Kurzemes Vārds

22:34 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Diploms – bumerangs?

Mūsu laikraksta atspoguļotā studentu vilšanās par solītajiem, bet neiegūtajiem augstākās izglītības diplomiem, manuprāt, ieskicē daudz nopietnāku problēmu par vienas mācību iestādes mānīšanos. Jo tas, protams, konkrētajā gadījumā ir skarbs pliķis Jūrniecības koledžai, bet no studentu puses – izniekoti gadi, nesasniedzot iecerēto mērķi. Tomēr pēdējo gadu laikā līdzīgi skandāli gan ar laimīgākām beigām, gan tikpat skumjām sekām skāruši vismaz trīs augstskolas, un tas liek runāt par haosa tendencēm izglītības sistēmā.

Tāpēc var jau runāt, ka potenciālie studenti nav mazi bērni, tāpēc viņu pienākums ir pārliecināties par izvēlētās izglītības atbilstību skolu solītajam, taču pat tad, ja izliekamies noticam, ka katra augstskola patiešām gatava ikvienam savam studentam pēc pirmā pieprasījuma uzrādīt visas zinību alkstošā indivīda pieprasītās licences, tik un tā tie pie negatīvas apstākļu sakritības var izrādīties baltiem diegiem šūti zābaki, jo pat izglītības speciālisti melns uz balta atzīst, ka nesakārtotība valsts sistēmā nedod garantiju par aizsākto licencēšanas un akreditācijas procesu novadīšanu līdz veiksmīgam iznākumam.

Iespējams, tas skanēs mazliet ciniski, taču ne jau tikai notikušie skandāli liek izvirzīt hipotēzi, ka Latvija virzās uz augstskolu pārsātinātību. Pēc neatkarības atjaunošanas dažādās jomās propagandētais, ka augstākās izglītības diploms atvērs visus ceļus, draud pāraugt bumerangā, jo valsts vairs nespēj kontrolēt augstskolas un visas to pieprasītās programmas, kas izglītības pieprasījuma rezultātā savairojušās kā sēnes pēc lietus. Tikmēr pedagogi populārākajās specialitātēs joņo no vienas mācību iestādes uz citu, taču, tā kā viņu skaits ir nepietiekams un arī atalgojums visbiežāk ir neadekvāts, pa ceļam no darba uz mājām lekciju nolasīšanai tiek piesaistīti cituviet strādājošie. Iznākumā izglītības bizness ripo, bet plikā diploma prestižs darba tirgū rūk, un studenti to jūt, domājot vairs ne tik daudz par studijām, kā par to, kurā darbavietā laikus iefiltrēties. Apburtais loks noslēdzas, jo versijā, ka puse pilsētas tirdzniecības darbinieku atvilktnes tālākajā stūrī ielikuši humanitārās izglītības diplomus, manuprāt, ir ne tikai dūmi, bet arī uguns. Diemžēl vienīgā recepte šajā gadījumā ir aicinājums vispirms rūpīgi izvēlēties, ko studēt un kur studēt, tomēr, ja neizdodas iekļūt prestižajās augstskolās, tad pārējais vismaz šobrīd izskatās pēc izglītības loterijas.

Edgars Lūsēns