Kurzemes Vārds

04:11 Trešdiena, 21. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Siltumapgādei – pilnu pārbūvi!

Kirils Bobrovs

Pilsētas domes deputāti apstiprināja siltumapgādes attīstības koncepciju. Tā radās akciju sabiedrības "UPB", uzņēmuma "Liepājas siltums" un pašvaldības nopietnas sadarbības rezultātā. Sīkāk par iecerēto preses konferencē pastāstīja pats Uldis Pīlēns, apliecinot lielisku kompetenci šajā jomā. "Liepājas siltuma" temats daudziem jau pavisam apnicis, bet tomēr tas kļūst arvien aktuālāks. Kas tad turpmāk gaida liepājniekus?

Izstrādātais dokuments skar daudzus aspektus. Tajā sniegts arī pašreizējās situācijas novērtējums. Pēdējos gados uzņēmumā darīts viss iespējamais tā modernizācijai, piemēram, lokālās katlumājas pārbūvētas darbam ar gāzi un automatizētas, taču kopumā gan izmantojamās būves, gan tehniskie līdzekļi ir galīgi novecojuši. 28 procenti maģistrālo cauruļvadu ir vecāki par 30 gadiem, 31 procents – vecāki par 20 gadiem.

Diemžēl gandrīz viss iepriekš darītais attiecās tikai uz pašas ražošanas procesa modernizāciju, bet zudumiem netika veltīta pietiekama vērība. Kaut gan tam bija arī nopietni iemesli. Kad padomju laikā ierīkoja siltumtīklus, vadījās pēc aprēķiniem, ka pilsētas iedzīvotāju skaits sasniegs ne mazāk kā 160 tūkstošus. Tādēļ daudzās maģistrālās trasēs cauruļvadu diametrs ir samērā liels un rodas zudumi. Bez tam siltuma avoti atrodas neattaisnojami lielā attālumā no tā patēriņa vietām. Kā zināms, nav arī precīzas izlietotā siltuma uzskaites, tādēļ zudumus var noteikt tikai aptuveni.

Zudumus palielina arī neattaisnotās izmaksas, un tās vērojamas pašreizējā situācijā, kad uzņēmumam ir ļoti nopietnas finansiālās problēmas. Lieli trašu posmi atrodas zem gruntsūdeņu līmeņa, tādēļ tur paralēli ierīkota drenāža, taču tā nespēj nodrošināt ūdens līmeņa pazemināšanu un pastāvīgi jāsūknē ūdens – lūk, te arī rodas liekie maksājumi par elektroenerģiju un ūdens novadīšanu kanalizācijā. Var atgādināt arī par pilnīgi aplamo siltuma un karstā ūdens apgādes slēgtās sistēmas izbūvi Dienvidrietumu rajonā. Karstais ūdens un siltums nāk no viena avota, un te atkal rodas neattaisnotās izmaksas apkures tīkla papildināšanai ar ūdeni un siltumnesēja ķīmiskai sagatavošanai. Un tā tālāk. Bet "Liepājas siltuma" darbības ekonomiskos rezultātus visvairāk ietekmēja termoelektrocentrālē ražotās elektroenerģijas pārdošanas dubultā tarifa atcelšana, kurš bija spēkā no 1996. līdz 2003. gadam. Tarifs radīja rezerves, lai segtu neiekasētos maksājumus par siltuma izmantošanu, tādā veidā it kā neitralizējot parādus. Tos vēl varēja pieciest.

