Kurzemes Vārds

13:39 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kura ir Latvijas vieta?

Nebija nemaz jāskatās interneta diskusiju portālos, lai nojaustu, ka gan sabiedrības, gan amatpersonu vidū tiks jūtīgi uztverts šonedēļ publicētais ANO pasaules valstu pārskats, kurā Latvija pēc dzīves līmeņa 177 valstu vidū ierindota 50.vietā – aiz Igaunijas, Lietuvas un visām pārējām vecajām un jaunajām Eiropas Savienības valstīm. Protams, nekur jau no zemes virsas nav zudis apgalvojums, ka skaitļi panes visu, tāpēc, ja vien argumenti ir loģiski, nekas netraucē tiekties apstrīdēt šā pētījuma rezultātus, tomēr, manuprāt, nepareizākais šajā situācijā būtu izlikties, ka minētais pārskats ir kāda slikto spēku sazvērestība, kuras vienīgais mērķis ir padarīt mūsu valsti švakāku, nekā tā ir patiesībā.

Jo būtiskākais ir nevis tas, vai Latvija ir pāris vietas pussimta pirmajā pusē vai dažas otrajā, tāpat kā, lai cik augsts būtu mūsu pašlepnums, sekundāras ir tuvāko kaimiņvalstu pozīcijas – svarīgākais, lai šā šobrīd necilā pozīcija novestu pie tā, ka valsts amatpersonām šis fakts nebeigtos ar spriedelēšanu līdz nākamam līdzīgam pētījumam. Jo nevar taču noliegt, ka veselības aprūpe, kas bija viens no valstu mērījuma kritērijiem, jau gadiem brēc pēc sakārtošanas, un to pašu var teikt par tādu nozari kā izglītība. Bet, runājot par dzīves līmeni, šobrīd taču acīm redzams, ka inflācijas pieauguma procenti, tā teikt, vienos vārtos satriec algu pieaugumu, turklāt gandrīz vai desmitā daļa darbspējīgo ir bez reģistrētas nodarbošanās, un uz šā fona lielīšanās ar sabiedrības vairumam neizprotami mistisko kopprodukta pieaugumu, kā to darīja Ministru prezidents, drīzāk izklausās pēc bravūras nekā situācijas izpratnes.

Latvijai laika gaitā vajadzētu pacelties augstāk šajā reitingā, jo galu galā tas ir galvenais mērķis, kāpēc mēs iestājāmies par kontinenta ekonomiski daudzsološāko organizāciju uzskatītajā Eiropas Savienībā. Taču tādā gadījumā prioritātes vispirms jāmaina politiķiem, kuriem no savstarpējo ietekmes sfēru dalīšanas jāpārorientējas uz organizētāku likumdošanas darbu, jo tā produktivitāti šā brīža politiskajā situācijā bieži diemžēl nākas apšaubīt.

Edgars Lūsēns