Kurzemes Vārds

15:48 Otrdiena, 18. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Sporta centra nozīmīgā loma

Iespējams, šajās dienās un varbūt pat šodien kļūs zināms, vai pasaules hokeja čempionātam paredzētā otrā halle arī paliks Rīgā vai tiks Liepājai. Šajā slejiņā gan nebūs ne mēģinājums ieskatīties šī līdz apnikumam deldētā jautājuma aizkulisēs, ne arī polemizēšana par to, vai liepājnieku spēkos būtu tik apjomīgu sporta objektu izmantot pēc lielā hokeja turnīra. Šoreiz vienīgi atskats Liepājas sporta vēsturē un atgādinājums par to, kāda loma bijusi sporta arēnām, kurās varēts sakoncentrēt to vai citu sporta veidu.

Nē, nav runa par specifiskām sporta bāzēm. Jo pats par sevi saprotams, ka teniss nevarēja attīstīties bez tenisa laukumu iekārtošanas un hokejs – bez ledushalles uzcelšanas, un ar jūru, ezeru un kanāliem visapkārt pilsētai un pa vidu tai bijis par maz, lai Liepājā labā līmenī būtu peldēšanas sports. Runa ir par sporta arēnu kā centru. Ne tikai kā ērtu vietu treniņiem un atbilstošu liela mēroga sacensībām, bet kā centru plašākā nozīmē.

Arī līdz pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidum Liepājā bija ne viens vien futbola laukums, un citos spēles notika biežāk nekā "Olimpijas" laukumā. Taču šis sporta veids strauji attīstījās tad, kad tas sakoncentrējās "Olimpijas" laukumā. Un sakoncentrējās tāpēc, ka līdz ar labiekārtošanu un paplašināšanu "Olimpijas" stadions kļuva par pilsētas futbola centru.

Līdz trīsdesmito gadu sākumam Liepājā bija vairākas vietas, kur notika vieglatlētikas treniņi un sacensības, taču vieglatlētikas straujš un stabils kāpums sākās pēc tam, kad treniņi un sacensības sakoncentrējās Pilsētas (tagad – "Daugavas") stadionā, tam izveidojoties par vieglatlētikas centru.

Arī līdz trīsdesmito gadu beigām pilsētā bija ne viena vien zāle, kur trenējās un sacentās basketbolisti un bokseri. Bet abi šie sporta veidi uzplauka, 1938.gadā ieguvuši savu stabilu mājvietu – Sporta namu (vēlāk to nosaucas par "Daugavas" sporta zāli), kas kļuva ne tikai par šo sporta veidu, bet visas pilsētas sporta dzīves centru.

Ar to tikai gribu teikt, ka šāds centrs ir nepieciešams, ja nopietni vēlamies Liepājas sporta dzīvē sagaidīt būtisku uzrāvienu. Un ne jau tas ir pats galvenais, sakarā ar ko šādu arēnu cels, kas cels un kur cels.

Andžils Remess