Kurzemes Vārds

13:00 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ja neuzņem nopietni, var dzīvot

Pēteris Jaunzems

Runa šoreiz būs par mūsmāju lielo nesakārtotību, kas kavē attīstību. To pamanīt nav grūti. Nesakārtotība duras acīs gluži kā īlens no maisa. Tā valda it visur ap mums. Gan lielās, gan mazās, gan ļoti nozīmīgās, gan mazāk svarīgās lietās. Bet visvairāk tā tomēr pamanāma laukos, kas pēdējos gados plosīti un putināti uz nebēdu. Tāpēc piemēri nav tālu jāmeklē. Šonedēļ Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē steidza pieņemt zemnieku pieteikumus par pirmajā pusgadā pārdotajiem un eksportētajiem liellopiem, par piena kvotām un bioloģiskā virziena saimniecībām, lai lauku apsaimniekotāji varētu saņemt Eiropas Savienības apsolītos maksājumus. Ne tikai Saldū, bet tāpat Liepājas un Aizputes sektorā šajā sakarībā izveidojās garu garās rindas. Cilvēki gaiteņos un kāpņu telpās gluži kā kādreiz pie muižkungu parādes lieveņa dirnēja, gaidot savu kārtu, izpildīja dokumentus, kļūdījās, uztraucās, kavēja dārgo laiku, kad jāvāc siens. Kāds no viņiem "Kurzemes Vārdam" teica, ka varot dzīvot tad, ja visas šīs neizdarības neuzņemot nopietni, bet ar smaidu. Tikai – jautājums: kā to spēt?

Rajona Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, kas vienīgā šajā sakarībā cēla trauksmi, uzskata, ka cēlonis šīm rindām meklējams ne tikai izdaudzinātajā un joprojām pastāvošajā neinformētībā, bet arī elementārā nesakārtotībā. Cilvēki gluži vienkārši nesaprot, ko no viņiem grib saņemt, kam tas ir vajadzīgs. Un par to nebūtu jābrīnās, jo Eiropas Savienības izvirzītās prasības ir agrāk nepieredzētas, īpaši jau gados veciem ļaudīm visu tūlīt uztvert izdodas ar grūtībām. Ja par to, kā izskaidrot procesus, būtu padomāts laikus, ja visos pagastos nodrošinātu vajadzīgās konsultācijas un ja ierēdņi pirms dokumentu pieņemšanas kaut cik papūlētos un sagatavotu priekšrakstus, kas skaidri un gaiši paskaidrotu, kā ir jārīkojas, tad ietu secen daudzi pārpratumi un sarūgtinājumi. Tomēr tas nav izdarīts.

Kā viņam gājis ar sasodītajiem pieteikumiem, "Kurzemes Vārdam" detalizēti pastāstīja Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības "Pēterīši" īpašnieks Gunārs Kalots, vidējo speciālo izglītību un labu praktiskā darba pieredzi baudījis lauksaimnieks. Par to, ka dokumenti tuvākajās dienās jāiesniedz, viņš uzzinājis no laikrakstiem. Tomēr, vēloties savus pienākumus precizēt, griezies Liepājas sektorā. Tur saņēmis izvairīgu atbildi, ka labāk darāmo izskaidrot pratīšot Dienvidkurzemes reģionālajā pārvaldē Saldū. Taču, arī tur aizbraucot, grobiņnieks dzirdējis tikai laipni paustas ierēdņu atrunas, jo arī viņi paši par pieteikumiem uzzinājuši vienīgi no avīzēm. Jāteic, ka ar līdzīgu situāciju, kad jāstaigā gluži vai pa noslēgtu apli, ievācot informāciju publikācijām, ne vienreiz vien esmu saskāries arī es. Tāpēc interesanti būtu uzzināt, kur paliek nauda, ko Eiropa piešķir savu nostādņu izskaidrošanai.

"Nevar sacīt, ka anketu izpildīšana būtu kaut kāda tur augstākā matemātika. Tomēr atzīšos, ka tas ir pagrūti. Vecākam cilvēkam ar to nav viegli tikt galā. Es parasti, veidlapu saņēmis, vispirms uztaisu tai kopiju, kurā ar zīmuli ierakstu nepieciešamās ziņas. Ja kaut kur gadās kļūdīties, varu izdzēst un izpildīt no jauna," viņš stāstīja. Arī pieteikumu iesniegt Gunārs Kalots vedot uz Saldu. Tad jūtoties drošāks, ka nesakārtotības apstākļos tie kaut kur nepazudīs, kā jau atgadījies ne vienam vien viņa kolēģim. Arī pirms dažiem mēnešiem, kad tika gatavotas un drukātas lauku kartes, taču arī piedzīvoti dažādi kuriozi. Par to zemnieki izteicās vakar Skrundā notikušajā lauksaimnieku konferencē "Latvijas lauki Eiropā", kurā piedalījās ministrs Mārtiņš Roze.

Varētu jau šo kabinetu jezgu noklusēt un nebilst ne vārda. Tomēr zemnieki apgalvo, ka iegūt Eiropas Savienības atbalsta maksājumus viņiem ir svarīgi. Tāpēc ka cenas lauksaimniecības ražojumu tirgū pašreiz joprojām esot samērā zemas. Par pārdoto liellopu viņi saņemot ne vairāk kā audzēšanā ieguldīto summu. Tad nu subsīdijas ir vienīgā nauda, par ko var iegādāties jaunu sili, uzcelt aizgaldu vai kaut cik sakārtot savu māju, kas arī daudzviet prasot remontu. Turklāt Ārija Jerumane zināja teikt, ka Eiropas Savienības piedāvāto finansējumu izmantot pēc iespējas pilnīgāk mūsu lauksaimniekiem ir svarīgi arī tāpēc, ka no tā, kā to būsim pieprasījuši, būs atkarīgs nākamā gada atbalsta apjoms.