Kurzemes Vārds

02:11 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

!Dienas tēma

Koledžas neizdarības dēļ cieš studenti

Inita Gūtmane

"Kurzemes Vārdā" ieradās vairāki neapmierināti Liepājas Jūrniecības koledžas šā gada absolventi, kas, apgūstot stividora specialitāti, ieguva nevis solīto pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, bet profesionālo vidējo. Viņi vēlējās brīdināt jauniešus, kas izvēlēsies studēt šajā mācību iestādē, nepaļauties tikai uz presē vai bukletos publicēto informāciju.

Jūtas apkrāpti un bezpalīdzīgi

Liepājas Jūrniecības koledžas absolventi, kas ieradās "Kurzemes Vārda" redakcijā, līdzi atnesa bukletu, kuru bija ieguvuši pirms stāšanās šajā mācību iestādē. Tajā rakstīts, ka "Liepājas Jūrniecības koledžā sagatavo pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus: jūras kuģu vadītājus, kuģu mehāniķus, kuģu elektromehāniķus un stividorus". Jāpiebilst, ka bukletā nav tā izdošanas datuma. Tāda paša informācija kā bukletos bija publicēta arī katalogā "Izglītības ceļvedis – 2001".

Jaunieši pastāstīja, ka koledžā mācības uzsākuši 2001.gadā, šā gada 3.jūnijā viņi mācību iestādi absolvēja. Bet, kad saņēmuši diplomus, tajos bija rakstīts, ka viņi apguvuši profesionālās vidējās izglītības programmu. "Mēs esam apkrāpti," – tā sarunas laikā vairākkārt izteicās stividora specialitātes ieguvēji. "Mēs apzināmies, ka diplomus mums neviens vairs nemainīs, bet vēlamies, lai nākamie studenti būtu gudrāki par mums un visu noskaidrotu laikus," skaidroja Liene Mame.

"Pēc vidusskolas beigšanas es vēlējos palikt Liepājā. Tā kā negribēju mācības turpināt Pedagoģijas akadēmijā, meklēju citu variantu. Pirms iestāšanās Liepājas Jūrniecības koledžā mamma piezvanīja un noskaidroja, ka tajā var iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tas man šķita pieņemams variants," savu izvēli motivēja Solvita Koškina. Viņa ir pārliecināta, ka mācības nebūtu uzsākusi, ja varētu iegūt tikai profesionālo vidējo izglītību. Mācīties Liepājas Jūrniecības koledžā arī pārējie jaunieši – Gatis Šuklais, Zane Līne un Liene Mame – izvēlējušies tikai tāpēc, lai iegūtu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. "Kāda gan jēga iet tādā skolā, kurā nav iespējas pakāpties uz augšu," studiju beidzējām piekrita G.Šuklais.

Jaunieši apgalvoja, ka trīs gadu laikā neviens viņus neesot informējis par gaidāmajām izmaiņām, tikai divus mēnešus pirms skolas beigšanas dažas skolotājas nejauši par tām ieminējušās. "Ja mēs paši būtu uzprasījušies skolas vadītājiem, tad, iespējams, mums būtu pateikts, ka nebūs sākotnēji minētās izglītības. Bet mums jau neradās šaubas, ka kaut kas nav kārtībā," sašutumu pauda Z.Līne. Viņa, iestājoties Liepājas Jūrniecības koledžā, līdzi bija paņēmusi tēti, arī viņam, tāpat kā pārējiem jauniešiem, esot apgalvots, ka stividori iegūs pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Z.Līne uzskata: ja viņa būtu uzzinājusi, kādu izglītību iegūs patiesībā, tad jau pirmajā gadā būtu izņēmusi dokumentus un mēģinājusi stāties kur citur. G.Šuklais divus mēnešus pirms skolas absolvēšanas devies pie mācību iestādes vadītāja apjautāties, vai tiešām viņiem būs pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Un saņēmis atbildi, ka solītais arī tikšot realizēts.

