Kurzemes Vārds

01:06 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Veiksmīgā uzņēmēja grūtības

Viktors Ulberts

Tieši plašās rezonanses dēļ, ko izraisījis viens projekts, par cilvēku nedēļas centrā tika izraudzīts šā projekta autors, uzņēmējs Andris Griģis. Attieksmē pret viņa iecerētās kautuves būvniecību vienaldzīgo nav. Ir vai nu pārliecināti atbalstītāji, vai arī tikpat pārliecināti noliedzēji. Un ir neiespējami prognozēt rezultātu, vai Griģim izdosies izsist šo projektu cauri protestētāju mūri.

Tikpat neiespējami ir pateikt par vienu cilvēku konkrētu vērtējumu – labs viņš vai slikts. Griģis ir viens no tiem uzņēmējiem, kas prata savu biznesu kopš 90.gadu sākuma nemitīgi attīstīt līdz daudznozaru uzņēmējdarbībai, kurā tiek apgrozīti miljoni. Uzskaitīt Griģa tagadējos īpašumus un stāvokli sabiedrībā nozīmētu ņemt vērā pazīstamo teicienu "Atkārtošana – zināšanu māte!", jo tie ir aprakstīti un pārrunāti krustām šķērsām.

Bizness prasa upurus

Andra Griģa panākumi biznesā neapšaubāmi liecina par talantu un lielu apņēmību. Arī caursišanas spēju, panākot sev labvēlīgu rezultātu. Taču, kā zināms, caursišana nemēdz notikt saudzīgi, ar neskaitāmiem kompromisiem. Noteikti ir arī upuri. Tāpēc līdzās tiem, kas Griģi ceļ debesīs un uzskata par īsta latviešu uzņēmēja paraugu, atradīsies arī tie, kas, dzirdot viņa vārdu, sakož zobus un prātā apviļā sulīgus lamuvārdus. Prātā tikai tāpēc, ka retais no uzņēmējiem uzdrošinās atklāti veltīt Griģim skarbākus vārdus un norādīt uz, viņaprāt, nepieņemamu rīcību. To apliecina šo rindu autora pieredze, kad no sava vārda pieminēšanas nebaidījās tikai tie cilvēki, kuriem par Griģa iecerēto kautuvi Liepājā bija pozitīvs viedoklis. Bet tie, kuriem šis projekts nav pieņemams, no komentāra par šo tēmu vai nu atturējās, vai vēlējās palikt anonīmi.

Viens no cilvēkiem, kas nebaidījās atklāti paust savu uzskatu, ka viņa uzņēmuma likstās vainojams Griģa pirksts, bija nu jau nelaiķis, Medzes zemnieku saimniecības "Akmentiņi" īpašnieks Leons Paura. "Pierādījumu man nav, bet nevienam citam es traucēt nevarēju," tad viņš klāstīja "Kurzemes Vārdam". "Akmentiņu" cūku nobarošanas komplekss atradās tieši līdzās Griģa fermai "Jaundravnieki". Griģis esot Pauram izteicis vēlēšanos nopirkt "Akmentiņu" kompleksu, taču Medzes zemnieks gribējis saimniekot pats. Pēc kombaina sadegšanas Pauram radās grūtības ar bankas kredīta atmaksāšanu, un Hipotēku banka uzsāka viņa īpašumu atsavināšanu. Tad gan notika dīvainas lietas – atsavinātās cūkas tika pārdzītas uz "Jaundravniekiem" un pēcāk par smiekla naudu pārdotas Griģim. Par šo faktu lauksaimnieki mēļoja, ka būtu skriešus atskrējuši uz banku, ja tā viņiem piedāvātu pusaugu cūkas par 10–12 latiem gabalā. Pat par 15 latiem būtu tās ņēmuši netielējoties.

"Akmentiņu" epopeja beidzās ar to, ka Paura savu kompleksu pārdeva Griģim, lai norēķinātos ar banku. Bet paša sirds vairs neizturēja tiesu darbus ar baņķieriem, lai piedzītu no tās nodarītos zaudējumus.

Otrs cilvēks, kas uz Griģi diez vai tur labu prātu, ir Vaiņodes uzņēmējs Juris Alseika. Viņš apgalvo, ka Griģis viņam nocēlis no degungala biznesu ar Lielbātas avota ūdeni. Alseika esot pirmais iecerējis pārdot šo ūdeni, aizsūtījis paraugus uz laboratoriju, kur tie ļoti augstu novērtēti. Taču esot notikusi informācijas noplūde, par to uzzinājis Griģis un aizsteidzies priekšā. Kā zināms, Lielbātas avota ūdeni var nopirkt piecu litru tilpuma plastmasas traukos, šo ūdeni "Līvu alus darītava" izmanto arī limonādes un kvasa ražošanai.

