Kurzemes Vārds

14:04 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Māksliniece, kas radījusi etiismu

Inita Gūtmane

ETIJA GORBANTE

Dzimusi Ventspilī, bet jau trīspadsmit gadus par savu mājvietu uzskata Liepāju. Šeit beigusi Lietišķās mākslas vidusskolu, Pedagoģijas akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaures grādu mākslā. Darba dienas gaitās Etija dodas uz 11.vidusskolu, kur bērniem māca mākslas vēsturi un vizuālo mākslu.

Mūsdienās ir daudz jaunu, talantīgu mākslinieku, kuri būtu pelnījuši, lai viņu gleznas kļūst ja ne slavenas visā pasaulē, tad vismaz būtu apskatāmas kādā mākslinieku iecienītā galerijā galvaspilsētas sirdī. Bet šāda izdevība gadās vai nu pašiem talantīgākajiem, vai tiem, kas dzimuši laimes krekliņā. Pie šiem laimīgajiem pieder Etija Gorbante, kurai Rīgā, mākslas galerijā "BonhansS.S", 6.jūlijā atklāja pirmo personālizstādi.

Iet savas vecmammas pēdās

Kad pamatskolas laikā Etija ar saviem klasesbiedriem devās ekskursijā uz Liepāju un apskatīja Lietišķās mākslas vidusskolu, viņa vēl nenojauta, ka pēc pāris gadiem kļūs par šīs mācību iestādes audzēkni. Pēc pamatskolas beigšanas ventspilniece uzsāka mācības Lietišķās mākslas vidusskolā, bet sākumā viņa nav varējusi iedzīvoties Liepājā, tāpēc katru nedēļas nogali rūpīgi sakravājusi mantiņas un devusies uz mājām pie mammas un vecmammas. "Kādreiz es biju ļoti paklausīga, vairāk turējos pie mammas un vecmammas. Es neskraidelēju tālu prom no mājām, arī diskotēkas mani nesaistīja," stāsta māksliniece.

Ventspils viņu vilināja arī cita iemesla dēļ – tur palika skolotāja un māksliniece Mārīte Kluša, kas meitēnam radīja interesi par mākslu. "Man ir žēl, ka mana tēva mamma nenodzīvoja līdz manai izstādei, jo talantu mantoju no viņas. Vecmamma prata ļoti labi zīmēt, piemēram, skatoties fotogrāfijā, viņa to varēja pārzīmēt."

Visražīgākās ir nakts stundas

Mācoties Pedagoģijas akadēmijā, Etijai piedzima abi bērniņi – Luīze un Matīss, tomēr tas netraucēja turpināt studijas. "Akadēmijā man bija ļoti labi kursabiedri, kad es zīmēju, bērns visu laiku ceļoja pa klasi no vienām rokām uz citām." Atrodoties nepārtraukti starp zīmuļiem, papīru kaudzēm un radošiem cilvēkiem, sešus gadus vecā Luīze arī jūt aicinājumu izpaust sevi mākslā. "Kad es zīmēju, tad arī mazajai ir dibens gaisā, un viņa seko manam piemēram. Luīze jau ir izlaidusies, jo vairs nevēlas zīmēt ar parastiem zīmuļiem, bet ar manējiem," novērojusi Etija.

Māksliniecei nav speciālas darbistabas, grafikas parasti top istabā uz grīdas vai virtuvē, kad ģimene jau saldi snauž. "Kad viss ir mierīgi, tad es varu pabūt ar sevi un zīmējumos attēlot savas izjūtas." Lai izprastu sevi, Etija zīmē sejas, kuras ir visai neparastas. Viņa pat mēdzot staigāt pa galerijām un pētīt dažādu mākslinieku darbus, lai atrastu kādu līdzību ar saviem zīmējumiem, bet līdz šim tas neesot izdevies. "Draugi mani ķircina, jautājot, kas man par stilu – ne tas kubisms, ne impresionisms, atliekot vienīgi etiisms," smējas Etija.

Pedagoģijas akadēmijas absolventei esot ļoti grūti raksturot savus darbus, viņa tikai piebilda, ka tie nav reāli – katrs tajos varot saskatīt kaut ko citu. Arī darbu nosaukumus parasti palīdzot izdomāt draugi, kas precīzi spēj atšifrēt attēloto. "Man nav tēva, un, tā kā vecmamma man daudz stāstīja par Dievu, es pieņēmu, ka mans tēvs ir debesīs. Es runāju ar tēvu, un uzskatu, ka viņš vada manu roku, tāpēc nekad nezinu, kāds būs iznākums." Sākotnēji māksliniece gleznoja ar akvareļiem, bet tad nejauši uz papīra uzzīmējusi kāda aktiera seju un atskārtusi, ka viņu aizrauj zīmēšana ar zīmuļiem. "Kad cilvēki ierauga manus darbus, viņi netic, ka tie ir zīmēti ar zīmuļiem, īpaši tāpēc, ka tie ir ļoti liela formāta," sacīja māksliniece.

