Kurzemes Vārds

17:26 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Politiskā katla temperatūras svārstības

EDGARS LŪSĒNS

Pēdējās dienās gandrīz vai negribas ticēt acīm redzamajam, proti, ka aizvadītajās brīvdienās pie debesīm nav neviena nokrišņu mākoņa, jo laikā, kad Eiropa vada vienu no vēsākajām vasarām pēdējās desmitgadēs, saules parādīšanās tiek uztverta kā patīkams pārsteigums, pie viena liekot vīpsnāt par pēdējos gados izteiktajām versijām par globālo sasilšanu. Vienīgi debesīs zināms, kādus dabas untumus vēl nāksies piedzīvot, tāpēc lūkosim apskatīt, kāda notikumu gaita dažādās politiskās dimensijās prognozējama tepat uz zemes, kur, tāpat kā dabā, notiek dažādas temperatūras svārstības.

Postenis valdības vērtībā

Neapšaubāmi par karstāko Latvijas iekšpolitisko notikumu solās kļūt Saeimas balsojums par Tautas partijas izvirzīto kandidātu Arti Pabriku ārlietu ministra postenim. Šajā sakarībā politiskās spēles noteikumi it kā šķiet vienkārši un saprotami, jo būtībā tas ir spriedums Emša mazākuma valdībai. Taču šķietamā izšķiršanās šajā gadījumā no politisko spēku tālākās darbības stratēģijas aspekta nemaz nav tik vienkārša. Vieglākajā situācijā it kā ir labējā opozīcija, jo, lai gan kandidāta deklarētie principi būtiski neatšķiras no šo divu opozicionāru ārpolitiskajām vīzijām, balsojums par nozīmētu, ka arī opozīcija vēlas tālāku šās valdības eksistenci.

Savdabīgā situācijā atrodas arī pati kandidāta izvirzītāja – Tautas partija, kas gadījumā, ja Pabriks tiks apstiprināts, būs spiesta savu nepiesātināmo apetīti uz krēsliem un ietekmi piebremzēt līdz budžeta apstiprināšanai vai pašvaldību vēlēšanām. Taču var krietni šaubīties, vai šāds scenārijs oran˛ajiem patiešām būtu vēlamākais no politiskās stratēģijas viedokļa, jo acīm redzami, ka šī valdība gan subjektīvu un no tās neatkarīgu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ ir viena no nepopulārākajām pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Vissarežģītākajā situācijā ir kreisie, kuru tiešs vai netiešs atbalsts ir mazākuma valdības pastāvēšanas bieži vien noteicošais faktors. Balsot par kandidātu, kurš neslēpj savus stingri labējos, kreiso atbalstītājiem netīkamos uzskatus ārpolitikas redzējumā, šķietami būtu absurds, taču politiskā realitāte neapstrīdami saka, ka tieši šāda valdība kreisajiem ir mazākais no ļaunumiem, jo tās krišanas gadījumā viņu ietekme noteikti vairs nebūs tik liela kā tagad. Līdz ar to situācija ir visnotaļ piņķerīga un visticamāk sastāv no virknes vienkāršajiem mirstīgajiem nezināmo, tāpēc versiju ir daudz, kur sava vieta ir gan šai Saeimā reiz jau piedzīvoto politisko bēgļu rokādēm, gan citām sazvērestības teorijas niansēm, tomēr visticamākie notikumu attīstības virzieni ir divi.

Pirmais – kreisie ar balsojuma ignorēšanas taktiku netieši palīdz Pabrikam nonākt līdz iekārotajam krēslam un paildzina šās valdības mūžu, kas gan nesolās būt pārāk ilgs, jo budžeta apstiprināšana pašvaldības vēlēšanu tiešā tuvumā būtu nopietns pārbaudījums pat vairākuma valdībai. Otrajā gadījumā valdība krīt, taču šie paši faktori kopā ar vēsturiski izveidojušos savstarpējās neiecietības fonu nebūt nesola arī gaišu nākotni versijai, ja pie viena galda ar mērķi izveidot labējo vairākuma valdību beidzot nosēžas "Jaunais laiks" un Tautas partija.

Vai būs tā vai tomēr savādāk, rādīs otrdiena, un varbūt uz politiskās ietekmes dalīšanas fona tas skan smieklīgi, bet Latvijas valstij, ņemot vērā gan Krievijas daždažādās aktivitātes, gan Irākas konflikta neprognozējamību, gan varas maiņu Eiropas Savienībā, šobrīd vairāk nekā akūti būtu ilgākā termiņā nepieciešams ārpolitikas vadītājs. Diemžēl izskatās, ka šis faktors šobrīd lokālajā politiskajā frontē ne tuvu nav noteicošais.

