Kurzemes Vārds

23:36 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Piekrastes zvejniekus uztrauc politiķu nekompetence, mainot likumu

Pēteris Jaunzems

Aizvadītās nedēļas nogalē Vērgales pagasta Ziemupē notika Latvijas Zvejnieku federācijas padomes sēde. Tās darba kārtībā bija vairāki aktuāli jautājumi, taču priekšplānā izvirzījās problēma par iekšējo ūdeņu turpmāko izmantošanu rūpnieciskajai zvejai, jo parlamentārieši grasās to apturēt, atļaujot darboties vienīgi makšķerniekiem. Lai aizstāvētu savas tiesības un pastāvēšanu, zvejnieki ir nolēmuši lūgt palīdzību Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, jo uzskata, ka politiķi pieņem izmaiņas likumdošanā nekompetenti, neiedziļinoties jautājuma būtībā.

Zvejniekus grasās padzīt no ezeriem

Tas, ka mūsu likumos parādās negaidīti jaunievedumi, nav nekas jauns. Faktiski arī zvejniekiem pie tādām pēkšņas kārtības izmaiņām vajadzētu būt jau pieradušiem. Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns, ievadot sēdi, izmaiņas valsts likumdošanā pielīdzināja zivju nārstam un migrācijai, jo tās abas esot gan regulāras, gan nenovēršamas. "Tiklīdz pienāk pavasaris, sākas uzbrukumi zvejniekiem, kam seko aizstāvēšanās un ilgas diskusijas," viņš teica, piebilstot, ka domu apmaiņas risinās nevis Rīgā, Zivsaimniecības pārvaldē, kā tam, loģiski domājot, vajadzētu notikt, bet gan Jēkaba ielā. Tikai zvejnieku apvienību un to biedru aktīvas nostājas dēļ esot izdevies novērst nepārdomātu, neobjektīvu un pat determinētu, proti, cēloniski nolemtu formulējumu iekļaušanu likumprojekta pantos. Tomēr nekas jau vēl nav beidzies. Sagaidāms, ka pēc deputātu atgriešanās no vasaras atvaļinājuma, viss atsāksies ar jaunu spēku.

Tā, piemēram, ļoti daudz enerģijas līdz šim vajadzējis ieguldīt, aizstāvot zvejas tiesības Daugavā, Buļļupē, kā arī lielākajos Latvijas ezeros, arī Liepājas un Papes ūdenstilpēs, kas tradicionāli ir maizes devējas zvejniekiem. Paradoksālākais esot tas, ka diskusiju barjeras vienā pusē stāvot deputāti, bet otrajā – Zivsaimniecības pārvaldes speciālisti un zvejnieki, kaut gan pareizi būtu, ja viņi, šķetinot iekšējo ūdeņu izmantošanas problēmas, visi sēdētu pie viena sarunu galda. Tomēr šādu tieksmi tuvināties un rast kopsaucēju politiķi neizrādot.

Ierosinājumi atduras kā pret sienu

Kā izteicās Rīgas jūras līča zvejnieks Juris Dančauskis, deputāti nevēlas saprast, ka zveja iekšējos ūdeņos ir vienīgā iespēja, kā zvejniekiem izdzīvot tajos laika periodos, kad jūrā iet neļauj liegums. Tanī pašā laikā parlamentāriešu atbalstu visnotaļ baudot makšķernieki, kuriem par labu arī tiekot pārkārtots likums. "Iznāk, ka veselai tautsaimniecības nozarei ir jātaisnojas makšķerniekiem," viņš teica. Turklāt – nesekmīgi, jo pērn izskaidrošanās ar deputātiem neko nav devusi un rūpnieciskā zveja aizliegta jau vairāk nekā divdesmit Latvijas ezeros. Taču apetīte, jādomā, rodas ēdot, tādēļ šogad izskanējis ierosinājums iekšējos ūdeņos to atcelt pavisam. Visdīvainākais esot tas, ka izmaiņas likumprojektā parādās gluži vai no zila gaisa. Pirmajā lasījumā par aizliegumu zvejot ar tīkliem Buļļupē un Daugavā līdz pat Baltkrievijas robežai neesot bijis nevienas zilbes. Taču šāds ierosinājums parādījies vēlāk.

"Tas satraucošākais, ka deputātiem bieži vien nav pat priekšstata, par ko īsti ir runa," teica Juris Dančauskis, piebilstot, ka tādējādi tiekot pat uzskatīts, ka visi tīkli, kas ir atrodami ūdenī, pieder tikai un vienīgi zvejniekiem. Tādēļ arī skanot ierosinājums "likvidēt visu pa tīro", jo tad it kā būšot vieglāk organizēt kontroli. Neko nespējot vērst par labu arī zvejnieku ierosinātie problēmas risinājuma kompromisa varianti. Visbiežāk tie atduroties gluži kā pret sienu. Piemēram, priekšlikums pavasara mēnešos, kad nārsto līdakas, aizstāt tīklu zveju ar murdiem nosaukts par pupu mizām. Redzot šādu attieksmi pret viņu vitālajām interesēm, piekrastes zvejnieki uzrakstījuši vēstuli prezidentei, kurā lūdz aizstāvību.