Patriotisms – pārliecība vai reklāma?

Runājot par sevi un savu biznesu, Andris Griģis vienmēr izspēlē patriotisma noti. "Vai mēs, latvieši, kaut ko varam vai nevaram!" prezentējot plānotās iesalnīcas būvniecību, viņš uzrunāja klātesošos. Arī apspriežot kautuves būvniecību, Griģis norāda uz apkārt notiekošo – ārzemnieki ceļ lielveikalus, pārpērk uzņēmumus, bet te ceļ iebildumus, kad vietējais uzņēmējs grib attīstīt ražošanu. Kad pilsētā paklīda baumas, ka arī SIA "Griģis & Co" grasās pārdot ārzemniekiem, Griģis pats piezvanīja uz redakciju un lūdza pavēstīt liepājniekiem, ka viņš savu uzņēmumu nevienam pārdot negrasās.

"Griģis & Co" bija viens no galvenajiem sponsoriem filmai "Liepājas blūzs". Protams, par pilnīgi nesavtīgu patriotisma izpausmi to neļauj nosaukt filmā redzamās it kā nejaušās ainiņas ar Griģa firmu logotipiem un skatiem viņa īpašumos. Taču, atstājot filmas mākslinieciskā līmeņa vērtēšanu šās jomas speciālistu ziņā, viss, kas Liepājā ir ievērības cienīgs, šajā lentē ir iemūžināts un labākajā televīzijas ētera laikā Latvijā tika nodemonstrēts.

Tāpat iespējams atrast arī kādu darvas pili, kas met šaubu ēnu uz Griģa patriotismu. Iespējams, tagad viņš ir labojies un patiesi ražošanā izmanto tikai Latvijā audzētus lopiņus, taču pirms četriem gadiem SIA "Griģis & Co" tika pieķerta nezināmas izcelsmes gaļas kontrabandā. Proti, pavadzīmē tika uzrādīts, ka no Nīderlandes vestajā kravā ir 22 tonnas saldētu cāļu, taču kravas pārbaudē konstatēja, ka cāļu ir tikai četras tonnas, pārējais – nemarķēta nezināmas izcelsmes maltā gaļa. Notikušajā gan tika vainoti Nīderlandes partneri, kuri nezināmu iemeslu dēļ esot kravā iesmērējuši nepareizo preci. Šis skandāls beidzās ar 1000 latu naudas sodu, savukārt Griģis nokļuva "Kurzemes Vārda" slejās šajā pašā rubrikā.

Vai iespējams cīnīties ar nezināšanu?

Tagad Andris Griģis atkal ir skandāla epicentrā un rubrikā "Cilvēks nedēļas centrā". Tikai ne kādu blēdību dēļ, bet gan savu biznesa ieceru dēļ. Citādi kā par skandālu nenosaukt to emociju vētru, ko izraisīja plānotā lopu kautuves būvniecība bijušās ratiņrūpnīcas teritorijā. Pastāv uzskats, ka šī vieta ir pilsētas centrs, tāpēc nav ētiski tur slaktēt dzīvniekus. Par šādu nostāju gan ir sašutis pats Griģis. Viņš uzskata, ka tās ir tikai cilvēku emocijas un pretestība rodas no nezināšanas. Pilnīgi iespējams. Bet tādā gadījumā cilvēkus vainot nevar.

Jau sen ir pierādīts, ka sabiedriskās apspriešanas tādā formā, kā tās notiek pašlaik, saudzīgi sakot, par ideālām nenosaukt. Nepietiek ar informācijas izvietošanu Pilsētas domē un bārā "Četri kausi". Tikai retais turp dosies tieši ar mērķi novērtēt projektu. Tas jau ir labi zināms fakts. Ja informācija netiek pasniegta gandrīz kā uz paplātes, cilvēki savu ziņkāri apmierinās no baumām un apšaubāmiem avotiem. Tāpēc nopietnu projektu apspriešanā varbūt ir vērts ieguldīt naudu papildu informēšanas kampaņā?

Katrā ziņā jau šā mēneša beigās redzēsim, kā beigsies argumentu karš starp Griģa ieceres atbalstītājiem un pretiniekiem, un vai Andrim Griģim izdosies uzbūvēt kautuvi, lai pēc tam ķertos klāt vēl vienam jau izlolotam projektam – gaļas konservu ceham.