Tātad siltumapgādes centralizētā sistēma pilsētā tiks saglabāta, bet efektīvāka modeļa izvēlei jāparedz lokālo siltuma avotu ierīkošana tajās zonās, kurās TEC pakalpojumu izmantošana ir neefektīva. Droši vien visbūtiskākais ir priekšlikums par siltumapgādes pašreizējo zonu pārstrukturizāciju, kaut gan šie darbi būs paveicami ne jau vienā gadā. Galvenais, lai tur pirmām kārtām samazinātu siltumnesēja piegādes attālumus. Šodien pilsētas ziemeļu un dienvidu rajonam siltumu no TEC piegādā pa maģistrālajiem cauruļvadiem, kuru kopgarums sasniedz 16 kilometru. Ir priekšlikums sadalīt pilsētu trīs zonās – centrālā, ziemeļu un dienvidu ar savām koģenerācijas katlumājām un speciālām siltumtrasēm, kas savienos zonas vienā sistēmā gadījumam, ja rastos neparedzēti apstākļi. Runājot par konteineru tipa lokālām katlumājām, ir jāpiebilst, ka tādas jau bija plānotas arī agrāk, vienīgi trūka līdzekļu. Tās būs visai efektīvas tādos apendiksos kā, piemēram, Vānes iela. Būs jālikvidē lielās katlumājas Kapsēdes ielā 3 un Grīzupes ielā 4/10, to vietā uzbūvējot 4 lokālās katlumājas, kas atradīsies maksimāli tuvu patērētājiem. Šādai vajadzībai varētu izmantot jau esošos centrālos sadales punktus.

Pašreizējos apstākļos ļoti nepieciešami siltummezgli katrā mājā. Tajos būs ne tikai skaitītāji, lai nebūtu jāmaksā par visai nosacītajiem kvadrātmetriem, bet arī ūdens sildīšanas, temperatūras regulēšanas un cirkulācijas nodrošināšanas iekārtas. Programmā viss precīzi saplānots ja ne precīziem termiņiem, tad pa posmiem, optimālā secībā, paredzot gan logu nomaiņu, gan pašu ēku siltināšanu visā pilsētā.

Cik daudz naudas būs vajadzīgs? Nosauksim tikai vienu skaitli. Būtu vēlams nenobaidīties. Māju siltummezglu ierīkošanai, kvartālu iekšējo siltumtīklu rekonstrukcijai, jau esošo siltuma avotu pārkārtošanai, savienojošo siltumtrašu un koģenerācijas bloku izbūvei nepieciešams 26,1 miljons latu plus PVN. Lai viestu optimismu, ir jāuzsver, ka pašvaldība garantēs kredītu, bet pēc tam izmantos peļņu, kuru varēs iegūt, efektīvi saimniekojot atsevišķos posmos, piemēram, konteineru tipa gāzes katlumājas varēs no vienas vietas pārcelt uz citu, teiksim, pēc siltumtrases nomaiņas vai zonālās katlumājas iedarbināšanas. Ir cerības arī uz investīcijām. Diezgan pārliecinošs piemērs ir 5.vidusskolā, kur autonomās katlumājas alternatīvā apkure atmaksājās sešu gadu laikā, pilnīgi dzēšot kredītu. Tas ir ļoti daiļrunīgs eksperiments. "UPB" ir gatavs investēt sākotnējo kapitālu šādiem projektiem. Programmas pamatotam juridiskam nodrošinājumam jānoslēdz jumta līgums, kurā būs fiksētas visu procesā iesaistīto dalībnieku saistības. Tā ir diezgan birokrātiska lieta, taču gribas ticēt, ka U.Pīlēns gluži vienkārši nepieļaus vilcināšanos. Bet visa iecerētā darba apjoma pilnīgai realizācijai būs nepieciešams diezgan ilgs laiks – no 10 līdz 20 gadiem.

Optimismu varētu viest arī tāds fakts, ka Pilsētas dome jau pieņēmusi lēmumu par kredīta garantēšanu siltummezglu ierīkošanai visās trijās namu pārvaldēs. Tas nozīmē, ka process ir sākts. Lēmumam pievienotas arī visu 103 pirmajā posmā iekļauto māju adreses. Un vēl viens ar šo lietu saistīts visai neparasts lēmums: "Karostai" un "Jaunliepājai" uz 7 gadiem izsniedz kredītu veco parādu dzēšanai "Liepājas siltumam" attiecīgi 162 583 un 237 416 latu. Šīs summas ir tieši 40 procentu no visiem bezcerīgajiem parādiem. Un naudu "Liepājas siltums" tagad varēs saņemt uzreiz, bet ar nosacījumu, ka tiks norakstīti pārējie 60 procenti. Un ja tādai dāvanai piekritīs kreditori savā nākamajā sapulcē. Skaidrības labad jāpiebilst, ka šādā veidā tiek norakstīti nevis mūsu parādi, bet gan tie parādi, kurus namu pārvaldes joprojām maksā par to puisi, kas šobrīd jau ir nezin kur.