Lai radītu kādu darbu, esot vajadzīga iedvesma, ja tā rodas, varot zīmēt pat visu nakti, nejūtot, kā aizrit stundas. Dažreiz gan iedvesmojošs brīdis esot jāgaida ilgi, bet gadās, ka ideja rodas pat no sīkas lietas, piemēram, rakstot nejauši pavelkot kādu lieku līniju. Citreiz atliekot nopirkt jaunu zīmuli, un jau rodas ierosme jaunam mākslas darbam. "Es savos zīmējumos nekad neielieku sliktās emocijas, tāpat darbus nezīmēju tumšās, drūmās krāsās, bet gan spilgtos un dzīvīgos toņos." Etija uzskata, ka cilvēki ikdienā jau tāpat ir drūmi un noraizējušies, tāpēc to nevajag uzsvērt arī mākslā.

Etija atklāj, ka viņai visi izstādes darbi ir ļoti tuvi, tāpēc pašreiz, kad tie atrodas galerijā, sirdī jūtot tukšumu. "Tajos iekšā ir mana sirds, tāpēc arī vēlētos, lai tos iegādājas labi cilvēki, kas tos prastu novērtēt."

Mērķi sasniedz ar neatlaidību

Etija ir gandarīta, ka viņai ar savu lielo neatlaidību, kas iegūta, ņemot piemēru no saviem krieviski runājošajiem skolēniem, ir izdevies parādīt savus darbus Rīgas galerijā. "Ja pati neko nedarīsi, tad arī nekas nenotiks. Es arī citiem ieteiktu, lai nenolaiž rokas, bet mērķtiecīgi virzās uz savu mērķi." Rīgā ar zīmējumu sainīti Etija devusies uz galeriju, kurā bija domājusi izstādīt savus darbus, tomēr viņai neesot patikusi galerijā jūtamā aura, un arī ar galerijas īpašnieci neesot izdevies veiksmīgs kontakts. "Kad izgāju no galerijas, jutos sveša Rīgā un vientuļa ar saviem darbiem, jo man šajā pilsētā nebija nevienas paziņas. Bet tad nejauši satiku brīnišķīgus cilvēkus – Sarmīti Sīli un galerijas "BonhanS.S" saimnieci Dainu Sihtori, kas palīdzēja izstādes veidošanā," ir gandarīta māksliniece.

6.jūlijā Etija Gorbante svinēja savas izstādes "Rietumu robežas šarms" atklāšanas svētkus. "Visas manis radītās sievietes ir ļoti šarmantas, Latvijā jau vispār ir daudz skaistu sieviešu, tāpēc arī tāds nosaukums." Etija labprāt uzklausa kritiku un ņem vērā ieteikumus, bet viņa nedomā mainīt stilu tikai tāpēc, ka tas kādu neapmierina.

Etija ir realizējusi sapni par izstādes atklāšanu, bet padomā jau esot nākamais – viņa vēlas palīdzēt vīram Kasparam, kas ir galdnieks, izveidot ekskluzīvu mēbeļu izstādi. "Tas būs sava veida kopdarbs – viņa mēbelēs būs iegrebtas manis radītās figūras."

Pedantiskumu ieaudzina arī skolēnos

Etija sevi raksturo kā ļoti paškritisku un pedantisku cilvēku, kas vienmēr visu cenšas izdarīt kārtīgi, to viņa prasot arī no saviem skolēniem. "Kaut arī esmu stingra skolotāja, tomēr cenšos bērniem būt draugs." Etija pastāsta, ka viņai ļoti patīk būt par skolotāju un viņa ar nepacietību gaida jaunā mācību gada sākumu. "Es ar skolotājas darbu esmu ļoti apmierināta, jo jūtu, ka bērniem esmu vajadzīga. Ja bērns skolotāju ciena, tad pārņem liela gandarījuma izjūta." Skolotājai īpaši patīkot strādāt ar krievu skolēniem, kas pēc rakstura ir ātrāki un neatlaidīgāki.

Kad Etija vēlas atpūsties, viņa kaut kur dodas ar ģimeni vai pavada laiku ar līdzīgi domājošiem ļaudīm. "Man ļoti patīk atrasties starp māksliniekiem, jo viņi atšķirībā no parastās publikas nepārtraukti nerunā par naudu." Vēl viens no viņas vaļaspriekiem ir zeķu adīšana, arī tās, tāpat kā gleznas, nav vienmuļas, bet krāsainas un svītrainas. Etija ir ģimenē vienīgā, kas prot uzadīt zeķu pāri, tāpēc ar tām apdāvinājusi visus savus radus.