Pasaules vareno nedienas

Stresa pārpilnas dienas šovasar vada vairāki vīri, kuru rokās atrodas liela daļa politiskās vai ekonomiskās varas kādā no zemeslodes daļām. Vienus no karjeras saspringtākajiem brīžiem pagājušajā nedēļā iznāca piedzīvot Lielbritānijas premjeram Tonijam Blēram, taču oficiālā izmeklēšanas komisija, kas pārbaudīja, vai britu valdība nav apzināti sagrozījusi izlūkdienesta faktus, lai iesaistītos uzbrukumā Irākai, faktiski atstāja zobenu karājamies virs premjera galvas, lai arī atzina, ka viņš nav apzināti maldinājis sabiedrību. Tomēr ziņojums piespieda Blēru atzīt, ka viņš netīši kļūdījies, taču tālākais atkarīgs no premjera un viņa oponentu politiskajām prasmēm. Blēram gan tādu netrūkst, un viņš jau vairākkārt nodemonstrējis prasmi izkļūt neskarts no krīzes situācijām, tomēr šoreiz to izdarīt būs īpaši grūti.

It kā vieglākā, bet tajā pašā laikā sarežģītākā situācijā atrodas viņa ciešākais domubiedrs okeāna viņā krastā Džordžs Bušs. No amata atkāpjoties vairākām vadošām izlūkdienestu amatpersonām, CIP šefu ieskaitot, ASV prezidents it kā atvirzījis no sevis pārmetumu mākoņus, ka viņa iedomas bijušas galvenais iemesls, lai uzbruktu Irākai. Tomēr Bušu, kas nebauda lielu sabiedrības popularitāti un šo vasaru vada ar vienu no zemākajiem reitingiem savas valdīšanas laikā, sagaida izcili dramatisks priekšvēlēšanu cīņu rudens, jo demokrātu pretenzijas uz Baltā nama saimnieku lomu ir ļoti nopietnas un pārdomātas, tāpēc Bušam, kurš pirms četriem gadiem uzvarēja par mata tiesu, vajadzēs izturēt ļoti sūru maratonu, lai reāli saglabātu krēslu.

Taču, ja ASV prezidentam izšķirošā sacensība vēl priekšā, tad Eiropā jau šonedēļ notiks būtiskais balsojums par nozīmīgāko kontinenta ietekmīgākās organizācijas vadošo amatu – Eiropas Komisijas prezidenta posteni. Sākotnēji drošās Portugāles premjera Žozē Manuela Barrozas pozīcijas iepriekšējās nedēļas nogalē visnotaļ nopietni sašķobījās pēc tam, kad pagājušonedēļ notikušajās kandidāta noklausīšanās sesijās kļuva redzams, ka Eiroparlamenta deputāti ne tuvu nav tik pārliecinoši šās amatpersonas atbalstītāji un viņu uzskati visnotaļ atšķiras no Barrozam labvēlīgo Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju viedokļiem. Kandidātam nācās uzklausīt virkni jautājumu par Portugāles nostāju Irākas karā, kā arī pretenzijas pret konservatīvo ekonomiskās politikas redzējumu. Tādēļ ceturtdien paredzamā balsojuma rezultāti šobrīd ir grūti prognozējami, jo pagaidām Barroza droši var rēķināties tikai ar mazliet vairāk nekā trešdaļu balsu.

Tikmēr vēl daudz nepatīkamākas raizes piedzīvo viens no Eiropas bagātākajiem cilvēkiem Mihails Hodorkovskis. Kremlis noraidījis viņa piedāvājumu saņemt vairākus miljardus vērtās kompānijas "Jukos" vadītāja akcijas, un tas norāda par prezidentam pakļautās politiskās elites nelokāmo apņēmību izrēķināties ar savulaik Putina opozīciju balstījušo naftas impērijas vadītāju. Viņnedēļ sāktais tiesas process pret miljardieri un vienu no viņa domubiedriem parādīja, ka apsūdzības uzturētāji neļaus izvērsties aizstāvjiem, tomēr tas jau sen vairs nesagādā nekādus pārsteigumus, tāpēc interesantāk būs vērot, kā šis process ietekmēs ārzemju investīcijas Krievijas ekonomikā, jo notikušais neapšaubāmi apliecina privātā kapitāla joprojām nedrošo statusu lielvalstī.

