Kurzemes Vārds

22:53 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Skolēns formalitāšu labirintos

AELITA ANTONOVA, Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste karjeras izvēles jautājumos

Vakar mēs beidzām slēgt darba līgumus ar tiem skolēniem, kuri piedalās vasaras nodarbinātības projektos un uzsāks strādāt tā sauktajā otrajā maiņā. Šovasar skolēnu vasaras darbam bija jauna kārtība un līdz ar to arī jauna pieredze.

Pirmo reizi Pilsētas domes projekts "Skolēnu nodarbinātība vasarā", kas sekmīgi bija darbojies jau četrus gadus, sasaistījās kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras pilotprojektu "Darba prasmju apguve vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs". Jāteic, ka tam ir savi plusi, bet arī sava ēnas puse. Skolēniem ir iespēja saņemt vairāk par savu darbu, bet pirmo reizi zēni un meitenes saskārās ar dokumentu kārtošanu un piedevām vēl lielā apmērā. Tā kā projekts bija jauns, tad arī mēs, tā koordinatori, daudz ko darījām pirmo reizi. Aicinājām bērnus kopā, stāstījām viņiem, kas vajadzīgs un kur to var dabūt. Domāju, ka nākamreiz mēs jau būsim gudrāki un varēsim sākt informatīvo darbu krietni agrāk, iesaistot arī skolas. Šogad daudz kam pietrūka laika.

Pārliecinājāmies, ka formalitāšu kārtošanas process ir tik smags pārbaudījums, ka apmēram 30 procentu no tiem skolēniem, kuri bija pieteikušies, nepaspēja tik galā ar papīriem.

Jo, pirms sākt darba gaitas, skolēniem vajadzēja stāties uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē. Lai varētu slēgt līgumu ar darba devēju, vajadzēja sagādāt ievērojamu skaitu dokumentu, piemēram, izziņu no skolas, izziņu par dzīves vietas deklarēšanu, medicīnisko izziņu. Dzīve parādīja, ka ne visi bērni spēj tik ar to galā.

Bet šai pieredzei nenoliedzami ir arī sava pozitīvā puse. Skolēni ieguva jaunu – dokumentu kārtošanas – prasmi. Tie, kas to izdarīja, nākamreiz reiz jau vairs nebūs, kā saka, pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Patīkami, ka bija zēni un meitenes, kuri nāca pie mums, vaicāja un interesējās. Bet toties mani pārsteidza, cik lieli bērni – vidusskolēni – mēdz būt bezpalīdzīgi. Viņi paši nemaz neko nerunāja un nejautāja, viņiem visur līdzi nāca mammas, runāja un kārtoja savu bērnu vietā.

Taču prieks, ka tie skolēni, kuri strādā, ir apmierināti un ka arī darba devējiem vismaz līdz šim nav bijušas pret viņiem pretenzijas.