Rokā makšķere, bet pie muguras – tīkls.

Par to, kāda šinī ziņā ir situācija Lejaskurzemē, sēdē vispusīgi informēja Liepājas Ezeru zvejnieku apvienības priekšsēdētājs Sergejs Larins, kurš jau divus mēnešus pēc apvienības nodibināšanas pārstāvot 46 zvejniekus. Viņaprāt, būtiskas atšķirības pastāvēšanas drošībā nav. Arī Liepājas rajona ezeru zvejas liktenis ir apdraudēts. Turklāt centienos ūdenstilpēs aizliegt rūpniecisko zveju Sergejs Larins saskata rūpīgi slēptu vēlmi pamazām tās privatizēt. "Tie, kas šādu mērķi plāno, tālredzīgi saprot, ka no makšķerniekiem būs vieglāk atbrīvoties," viņš teica.

"Jau vairāku gadu gaitā sadarbojos ar Liepājas Reģionālo vides pārvaldi, tādēļ bieži esmu Liepājas ezerā un zinu, kas tur notiek. Sēž laivā makšķernieks, bet pie muguras tam piesiets tīkls. Kad vaicājam, kam tas pieder, viņš atbild, ka neko nezinot," teica sabiedriskais zivju inspektors. Pavisam sarežģīta situācija izveidojusies pie Papes ezera, kur atrodas atpūtas nometne mūsu kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Kaut gan esot visas iespējas iegādāties licenci, daļa atpūtnieku to neizmantojot, bet mēģinot lomus iegūt pretlikumīgā ceļā. Kad viņus noķerot, tā sacīt, pie rokas, tie taisnojoties, bet sodīti nespējot nokārtot samaksu un vēlāk pazūdot kā rīta migla virs ezera.

Zvejnieki nāk ar kompromisiem

Sergejs Larins pieļāva varbūtību, ka grēko arī zvejnieki. Daži no tiem, iespējams, ieliekot ūdenī garāku tīklu, nekā atļauj nopirktā licence. Taču tik un tā nevar zvejniekus un makšķerniekus mērīt ar vienu olekti, jo zvejnieki savu atļauju ir nopirkuši, samaksājot vidējo izsoles cenu. Liepājas ezerā tā nav maza – 80 lati par tīklu. Bez tam Sergejs Larins zināja teikt, ka Liepājas rajona ezeri pabaro ar zivīm apmēram 6000 cilvēku. Par to liecinot provizoriski aprēķini, un tas ir skaitlis, ar kuru jārēķinās.

Zvejnieki turklāt vairāk par visiem esot ieinteresēti vairot zivju krājumus iekšējos ūdeņos. Tas arī nemitīgi tiekot darīts, palaižot ūdenstilpēs zivju mazuļus un enerģiski vēršoties pret malu zvejniecību. Tagad viņi piedāvājuši vairākus risinājuma variantus, kā palabot likumu, lai tas varētu notikt. Izskanējis priekšlikums tīklus nelikt sestdienās un svētdienās, kad pie ūdeņiem vairāk darboties ir noskaņoti makšķernieki. Arī liepājnieku ierosinājums pārtraukt tīklu zveju pavasaros, kad visas zivis ir pilnas ar ikriem, pelna ievērību. Sergejs Larins ir pārliecināts, ka arī ar makšķerniekiem ir iespējams atrast kopīgu valodu, grūtāk, kā izrādās, dialogu risināt ar politiķiem. Tomēr, lai aizstāvētu savas tiesības, arī mūsu rajona zvejnieki esot apņēmušies rakstīt vēstuli prezidentei.

Zivju krājumi jāvairo un saimnieciski jāizmanto

Domu apmaiņai par zvejošanu iekšējos ūdeņos rezumējumu sniedza Latvijas Zivju fonda padomes priekšsēdētājs Normunds Riekstiņš. Tendence, kas šobrīd ieviesusies, ir tāda, ka zvejniecības likumu diemžēl groza nevis zvejnieki, bet makšķernieki. Tas ir absurdi, jo makšķernieki nav gatavi apsaimniekot ezerus un lielās ūdenskrātuves, taču daži politiķi to nevēlas saprast. Aizstāvot savu pozīciju, viņi izmantojot spekulatīvus argumentus. Viens no tiem skanot, ka Eiropas Savienībā iekšējos ūdeņos rūpnieciskā zveja nenotiek. Taču tas neatbilstot patiesībai. Turklāt nacionālā likumdošana ir mūsu ziņā. Viņš atzina, ka šobrīd arī Zivsaimniecības pārvalde nespēj ietekmēt notikumu gaitu, jo nav lēmēja, bet gan izpildītāja. "Mēs pildām likumu, ko deputāti pieņem," viņš teica.

