Kurzemes Vārds

12:21 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Olimpiskās spēles un Liepāja

Vasilijs Stepanovs
Sudraba medaļas ieguvējs svarcelšanā 1956.gada olimpiskajās spēlēs Melburnā

Andžils Remess

Vienīgais ar mūsu pilsētu saistītais sportists, kas ieguvis olimpisko medaļu. Šī saistība ar Liepāju gan nebija ilga, tikai gadus četrus, un ļoti iespējams, ka Vasilija dotības svarcelšanā ievērotu arī citā pilsētā, kur šo Ļeņingradas apgabalā dzīvojošo puisi aizsūtītu dienēt armijā. Taču viņu iesauca jūras kara flotē un atsūtīja uz mūsu pilsētu, uz Karostu. Virsnieki pamanīja nelielā auguma plecīgo puisi dūšīgi mētājam divpudu bumbas un ieteica pamēģināt pacilāt svarus.

Tā nu četrdesmito un piecdesmito gadu mijā Flotes virsnieku nama un "Daugavas" sporta nama telpās Vasilijs Stepanovs sāka regulāri nodarboties ar svarcelšanu un viens no pirmajiem guva Liepājai panākumus šajā sporta veidā. Tiesa, mūsu pilsētas sporta cienītāji tam īpašu uzmanību nepievērsa. Spožus panākumus Latvijas mērogā guva futbolisti, Padomju Savienības arēnā – vieglatlēti, skatītāji piepildīja sporta zāli basketbola un boksa sacensību laikā, un kam tad interesēja kaut kāda svarcēlāja iegūtās pirmās un otrās vietas Latvijas meistarsacīkstēs sporta veidā, kas nebija ne emocionāls, ne pilsētā tradīcijām bagāts vai populārs.

Stepanova vārds kļuva pazīstams tikai pēc tam, kad viņš nokļuva Rīgas treneru rokās. Tie bija pamanījuši jūrnieka talantu un aicināja viņu pēc dienests palikt dzīvot Latvijā. Kopš tā brīža Stepanova augšupceļš bija ļoti straujš. Trīs gadu laikā viņš Latvijas rekordus laboja 46 (!) reizes, treniņos cēla lielākus smagumus par pasaules rekordu. Stepanovu ievēroja arī Maskavā un sāka sūtīt pārstāvēt Padomju Savienību sacensībās Bukarestē, Stokholmā, Kairā, Beirutā, Minhenē. 1955.gadā viņu iekļāva PSRS izlasē Eiropas meistarsacīkstēs, un Vasilijs atgriezās ar zelta medaļu. Taču ceļu uz Austrāliju, uz Melburnas olimpiskajām spēlēm 1956.gadā pavēra tajā pašā gadā iegūtais PSRS čempiona nosaukums.

Nevarētu teikt, ka Stepanova izcīnītā olimpiskā sudraba medaļa paliktu pavisam bez ievērības. Un tomēr jāatceras, ka tolaik no Padomju Savienības svarcēlājiem starptautiska mēroga sacensībās prasīja tikai vienu – uzvarēt. Par cita kaluma medaļām paldies neteica, it sevišķi, ja nācās zaudēt amerikāņiem. Un Stepanovs Melburnā zaudēja iepriekšējo olimpisko spēļu čempionam un pasaules rekordistam Tomijam Kono smagi, trīscīņā paceļot divdesmit kilogramu mazāk.

Latvijas sports Melburnas olimpiskajās spēlēs guva izcilu panākumu – pieci sportisti pārstāvēja PSRS izlasi, un visi pieci izcīnīja medaļas. Taču arī Latvijā vairāk tika cildināti pārējie četri, bet Stepanovs palika olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes un triju sudraba basketbolistu ēnā. Un tomēr viņš joprojām ir vienīgais Latvijas sporta vēsturē, kas ieguvis olimpisko medaļu svarcelšanā.