Kurzemes Vārds

19:58 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vecais sakāmvārds noder arī izglītībā

Daina Meistere

Vakar redzēju bariņu jauniešu. Ar nopietnām sejām un dokumentu mapītēm rokās. Viss viņu izskats rādīja, ka notiek nopietns izvērtēšanas process. Par to liecināja arī tas, ka puiši iegāja vienā no mūsu pilsētas profesionālās izglītības iestādēm. Tātad skaidrs, ka viņi devās iesniegt dokumentus, lai turpinātu savu izglītības ceļu.

Tā ir, ka vasara jaunajiem cilvēkiem ir tāds kā starpposms. Skolēniem – no vienas klases uz nākamo. Skolu beidzējiem – no vienas mācību iestādes uz nākamo. Augstskolu beidzējiem – no mācībām uz darbu. Taču iespējama arī šo starpposmu dažādība. Piemēram – no pamatskolas uz…, no vidusskolas uz… Kas viņu zina, uz kurieni, ja nav ne konkrēta mērķa, ne dokumenta, kas apliecina iecerēm vajadzīgās zināšanas un prasmes.

Vidusskolu beidzēji vēl gaida centralizēto eksāmenu rezultātus, lai tad nu dotos uz noskatītajām tālākās izglītības un profesijas ieguves vietām, bet pamatskolu beidzējiem ir lielāka skaidrība. Vismaz vienā ziņā: ka ar nesekmīgiem zināšanu novērtējumiem viņiem aizveras ne vienas vien iespēju durvis. Ja kādreiz par glābšanas vietu uzskatīja arodskolas, kurās tad patvērumu meklēja tā sauktie nesekmīgie, tagad arī šā tipa mācību iestādes, savu audzēkņu pulku komplektējot, vadās no tā, vai viņiem ir skolas beigšanas atestāts un kādi tajā doti zināšanu novērtējumi.

Pavasarī jau bija skaidrs, ka pamatskolu ar sekmīgām atzīmēm neizdosies pabeigt vairāk nekā simtam devīto klašu zēnu un meiteņu. Prognozes piepildījās. Viņi ir tie, kas lika izglītības speciālistiem meklēt jaunas iespējas šiem bērniem, lai viņi vārda pilnā nozīmē nepaliktu uz ielas. Lai gan ir nācies dzirdēt tādus pusaudžus sakām, ka, lai nu ko, uz skolu viņi vairs neies. Ko tad viņi vēlas? Nu, protams, – ar iespējami mazāku piepūli iegūt pēc iespējas lielāku naudas summu. Pat pieredzējušiem pedagogiem un skolu psihologiem reizēm diezgan grūti ir atrast tos vārdus un pārliecināšanas sviras, kas darbotos vēlamā virzienā un liktu saprast, ka bez izglītības, bez profesijas vai aroda būs visai grūti darba tirgū atrast savu vietu un ka ar tādu filozofiju var nonākt vienīgi uz noziedzības ceļa.

Priecē, ka skolas uz vietas spēja veikt izskaidrošanas darbu un nomierināt satrauktos vecākus, ka vēl nekas nav zaudēts un ka tas nav nekāds pasaules gals, ja bērns nav saņēmis beigšanas apliecību par obligāto pamatskolas izglītību. Jo mūsu pilsētā ir rastas dažādas iespējas, un nevienam nav jāpaliek bezcerīgam. Ja vienīgi pašam ir vēlme laboties un kaut ko darīt sevis labā. Pašlaik tiek gatavotas iesniegšanai Izglītības un zinātnes ministrijā licencēšanai vairākas programmas, kuras paredz konkrētās skolās izveidot korekcijas klases vai izlīdzinošās klases. Bez tam, ja ir vēlēšanās, audzēknis var savus mācību rādītājus uzlabot turpat savā skolā, mācoties vēlreiz devītā klasē.

Taču, ko runāt par padsmitniekiem, ja arī vidusskolu beidzēji, no ierastā ritma izsisti, ir visai apjukuši. Lai gan šķiet, ka viņiem, mācoties no desmitās līdz divpadsmitajai klasei, pietika laika apdomāt, izprast sevi, savu aicinājumu un piemērotību šīm vēlmēm. Tagad dzīve piedāvā lielu izvēles daudzveidību, un šajās krustcelēs ir tik viegli apmaldīties. Cits neviens nespēs priekšā pateikt, ko īsti darīt. Lai cik vilinoši ir mammu, tētu vai citu tuvinieku piedāvātie varianti, pašam vien būs jāmācas un vēlāk – arī jāstrādā.

Taču izvēlēties ir jāpalīdz. Ja kādu laiku izskanēja pārmetums par to, ka novārtā atstāta profesionālā orientācija, tad šobrīd situācija ir krietni uzlabojusies. Informējošas tikšanās notiek pašās mācību iestādēs, ar zēniem un meitenēm runā dažādi speciālisti – kā izglītības jomas, tā atsevišķu profesiju pārstāvji. Pavasarī bezmaz visās mūsu pilsētas izglītības iestādēs, kuras piedāvā apgūt vidējo profesionālo vai augstāko izglītību, notika tā sauktās atvērto durvju dienas. Tās ar savu programmu pulcēja tiešām plašu interesentu pulku, un, kā vēlāk pastāstīja informācijas dienu dalībnieki, viņi bija guvuši ieskatu, ko kur var iemācīties un kāda gaisotne tur valda. Tāpat skolēni sapratuši, cik vērtīgs ir kompetentu speciālistu viedoklis, un labprāt apmeklē Profesionālās karjeras izvēles centru, lai iepazītu paši sevi. Vēl pēdējā brīdī ir jaunieši, kas mēģina tik skaidrībā, kura tad nu viņiem būtu tā piemērotākā vieta. Arī plašajā tālākas izglītības piedāvājumu klāstā slēpjas savi zemūdens akmeņi. Un ne tas viss, kas tik spoži spīd, tas ir, reklamē sevi, – tiešām ir zelts. Vecais sakāmvārds, ka septiņas reizēs jānomēra un tad jānogriež, noder arī izglītībā. Jaunajam cilvēkam tiešām nopietni ir jāapsver, izvēloties mācību iestādi un studiju programmu. Jo arī izglītība nav vienādi stabila lieta. Ir piemēri, kad sabrūk visai iespaidīgas un bagātas augstskolas, kad piedāvātās studiju programmas un iegūstamās kvalifikācijas jaukumi izrādās krietni piepušķoti.