Kurzemes Vārds

21:08 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ar ko sāk radīt priekšstatu par sevi?

Šķiet, ka mūsu lielās austrumu kaimiņzemes nodoms visos iespējamos starptautiskos forumos censties Latvijā notiekošo krāsot melnos toņos izdarījis labu darbu. Tas pamodinājis mūsu politiķus, vēsturniekus, starptautisko attiecību speciālistus, un arvien biežāk izskan mudinājumi izstrādāt vienotu programmu, kā starptautiskā mērogā veidot Latvijas pozitīvu tēlu, iepazīstinot ar mūsu likteņgaitām un vispār radīt priekšstatu par Latviju kā tādu.

Arī šāda iepazīstināšanas programma ir vajadzīga, lai gan efektīvāka par visām kampaņām ir, piemēram, Latvijas kora nupat gūtā uzvara vienā no pasaules prestižākajiem festivāliem vai futbolistu līdzdalība kontinenta meistarsacīkšu finālturnīrā. Arī atgādināt par pagātnes traģēdijām var, lai gan iedarbīgāki ir uz starptautisko tiesību normām balstīti dokumentāli pierādījumi par pārinodarīto. Lai arī cik emocionālā formā šīs traģēdijas tiktu atgādinātas, pasaulē to šā vai tā neuztver vienkārša iemesla dēļ, jo netic, ka kaut kas tāds patiešām varēja notikt Eiropas vidienē 20.gadsimta vidū.

Jā, tas viss ir jādara zināms pasaulei, lai nebūtu jātaisnojas, bet vai tomēr pareizāk nebūtu sākt ar citu ko, kas varbūt tieši neattiecas uz Latvijas tēla spodrināšanu, un tomēr tie ir savstarpēji saistīti jēdzieni? Jo bez mūsu pašu apzināšanās par savu valsti un tātad savas valsts izjūtas radīšanu nav reāli gribēt citiem radīt priekšstatu par mums. Bet cerēt to panākt tikai ar kampaņām vai svinīgām ceremonijām valsts svētkos un atceres dienās ir velti, vienalga, cik grandiozas tās arī būtu.

Ir pagājis jūsmīgais laiks, kad šādi sarīkojumi pulcēja tūkstošiem ļaužu arī tepat Liepājā, un diez vai savas valsts apzināšanos tagad varētu veicināt tas, ja katru mācību dienu skolās sāktu ar Latvijas himnas nodziedāšanu, 18.novembrī liktu soļot gājienā ar sarkanbaltsarkano karogu rokās un mācību iestādēs stāstīt par savām cīņu gaitām uzaicinātu nacionālos partizānus. Manuprāt, šim procesam jāvirzās pretējā virzienā, proti, ir jāpanāk, lai pašiem būtu vēlēšanās šo himnu dziedāt, šos karogus ņemt rokās un šo cīnītāju piemiņu godināt. Protams, to izdarīt ir daudz grūtāk, nekā rīkot atsevišķus pasākumus jomā, ko kādreiz sauca par patriotisko audzināšanu. Taču labi, ka vismaz ir iemesls sākt par to nopietni domāt.

Andžils Remess