļoti sen un nodarījumam esot iestājies noilgums. Īpašnieku sodīšana šādos gadījumos ir Reģionālās vides pārvaldes kompetencē. Tomēr nelikumīga būvniecība piekrastē nav izplatīta parādība. Vairāki avoti "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka kaimiņi, kas savā starpā labi nesatiek, viens otru cītīgi uzmana. Arī S.Zaharjina gadījumā nelikumīgo ceļa izbūvi apšaubīja pat pašvaldības vadītājs, bet kāds cits norādīja uz to, ka šādām baumām par pamatu esot kaimiņu nesaskaņas ar Zaharjiniem.

A.Petermanis, nedaudz smaidot, pastāstīja, ka pašvaldība nupat saņēmusi lūgumu no sabiedriskās organizācijas "Delna" nosūtīt 2003.gadā izsniegtās būvatļaujas krasta kāpu jeb tai sauktajā 300 metru zonā. Vēstulē "Delna" raksta, ka, "apzinoties lielās kopēšanas izmaksas", ir gatava šos izdevumus segt no saviem līdzekļiem. "Pērn esam izsnieguši vienu šādu būvatļauju namam, ko vajadzēja sakārtot pēc vētras postījumiem," sava smaida iemeslu skaidro pašvaldības vadītājs. Viņš stāsta, ka nevar atbildēt par iepriekšējo periodu, kad pašā piekrastē tomēr vairākas lielas privātmājas esot uzbūvētas, pēdējā deputātu sasaukuma laikā šādu gadījumu vairs nav bijis.

Būs pieejas un piebrauktuves

Kā jau minēts, šobrīd top Nīcas pagasta teritorijas plāns, kam šodien paredzēta pirmās redakcijas publiskā apspriešana, un tā ir pašvaldības vienīgā iespēja noteikt kājāmgājējiem ceļus, pa kuriem tie var nokļūt līdz jūrai. "Izvērtējot pašreizējo situāciju ir atrastas tās vietas, kas jau šobrīd reāli tiek izmantotas nokļūšanai pludmalē kājām un tās esam iezīmējuši kartē citur ik pēc kilometra, citur pat biežāk," stāsta A.Petermanis. Perspektīvā domāts par vietām, kur varētu attīstīties viesu uzņemšanas bizness un šāda nepieciešamība pēc publiskām pieejas vietām jūrai rastos. "Aizsargjoslu likumā teikts, ka pašvaldība var uzlikt apgrūtinājumu arī pret zemes īpašnieka gribu, tāpēc novembrī, kad plāns būs gatavs, to apstiprinot, norādīsim arī šīs publiskās pieejas vietas jūrai, un privātīpašniekiem ar to būs jārēķinās," skaidro priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka tāpat plānā ir paredzētas sešas piebraukšanas vietas, kur maksimāli tuvu jūrai varēs civilizēti atstāt automašīnas – Jūrmalciemā, Bernātos un Grīnvaltos.