Kad skolas beidzēji, kas neieradās uz izlaidumu, saņēmuši diplomus un pārliecinājušies, ka tas, par ko viņi baidījušies, ir patiesība, tad devušies pie mācību iestādes direktora Ivara Virgas pēc paskaidrojuma. "Viņš mums atbildēja, ka viņam esot ļoti žēl, ka tā sanācis," teica G.Šuklais.

Nebija tiesīgi izsniegt diplomus

Liepājas Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga "Kurzemes Vārdam" paskaidroja, ka šā gada stividora specialitātes ieguvējiem nevarēja izsniegt diplomus, kas apliecinātu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguvi. Tikai 2003.gada 11.aprīlī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija izsniedza mācību iestādei licenci par tiesībām īstenot pirmā līmeņa profesionālo studiju programmu "Stividors" stividora kvalifikācijas iegūšanai. Licences termiņš ir noteikts līdz 2006.gada 11.aprīlim. Tas nozīmē, ka tie jaunieši, kas iestājās pirms 2003.gada, varēja iegūt tikai vidējo profesionālo izglītību. "Liepājas Jūrniecības koledžu kā pirmā līmeņa augstāko izglītības iestādi reģistrēja tikai 2002.gada 19.novembrī," piebilda I.Virga.

Jautāts, kāpēc pirms trīs gadiem jauniešu rokās jau nonākusi publicēta informācija, ka Liepājas Jūrniecības koledža sagatavo speciālistus ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, I.Virga sacīja, ka 2001.gadā skolas vadītāji jau bija iesnieguši dokumentus, lai koledžu atzītu par pirmā līmeņa augstākās izglītības iestādi, bet šis process ieildzis. "Tajā laikā domājām, ka tas būs ļoti vienkārši izdarāms, bet tā nebija. Mūsu Jūrniecības koledžai Izglītības un zinātnes ministrija ieteica, ka zemāko līmeni vajag atdalīt un kā struktūrvienību izveidot jūrskolu. Tādēļ no jauna vajadzēja piereģistrēt gan Liepājas Jūrniecības koledžas Jūrskolu, gan Liepājas Jūrniecības koledžu," aizkavēšanās iemeslu minēja I.Virga. Viņš apgalvoja, ka nelāgajā situācijā nav vainojams viņš viens, tā esot valsts mēroga problēma, jo nav sakārtota izglītības sistēma. "Ne jau mēs aiz ļauna prāta iedomājāmies, ka rakstīsim kaut ko bukletos un solīto neizdarīsim," skaidroja I.Virga.

"Studenti bija brīdināti, ka mēs nevarēsim izsniegt diplomus par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kamēr vēl nebūsim akreditēti. Bet, ko tur vairs darīt – kā bijis, tā bijis," sacīja I.Virga. Viņš norādīja, ka pašreiz visas izdotās licences atrodas koledžas gaitenī pie sienas un ikviens var pārliecināties, kura programma ir licencēta un līdz kuram laikam.

"Kurzemes Vārda" aptaujātie jaunieši pieļauj iespēju, ka skolas vadītāji ir runājuši un skaidrojuši situāciju, tikai par viņiem piemirsts, un viņi tādējādi palikuši nezinīšu lomā. Savukārt licences viņi pamanījuši pie sienas tikai šā gada pavasarī, kad Jūrskola gatavojusies akreditācijai.

Jāatbild par informāciju, ko izplata

"Mazus bērnus mēs varam stumdīt, bet divdesmit gadu vecam cilvēkam būtu jāsaprot, kur viņš mācās," – šādus kritiskus vārdus par jauniešiem teica Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts. Viņš uzskata, ka jaunieši ir pietiekami veci, lai neuzķertos uz reklāmām, jo tajās sniedz daudz apšaubāmu ziņu.

Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas direktors Agris Ruperts piekrīt I.Virgam, ka izglītības sistēma nav sakārtota un, tikko pie varas jauns izglītības ministrs, tā atkal kaut kas mainās. Bet, ja skolā gaidāmas kādas pārmaiņas, viņš parasti cenšas ar jauniešiem un viņu vecākiem visu laikus izrunāt un izskaidrot. "Visas problēmas rodas nezināšanas dēļ," no pieredzes apgalvoja A.Ruperts.

