Kurzemes Vārds

06:03 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Uz labo griezties! Soļos maršs!

Daži no viņiem ierindā stājušies brīvprātīgi, citi tikai tādēļ, ka likums nosaka – tā tam jābūt. "Obligātā militārā dienesta likums" paredz, ka visiem vīriešu kārtas pārstāvjiem, kas ir Latvijas pilsoņi vecumā no 19 līdz 27 gadiem, ir jāpilda obligātais militārais dienests. Taču daudzi dienestā dodas, ne tikai likuma vadīti. Ne viens vien jaunietis armiju saskata kā iespēju gan pašam morāli un fiziski attīstīties, gan arī gūt tādas iemaņas, kas vēlāk var noderēt darba tirgū. Tomēr, lai arī valstsvīri apelē pie patriotisma jūtām un sirdsapziņas, tomēr ir arī tādi jaunieši, kuri ne vienmēr ir gatavi dienēt armijā. Šoreiz "Kaktuss" centās noskaidrot, kāpēc vieni jaunieši dodas obligātajā militārajā dienestā un kādi iemesli attur citus jauniešus kuplināt bruņoto spēku rindas.

Kamēr vieni dien…

"Armija lieti noder tiem, kuriem pēc skolas nav īsti ko darīt tālāk. Tā vietā, lai tikai blandītos apkārt, puišiem ir iespēja pilnveidot sevi, būt kam noderīgiem," runājot par obligāto militāro dienestu, saka liepājnieks Edgars Bodnieks. Viņš pēc vidusskolas beigšanas nopietni apsvēris iespēju doties obligātajā militārajā dienestā, lai 12 mēnešu laikā tiktu skaidrībā par tālākajām izglītošanās iespējām vai profesiju.

Arī Pēteris Putniņš atzīst, ka dienestā devies labprātīgi, jo saskata tajā labu izaugsmi un iespējas veidot militāro karjeru, atsperoties no šī pakāpiena. "Mans nolūks, dodoties dienēt, bija iekļūt speciālajā vienībā, jo, manuprāt, no visām bruņoto spēku vienībām tikai tur iespējams kvalitatīvi pilnīgot sevi militārajā jomā. Man pat nebija īsta rīcības plāna, kā rīkoties, ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu aizsūtīts citur," norāda jaunietis. Dienējot puisis uzlabojis gan savu fizisko formu, gan ieguvis zināšanas par ieroču izmantošanu, valsts aizsardzību un to, cik stipra ir Latvijas armija, arī citu informāciju, kas ikdienā cilvēkiem parasti nav pieejama. "Viens no vērtīgākajiem ieguvumiem, manuprāt, ir tas, ka armijā iemāca strādāt komandā," par saviem ieguvumiem pēc dienesta stāsta Pēteris.

– Jaunieši armijā iet ar dažādu motivāciju. Citiem tas ir dzīves mērķis, viņiem militārā pasaule patīk, citi savukārt nav spējuši izvairīties no dienesta, tāpēc nokļuvuši pie mums daļā. Ir bijuši dažādi mēģinājumi tikt vaļā no dienesta, taču mēs parasti šiem puišiem cenšamies ieskaidrot: ja viņus par pieņemamiem ir atzinuši gan mediķi Rīgā, gan arī komisija, tad viens gads nav nemaz tik ilgs laiks, ko nevarētu nodienēt, – norāda kaprālis Mareks Kļimovs, kas ikdienā strādā ar jauniesauktajiem.

Viņš skaidroja, ka armijā lielas priekšrocības ir tiem jauniešiem, kas dzīvē vēlas kaut ko sasniegt. "Mums ir dažādas specialitātes: vada autovadītājs, vada strēlnieks, snaiperis u.c. Labākie un aktīvākie kareivji var pat nopelnīt dažādus komandiera apbalvojumus un dienesta paaugstinājumu, jo visi darbi tiek vērtēti. Dienesta beigās par katru puisi mēs rakstām raksturojumu, kurā iekļaujam visu informāciju par viņa gaitām dienestā, arī to, kādās specialitātēs strādājis un kādas iemaņas guvis," norāda vada ser˛ants.

