Kurzemes Vārds

01:20 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tuvojas starptautiskais bērnu un jauniešu teātru festivāls

Indra Imbovica

No 17. līdz 21. septembrim Latvijā un Liepājā pirmo reizi notiks starptautiskais bērnu un jauniešu teātru festivāls "Nordic – Baltic". To organizē Starptautiskā bērnu un jauniešu teātru asociācija (ASSITEJ) sadarbībā ar tās Latvijas nacionālo centru. Par festivāla bāzes vietu izvēlēts Liepājas teātris, tādēļ arī visi festivāla vadības pienākumi uzticēti liepājniekiem: programmas direktore ir Liepājas teātra literārā padomniece, teātra zinātniece Edīte Tišheizere, bet izpilddirektore ir Maruta Pāvelsone. Par festivāla iecerēm stāsta E.Tišheizere.

Kas finansē šos teātru svētkus?

– Jebkurš starptautisks festivāls vairāk vai mazāk ir dārgs prieks, arī šis, kas izmaksā vismaz pārdesmit tūkstošus latu. Diemžēl tas tika izņemts no Kultūras ministrijas valsts prioritāšu saraksta un vienīgais ģenerālfinansētājs ir Kultūrkapitāla fonds. Tādēļ mums bija arī ierobežotas iespējas un festivālā varēsim uzņemt tikai tās trupas, kuru izrādēs piedalās ne vairāk kā 10 aktieru. Man personiski ļoti žēl, ka bija jāatsaka vēl vienai lietuviešu teātra trupai, kam bija liels ansamblis un kas piedāvāja lielisku izaicinošu jaunieši izrādi par abortiem un grūtniecību.

Cik un kādas valstis piedalīsies ASSITEJ festivālā Liepājā?

– Piedalīsies 16 teātru ar 17 izrādēm. Pie mums ieradīsies septiņu teātru trupas no ārvalstīm – Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju pārstāvēs deviņi teātri – Daugavpils, Valmieras, Jaunais Rīgas teātris un četri teātri no mūsu pilsētas: Liepājas teātris, pašvaldības Leļļu teātris, ceļojošais leļļu teātris "Maska" un 12.vidusskolas teātris "Balagančik".

Festivāla dalībnieku sarakstā parādās tādi Latvijas teātri, kas tikpat kā nav dzirdēti, un starp profesionāliem ir pat skolu teātris.

– Jā. Tā ir tā mūsu teātru straume, kas palikusi un virzījusies it kā pilnīgi nomaļus. Viena no tiem ir ļoti spēcīga teātra studija "Reveranss", kuru vada kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise un Ādolfa Šapiro audzēkne Ludmila Sevčenko. Tajā tagad strādā vairāki bijušā JT aktieri. Otrs pārsteigums ir Liepājas 12.vidusskolas skolēnu teātris "Balagančik", kuru sekmīgi vada kādreizējais Baltijas flotes teātra aktieris Jurijs Zinovjevs un kurš ir profesionālāks par vienu otru citu teātri Latvijā. Šie divi un, iespējams, arī vēl citi ir tie teātri, kas diemžēl oficiālajā teātru kultūrā līdz šim ir pilnīgi ignorēti. Un tāpēc man šķita svarīgi ar viņiem iepazīstināt ne tikai tāpēc, ka tie ir labi, bet vairāk tāpēc, ka tie reāli eksistē.

– Pēc kāda principa un kas festivālam izvēlējās izrādes?

– Izrādes izvēlējās žūrija, gan noskatoties videoierakstus, gan arī paļaujoties uz citu valstu nacionālo centru ieteikumiem. Žūrijas priekšsēdētāja esmu es, kopā ar mani ir ASSITEJ Latvijas Nacionālā centra prezidente Baiba Valante, leļļu teātra "Maska" mākslinieki un Nacionālā centra valdes locekļi Agita un Pēteris Trupi, aktieri un režisori Juris Bartkevičs, Juris Rijnieks un scenogrāfs Varis Siliņš. Mēs vienojāmies, ka rādīsim iespējami plašu bērnu un jauniešu teātru izrāžu diapazonu: izrādes, kas domātas mazulīšiem, tad tīņiem un jauniešiem, bet Daugavpils teātra izrāde "Brīnumdaiļā skaistule" varētu aizpildīt tādu vidusdaļu. Es noteikti vēlējos, lai festivālā būtu pārstāvētas izrādes, kas pie mums ir vismazāk koptas, proti, domātas pavisam maziņiem bērniņiem un tīņiem. Pusotra gada mazulīšiem paredzēta Somijas "ROLLO" teātra izrāde "Baloniņi", kurā darbība notiek tikpat kā bez teksta, bet liela uzmanība pievērsta dejai, kustībai, mūzikai, attiecībām. Man personīgi ārkārtīgi patīk dāņu izrāde "Stāsts par mazo tēvocīti". Neesmu vairs redzējusi tik labsirdīgu un aizkustinošu izrādi. Tas varētu būt tāds pamatīgs spēriens latviešu teātrim, jo mūsu bērnu izrādēs joprojām valda izklaide, mūzikls, bez kaut kādām dziļākām problēmām. Varētu padomāt, ka mūsu bērni vecumā no 7 līdz 12 gadiem nav sastapušies ar dzīves realitāti, viņiem nav ne rūpju, ne bēdu, ne sāpju, vecāki nešķiras, viņi nav piedzīvojuši nāvi, pieaugušo dzīve viņus neskar. Tādēļ man šķita ļoti svarīgi parādīt skandināvu teātra praksi, kas šo virzienu ir izkopuši, kas prot bērniem saprotamā veidā runāt par ļoti nopietnām lietām.

– Par festivāla dalībniekiem un to atvestajām izrādēm noteikti plašāk runāsim septembrī. Tagad droši vien interesentiem būtu svarīgi zināt, vai izrādes tiks arī tulkotas un vai bez Liepājas teātra skatuves tās parādīs arī citur?

– Jā, izrādes būs arī pilsētas Leļļu teātrī, 5.vidusskolā, Karostā, bērnudārzos un arī skolās ārpus Liepājas. Kas attiecas uz tulkošanu, tad pēc vispār pieņemtas prakses izrādes pamatā netiks tulkotas, izņemot liepājnieku "Romeo un Džuljeta. Mīts". Gandrīz visas izrādes ir tādas, ka tas nav nepieciešams, jo galvenie izteiksmes līdzekļi ir ārpus valodas. Parasti pirms izrādes skatītāji saņem tulkojuma lapiņas ar sižeta aprakstu vai arī pirms izrādes tiek izklāstīts saturs. Piemēram, zviedru izrādes saturu izstāstīs diktora balss.

Kāda, jūsuprāt, varētu būt festivāla skatītāju auditorija?

– Visplašākā. Vispirms šie teātra svētki ir lieliska sabiedrības integrācijas iespēja. No 17 izrādēm piecas notiek krievu valodā, tad visas pārējās valodas. Domāju, festivāls noteikti piesaistīs to jauniešu slāni, tos gaišos prātus, kurus interesē teātris, tā attīstības process pasaulē. Šī būtu tā iespēja viņiem sastapties un padzīvoties kopā.