Mazāku rezonansi Eiropā, bet sadzirdami tepat Latvijā radīja tiesas procesa sākšanās mūsu dienvidu kaimiņvalstī, kur uz apsūdzēto sola sēdās impīčmenta procesā amatu zaudējušais Lietuvas prezidents Rolands Pakss. Šis process, kura laikā Paksam par konstitūcijas pārkāpumiem var piespriest līdz trīs gadiem ieslodzījuma, gan ir vairāk principāls, un to rāda gan paša tiesājamā uzvedība, gan fakts, ka tūlīt pēc sākšanās process atlikts līdz septembra beigām. Un tomēr nevar neievērot, ka Lietuva pagaidām nespēj pārvarēt varas krīzi valstī un skandāla turpinājums pēc tam, kad parlaments noraidīja pieprasījumu izskatīt sūdzības pret korupcijā apsūdzētajiem deputātiem, un preses vētrainā reakcija ir vēl viens apstiprinājums tam, ka kaimiņiem grūtās dienas nebūt nav beigušās.

Piekāpšanās par dzīvības cenu?

No pasaules karstākā punkta – Irākas – aizvadītajā nedēļā vēlās asiņu un nežēlības smārds, kas aizslaucīja cerības uz kaut neliela pamiera posmu šajā reģionā. Sprādziens, kas prasīja 11 dzīvību, bija asiņainākais notikums šajā valstī kopš jūnija beigām, kad ASV it kā nodeva varu vietējās pašpārvaldes rokās.

Bet pasaule tikmēr aizturētu elpu sekoja vairāku ASV sabiedroto rīcībai pēc tam, kad kaujinieki solīja zvērīgi nogalināt šo valstu pilsoņus, ja netiks atbrīvoti irākiešu gūstekņi. Filipīnu prezidente pēc pašu valstī piedzīvotajām iespaidīgajām protesta demonstrācijām pret amerikāņu atbalstīšanu izšķīrās par karaspēka atsaukšanu, lai tiktu atbrīvots šās valsts pilsonis, kamēr bulgāru valdības pārstāvis paziņoja par nepiekāpšanos teroristu prasībām arī pēc tam, kad tika nogalināts viens no šās valsts iedzīvotājiem.

Izdarīt kādas prognozes par turpmāko situācijas attīstību līdzinātos zīlēšanai kafijas biezumos. Acīm redzams ir vienīgi tas, ka Irākas radikālāko grupējumu kaujinieki ir gatavi ar visnežēlīgākajām metodēm pretoties amerikāņu un viņu sabiedroto iecerētajiem Irākas pārveides procesiem. Kāda ir šā miera cena, kur ir robeža vardarbībai, – šie jautājumi ar katru nedēļu kļūst aktuālāki visās Irākas miera uzturēšanas akcijās iesaistītajās valstīs, arī Latvijā.

Diemžēl sērkociņš pie pulvera mucas deg ne jau tikai Irākā. Arvien vairāk palielinās spriedze Tuvajos Austrumos, jo, kā jau varēja paredzēt, ASV paziņoja, ka izmantos savas veto tiesības, lai likuma spēku negūtu ANO rezolūcija, kas paredz Izraēlas uzsāktā drošības mūra celtniecības pārtraukšanu. Nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka šāda pozīcija tikai vairos palestīniešu neapmierinātību, un dzīve pierādījusi, ka tas ne jau tikai teorētiski draud ar kārtējām skaudrām sekām vispirms jau nevainīgajiem civiliedzīvotājiem.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Valdība izmisīgi meklē vairākumu ārlietu ministra apstiprināšanai.

\ Ministru prezidents paziņo, ka nākamā gada budžetā nepieļaus minimālās algas palielinājumu valstī, kā to bija iecerējusi iepriekšējā valdība.

\ Nosauc valstsvienības sastāvu, kas piedalīsies Atēnu olimpiskajās spēlēs.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Pēc uzkurinātajām kaislībām politiski un ekonomiski svarīgajā Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora postenī apstiprināts Dzintars Jakāns.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Pēc Irākas kaujinieku draudiem Filipīnas pieņem lēmumu pārtraukt savas valsts pārstāvju darbību šajā valstī. Bulgārija līdzīgā situācijā pauž nepiekāpšanos teroristu prasībām.

\ 10 miljonu cilvēku cieš plūdos Āzijā.

\ ASV paziņo, ka neatbalsta ANO rezolūciju par Izraēlas drošības žoga nojaukšanu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs atzīst netīšas kļūdas saistībā ar Irākas kara sākšanu, bet izmeklēšanas komisijas ziņojums viņam tomēr ļauj saglabāt amatu.