Kurzemes Vārds

14:11 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Lokālās pārdomas saistībā ar Atēnu olimpiādi

Šodien laika pulkstenis vēsta, ka paliek vairs tikai četras nedēļas, līdz sāksies ik četru gadu fundamentālā un globālā planētas sporta parāde – vasaras olimpiskās spēles, tāpēc likumsakarīgi, ka vakar vēlu pēcpusdienā Latvijas Olimpiskā komiteja nosauca tos atlētus, kas dosies uz Atēnām. Latvijai tā ir ceturtā vasaras olimpiāde pēc neatkarības atjaunošanas, un pirmo reizi valsts delegācijas sastāvā iekļauts Liepājā dzimis un audzis sportists – peldētājs Romāns Miloslavskis, jo airēšanas slaloma meistares Dzintras Blūmas piedalīšanos Barselonas un Atlantas spēlēs var nosaukt par fanātisma – šā vārda labākajā nozīmē – rezultātu, bet saistība ar pilsētas sporta sistēmu šajos gadījumos bija, saudzīgi izsakoties, simboliska.

Diemžēl, ja ieskatāmies vērīgāk Miloslavska gūtajā panākumā, tad arī šeit vispirms varam runāt par Romāna un viņa treneres Irinas Grodzickas neatlaidību, slīpējot dabas doto talantu, spītējot liktenim, jo, šķiet, ikviena Rietumeiropas sporta avīze varētu baidīt savas valsts nepaklausīgākos peldētājus ar stāstu par apstākļiem, kādos Liepājā savas spējas nācās attīstīt Latvijas izlases peldēšanas līderim. Savukārt par pilsētas sporta sistēmas sakārtotību (kurai it kā vajadzētu būt olimpiešu sagatavošanas pamatā), manuprāt, visdaiļrunīgāk vēsta pēdējo nedēļu publiskā sarakste, kur sporta skolu treneriem tā sasāpējusies sirds par lokālo haosu, ka viņi ķērušies pie dekoratīviem rakstu darbiem, kamēr, pilsētai būvējot megahaļļu projektus, top vēl viena vēstule, kuru, kā izrādās, dažu tajā minēto uzvārdu īpašnieki nav ne acīs redzējuši. Droši vien tas būtu pat smieklīgi, ja nebūtu tik skumji, bet var jau būt – kāds vēlēsies iebilst, ka strīdos dzimst patiesība un grūtībās top īstās vērtības. Žēl vienīgi, ka talantīgāko atlētu aktīvais sportošanas mūžs nav tik ilgs, lai sagaidītu, kad beigsies nu jau vairāk nekā desmit gadu ilgstošie juku, nekonkrētības un teoretizēšanas laiki Liepājas sportā, tāpēc vismaz šo rindu autoram necelsies roka pārmest ne Miloslavskim, ne perspektīvajam cīkstonim Ovčiņņikovam, ne kādam citam no talantiem, ja viņi savas spējas izvēlēsies attīstīt kādā citā pilsētā, jo pārliecības, ka Liepājas sporta mērķis ir topošo olimpiešu audzināšana, vismaz man nav.

Edgars Lūsēns