Savu viedokli Normunds Riekstiņš paudis arī "Zvejnieku gadagrāmatā", kas tikko kā esot sagatavota izdošanai. Tur viņš uzsvēris atziņu, ka no zivju resursu izmantošanas viedokļa atšķirība starp zvejniekiem un makšķerniekiem ir tāda, ka pirmie lomos dalās ar sabiedrību, bet otrie tos paņem sev. Protams, ja ūdeņos zivju krājumi ir, tos nepieciešams saimnieciski un efektīvi izmantot. "Krājumi ir jāpapildina un jāzvejo," viņš teica. Tāpat nevarot ignorēt faktu, ka tehnika tagad ir tāda, ka rosīgs makšķernieks var sacensties ar zvejnieku. Turklāt neesot jāpierāda, ka negodīgu makšķernieku ir vairāk nekā negodīgu zvejnieku.

Veidojas jaunas zvejnieku apvienības

Sēdē bija arī priecīgs notikums, jo Zvejnieku federācijā uzņēma jaunus biedrus. Par tiem kļuva Vērgales zvejnieku apvienība, kas sastāv no vietējiem zvejniekiem un ko vada Gints Ročāns, kā arī Talsu rajona Rojas pagasta zvejnieku saimniecība "Garāji". Ēvalds Urtāns raksturoja, ka abi jaunpienācēji ir noskaņoti strādāt, piedalīties likumprojektu izstrādāšanā un savu radošo potenciālu pierādījuši ar līdzšinējo darbību. Mūspuses lasītājiem būs interesanti dzirdēt, ka Vērgales apvienībā ir iekļāvušies 17 zvejnieki. Būtībā tie apsaimnieko visu piekrasti, kas pagastā stiepjas 20 kilometru garumā. Īpaši priecīgi par notikušo bija pašvaldības vadītājs Jānis Vitrups un viņa vietnieks, mežzinis Andris Zaļkalns. Taču federācijas priekšsēdētājs centās atbrīvoties no neaktīviem biedriem. Tādas jau divu gadu gaitā esot Ventspils un Engures zvejnieku apvienības. Tomēr sēdes vadītājs Andris Vjaters ieteica jautājumu par izslēgšanu pagaidām atlikt, jo šādās lietās steiga neesot tas labākais padomdevējs.

Ēvalds Urtāns informēja arī par to, kā notiek Eiropas Savienības strukturālo fondu atvēlētās naudas izmantošana zvejnieku projektiem. Šis jautājums analizēts sanāksmē, ko rīkojis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Katrā ziņā varētu vēlēties, lai finansējuma piesaistīšanas process būtu rezultatīvāks. Vairāk nekā trīsdesmit no iesniegtajiem projektiem naudu bijis paredzēts izmantot nolietoto kuģu sagriešanai. Taču Lauku atbalsta dienests palīdzību atteicis, jo izrādījies, ka daļa no šiem kuģiem par valsts līdzekļiem ir tikusi modernizēta. Lai pretendētu uz palīdzības saņemšanu, šī nauda vai nu jāatmaksā, vai arī jāstrādā un jāgaida, kamēr paies regulās noteiktie trīs gadi. Nedaudz sekmīgāk veicoties akvakultūras sadaļā iesniegtajiem projektiem, kas ar Eiropas Savienības atbalstu paredzot attīstīt zivju un vēžu audzēšanu piekrastē. Ēvalds Urtāns nesen piedalījies Eiropas Savienības valstu pārstāvju sapulcē Īrijā, kur runāts par zvejniecības tālāko attīstību pēc 2008. gada. Secinājums esot viens: atbalstu baudīt ilgi vairs nevarēs, tāpēc latviešu zvejniekiem maksimāli jāizmanto tās iespējas, kas šobrīd dotas.

Sakarā ar to, ka saruna par zvejnieku aktualitātēm norisa Jūras svētku priekšvakarā, Ziemupes atpūtas kompleksā "Laikas" bija uzklāts tradicionāliem zivju ēdieniem bagātīgi apkrauts galds. Piekrastes zvejnieki tur šoreiz bija apliecinājuši savu kulināru prasmi, piedāvājot nogaršot svaigu Buļļupes zandartu marinādē, zandartu ar krevetēm, taimiņu lavašā, kūpinātas Užavas štubes un mazās sviesta butītes, kā arī Jāņu lasi ar baravikām un zandartu tomātu mērcē. Jau dzirdot šos nosaukumus, mutē saskrien siekalas. Būtu žēl, ja neapdomīgi likumu formulējumi tam visam pārvilktu svītru.