Kurzemes Vārds

11:56 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Šuķu" saimniekus traucēkļi nepārsteidz

Pēteris Jaunzems

Dunikas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Šuķi" īpašnieks Pēteris Upmalis apgalvo, ka ražošanas problēmas, ar kurām šovasar jāsaskaras, viņu nav pārsteigušas. Ar tām zemturis esot jau laikus rēķinājies.

Pirmais, kas traucējot strādāt, esot informācijas vakuums. "Ja parastajās zemnieku saimniecībās vēl kaut kas par nākotni ir zināms, tad salīdzinājumā ar viņiem mēs dzīvojam kā mucā," viņš teica. Tikai pavisam nesen bioloģiskie tikai pa saviem biedrības kanāliem saņēmuši vēsti, ka jābrauc uz Dienvidkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi pildīt kaut kādus pieteikumus naudas saņemšanai, te tūlīt jauna ziņa, ka teju teju to darīt jau būšot par vēlu. Bet lauku cilvēks taču nav nekāds sportists, kas pietupies skrejceļa galā un sasprindzis kā atspere gaida tikai starta signālu, lai, tam atskanot, tūdaļ strauji mestos uz priekšu. Katrai saimniecībai esot savi ikdienas pienākumi un plāni, kas jāpilda un ar kuriem nevar nerēķināties.

Protams, ka strauji augušas ir arī gandrīz visas ražošanas izmaksas. Degviela. Enerģija. Veterinārie un citi pakalpojumi. Tas tāpat nenākot par labu lauksaimnieciskajai darbībai. "Šuķiem" pieder savs gateris. Tur jūtams, kā sadārdzinājusies elektriskā enerģija. Ja mājās un stallī strāvas patēriņu tik stipri nevarot pamanīt, tad gaterī tas esot tūlīt kā uz delnas redzams. "Pat tad, ja neko nezāģējam, mēnesī ir jāmaksā seši lati. Kur nu vēl, ja sākam darbināt zāģus!" konstatēja zemnieks. Viņaprāt, tas viss tiekot darīts ar aprēķinu, lai lielie saimniekotāji var dzīvot, bet mazie un vidējie pamazām nīkst ārā. Vai tāda ir Eiropas politika?

Šovasar nedaudz pieklusušas valodas par iepirkuma cenām. "Ko tas varētu nozīmēt?" viņš sprieda. Par liellopiem gan jau interesējoties uzpircēji. Tie braukājot apkārt pa mājām un piedāvājot savus pakalpojumus. Pēteris Upmalis domā, ka tas saistīts ar gaļas deficītu tirgū. Pērn, kad cenas bija smieklīgi zemas, mazie un vidējie zemnieki izkāva savus dzīvniekus, un nu pārstrādātājiem sāk pietrūkt, ko likt desās. Taču nekas nav zināms, ka šī problēma tiks risināta nākotnē. Latvijas komisāre Sandra Kalniete aģitē, ka ir jāaudzē gaļas liellopi. Bet nepasaka, vai arī turpmāk alianse piemaksās zemniekiem par gaļas liellopu audzēšanu, kā to grasās darīt šinī gadā?

Par pienu "Šuķu" saimniekam galva neesot jālauza. Slaukumu viņi patērējot savām vajadzībām, kā arī apgādājot ar to savus radus un paziņas, tāpēc grāvī to viņam nevajadzēšot liet. Arī cūkas pēdējos mēnešos pārstrādei neesot aizvedis. Tāpēc pat nezinot, cik šobrīd par tām maksā. Pavasarī sivēniem bijusi laba cena. Pārdevuši par 20 latiem gabalā. Tā, rau, dzīvojot. Bet par to, kāda būs saimniecības šī gada bilance, vēl neiespējami spriest. "Es visu esmu paredzējis, tādēļ gan sēkla, gan degviela rudens darbiem ir iegādāta laikus. Bez rezervēm ražošanā, bet jo īpaši lauksaimniecībā, iztikt nav iespējams," sacīja dunicnieks.

Meita Laima izskolojusies tik tālu, ka nu varot tēvam sākt palīdzēt. Viņš pamudinājis to izmēģināt roku projektu rakstīšanā. Tā tapis pirmais pieteikums tehnikas iegādei ar Eiropas Savienības strukturālo fondu atbalstu. Gribot iegādāties "Šuķiem" siena presi. Lai vieglāk un veicīgāk varētu organizēt lopbarības ievākšanu. "Es teicu, lai tik raksta to projektu augšā. Mācību stunda. Kas būs, būs! Ja naudu nesaņemsim, bojā neaiziesim, bet, ja palaimēsies, kļūs vieglāk strādāt," viņš pastāstīja, piebilstot, ka līdz šim darbojoties vaiga sviedros, bet neesot varējuši atļauties kaut cik uzlabot paši savus dzīves apstākļus. Tagad cerība tiekot likta uz Eiropas Savienības vienotās platības maksājumiem. Ja solīto naudu izdošoties saņemt, mēģināšot reiz par visām reizēm sakārtot dzīvojamo māju. "Ko gan var gribēt. Pērn taču bija pirmais gads, kad kā bioloģiskie lauksaimnieki kaut kādu atbalstu saņēmām," zemnieks secināja.