"Virgas kungam vajadzēja vairāk runāt ar jauniešiem un mēģināt viņiem izskaidrot visas lietas," ir pārliecināts A.Ruperts. Viņš uzskata, ka mūsdienās ikviens var aiziet un pasūtīt zīmogu, kādu tikai vēlas, tāpat ir ar bukletiem, tāpēc nevajadzētu tikai uz tiem paļauties. "Bet katrai mācību iestādei ir jāuzņemas atbildība par to, kādu informāciju tā izplata," sacīja A.Ruperts. Valsts izglītības galvenā inspektore Liepājas pilsētā Inta Budriķe arī uzskata, ka nav ētiski izdot bukletus un publicēt presē informāciju, kura neatbilst patiesībai: "Katra skola vienkārši vēlas piesaistīt vairāk audzēkņu, bet mūsdienu cilvēkam ir jābūt gudram, nedrīkst uzķerties uz tāda āķa."

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studiju prorektore Ilma Neimane iesaka skolām pēc iespējas ātrāk sakārtot dokumentus un vispirms plānoto realizēt un tikai tad šajā programmā uzņemt jauniešus. Prakse rāda: ja kaut kas nav kārtībā sākumā, tad vienmēr notiek aizķeršanās. "Ja veidojam kādu jaunu programmu, tad parasti informatīvajos materiālos norādām, ka studentus uzņemsim tikai tad, kad iegūsim licenci," teica I.Neimane. Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Augstākās izglītības nodaļas vecākā referente Izolde Rotberga sacīja, ka licences ir jānovieto mācību iestādē redzamā vietā, lai jaunieši pirms iestāšanās tās varētu apskatīt.

Nezina, kur meklēt darbu

"Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka Liepājas Jūrniecības koledžas Jūrskola ir reģistrēta 2003.gada 28.novembrī, bet Liepājas Jūrniecības koledža – 2002.gada 19.novembrī. Liepājas Jūrniecības koledžas Jūrskola tikko akreditēta uz četriem gadiem, savukārt Liepājas Jūrniecības koledža vēl nav akreditēta, to plānots izdarīt līdz 2005.gada maijam.

Liepājas Jūrniecības koledžas direktora vietniece mācību jautājumos Svetlana Raksa sacīja, ka Stividoru nodaļu, kurā sagatavo speciālistus ostu saimniecībām, atvēra 1997.gadā. Lai prastu organizēt kravu izkraušanu, preču plūsmu un pārzinātu ostas mehānismus, vidusskolas audzēkņiem bija jāmācās trīs gadus. Pirmais izlaidums notika 2000.gadā, absolventu diplomos bija burts T, kas nozīmē, ka iegūta vidējā profesionālā izglītība. "Šogad mēs atteicāmies no šīs programmas, jo pagājušajā gadā mēģinājām uzņemt studentus, kas iegūtu pirmā līmeņa augstāko izglītību, bet pieteicās ļoti maz studēt gribētāju," apgalvoja S.Raksa.

Jaunieši pēc stividora kvalifikācijas iegūšanas bija plānojuši mācības turpināt vēl kādā augstskolā. Viņi ir neapmierināti, jo ar pašreizējo izglītību augstākās mācību iestādēs būs jāmācās ilgāk nekā tad, ja viņiem būtu pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. LPA studiju prorektore I.Neimane teica: ja audzēknis augstskolā iestājas ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, skolas vadītāji salīdzina programmas un skatās, kādus kursus viņš ir apguvis, un tie vairs augstskolā nav jāmācās. Savukārt ar vidējo profesionālo izglītību nekādu atlaižu nav.

"Lai kaut kur iestātos, ir nepieciešama nauda, bet, tā kā mums nav darba, nav arī līdzekļu, par ko skoloties. Šobrīd jūtamies bezpalīdzīgi," sacīja Liene. Jaunieši piebilda, ka tagad stividori nav pieprasīti, it sevišķi, ja viņiem nav augstākās izglītības. Viņi arī nezinot, kādu darbu meklēt, ja nu vienīgi varētu strādāt tirdzniecībā. "Jaunieši ir ieguvuši trešā līmeņa diplomu, viņi var strādāt par darbiniekiem, bet nevar nevienu vadīt. Šādus diplomus mēs izsniedzam audzēkņiem, kuri nāk pie mums pēc devītās klases un mācās četrus gadus, tad viņiem ir pilna vidējā izglītība plus vēl kvalifikācija," sacīja A.Ruperts.

"Stipri šaubos, ka viņiem pašreizējās izglītības dēļ atteiktu darbu. Ja tā, tad jauniešiem vajag man zvanīt, un mēs kopīgi noskaidrosim situāciju. Ja ir brīvas vietas, tad stividorus labprāt ņem gan Liepājā, gan Rīgā, gan Ventspilī," norādīja I.Virga.

SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš sacīja, ka jaunie stividora specialitātes ieguvēji darbu var meklēt privātfirmās, kas ostā nomā piestātnes. Bet darba devēji ir ieinteresēti, lai darbinieks strādātu ilgu laiku, tāpēc darba piedāvājumi nav visu laiku. Ja kāda darba vieta atbrīvojas, tad arī notiek kadru maiņa. G.Krieviņš uzskata, ka par stividoru var strādāt, ja ir vidējā profesionālā izglītība.

Nemācās no citu kļūdām

Jāpiebilst, ka Liepājas Jūrniecības koledža nav vienīgā mācību iestāde, kur radusies šāda problēma. Liepājnieki, iespējams, atceras gadījumu, kad Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 4.kursa studente gatavojās sniegt prokuratūrā sūdzību pret akadēmiju par krāpšanu. Programmas "Mākslas pasākuma organizators" studentei, iestājoties akadēmijā, solīts, ka šī programma tiks akreditēta un, beidzot studijas, absolvente iegūs pilnvērtīgu valstī atzītu diplomu, ka viņa ieguvusi augstāko izglītību. Pēdējā kursā jauniete uzzinājusi, ka šī programma vēl nav akreditēta un solītā diploma vietā var saņemt tikai dokumentu, ka apguvusi zināšanas šajā programmā, nevis valstī atzītu augstākās izglītības dokumentu. Jāsaka, ka šajā gadījumā viss tika veiksmīgi nokārtots, un jauniete ieguva solīto diplomu.

Pirms dažiem gadiem līdzīgs gadījums notika arī Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas institūtā un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur divu neakreditēto profesionālo programmu beidzējiem izsniedza diplomus ar valsts ģerboni, kaut arī to nedrīkstēja darīt. Diplomus ar valsts ģerboni var izsniegt vienīgi tām akreditētām programmām, kas atbilst starptautiskajām kvalitātes prasībām.

Uzsākot studijas neakreditētās augstskolās, studentiem ir jāapzinās, ka nevarēs saņemt valsts doto vai garantēto studiju un studentu kredītu, ka pēc skolas beigšanas viņi neiegūs arī valsts atzītu diplomu, nebūs iespēja piedalīties starptautiskās studentu apmaiņas grupās, kā arī nevarēs turpināt mācības Latvijas vai ārzemju akreditētajās augstskolās. Būs liegtas arī darba iespējas valsts iestādēs.

Lai topošajiem studentiem nebūtu jāsaskaras ar šīm problēmām, viņiem laikus vajadzētu noskaidrot, vai izvēlētā programma ir licencēta, vai mācību iestāde un izglītības programma ir akreditēta un uz cik ilgu laiku. Speciālisti iesaka visu noskaidrot pie skolas vadītājiem, tāpat informāciju neatteiks Profesionālās izglītības centra un Izglītības pārvaldes speciālisti. Informāciju var iegūt arī Profesionālās izglītības centra mājaslapā – www.izmpic.gov.lv. Visu par koledžām var uzzināt arī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā www.izm.gov.lv.