Vēlāk ar šo raksturojumu puisim ceļš paveras ne tikai uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju vai kādu militāro struktūru, bet arī civilajā dzīvē jaunietis jau ir konkurētspējīgs darba tirgū. "Ja pēc dienesta puisis izlems doties uz policiju, robežsardzi vai, teiksim, kādu apsardzes firmu, viņam jau ir krietni labākas izredzes tikt darbā nekā citiem pretendentiem. Potenciālais darba devējs atzinīgi var novērtēt to, ka puisis ir piedalījies mīnu noliktavu apsardzē, bijis snaiperis vai kas cits, kam var būt sakars ar izvēlēto darbu," skaidro kaprālis Mareks Kļimovs. Nozīmīga priekšrocība, ka puišiem pēc dienesta ir atvieglota ieroča nēsāšanas atļaujas saņemšana, jo nepieciešams tik vien kā nokārtot testu un izturēt pārrunas ar psihiatru.

Tomēr ne tikai karjeras iespējas sniedz dienests armijā. Kā norādīja Nodrošinājuma pavēlniecības 1.reģionālā nodrošinājuma centra civilmilitārās sadarbības speciāliste Dzintra Vītiņa, dienošajiem puišiem tiek nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi pilnvērtīgam darbam un izaugsmei. Viņiem regulāri tiek organizētas ekskursijas gan pa pilsētu, gan arī Kurzemi, tāpat regulāri kareivji apmeklē muzejus, teātri, kino un hokeju vai citas izklaides vietas. Visiem kareivjiem tiek nodrošināta arī kvalitatīva medicīniskā aprūpe, arī visas nepieciešamās vakcinācijas.

Nereti dzird runājam, ka viena no armijā dienošo puišu priekšrocībām ir tāda, ka jaunekļi formastērpos gūst daudz lielāku piekrišanu pie daiļā dzimuma pārstāvēm. Arī meitenes šim mītam daļēji piekrīt. "Es negribu teikt, ka formastērps vienmēr ir noteicošais, taču nenoliedzami zināma odziņa puiša tēlā tā ir. Taču, ja zēns ir ar ļoti nepatīkamu raksturu un neizskatīgs, tad nekāds formastērps vismaz manās acīs viņu nespēs mainīt," saka RTU studente Līga Ozoliņa.

No obligātā militārā dienesta nesen atgriezies Pēteris Putniņš, viņš "Kaktusam" skaidroja, ka formastērpu pievilcīgumam esot arī zināms pamats. "Mūsu vienībai armijas laikā pat neļāva formastērpu valkāt ikdienā, jo daudzi vienkārši neesot pratuši to darīt godam. Formastērps uzliek savus pienākumus: to valkājot, nedrīkst publiski smēķēt un dzert, lai nebojātu armijas tēlu," stāsta jaunietis, piebilstot, ka varbūt tieši tāpēc meitenēm simpatizē šādi puiši.

…citi bēguļo

"Obligātā militārā dienesta likums" ir viens no tiem, kam ir visvairāk pretinieku, un netrūkst censoņu, kas ar dažādiem paņēmieniem vēlas to apiet. Nav mazums to, kuri nespēj loģiski pamatot savu nepatiku pret armiju, bet ir arī tādi, kuri savu viedokli ir pārdomājuši un, sakot, ka obligātais dienests ir absurds, var to arī argumentēt.

Armija – tas ir absurds

Viens no obligātās dienēšanas pretiniekiem Roberts Dinters saka, ka pret armiju viņam esot kategoriski negatīva attieksme. Viņaprāt, ir izveidojusies neloģiska situācija, jo visu to laiku, kamēr jaunietis mācās vispārizglītojošā skolā, viņā mēģina ieaudzināt labestību, māca piedot, mīlēt un būt labam. "Militārais dienests tam ir gluži pretējs. Pēkšņi cilvēks apjūk, jo viņu māca šaut, karot, darīt visu ar varu," ir pārliecināts Roberts. Viņš obligātu dienēšanu uzskata par cilvēka brutālu apspiešanu: "Padomju laikā nebija brīvas Latvijas, un cilvēki sūdzējās. Tas ir loģiski, bet tagad sanāk, ka apspiež otrs latvietis, un tas, manuprāt, ir daudz sāpīgāk!"

"Es arī nesaprotu armijas pastāvēšanas jēgu Latvijā. Manuprāt, tai ir tikai reprezentatīva nozīme – gājienos Lāčplēša dienā, kā godasardzei pie Brīvības pieminekļa un tamlīdzīgi. Armija nespētu līdzēt, ja valstij patiešām kāds uzbruktu," norāda pacifistiski noskaņotais puisis.

Muksim nu

Līdzīgi noskaņotie, kā arī tie, kuri nezināmu iemeslu dēļ negrib dienēt, meklē un arī atrod veidus, kā no iesaukuma izvairīties.

Viens no paņēmieniem ir (ne)mācības. "Obligātā militārā dienesta likums" paredz, ka par armijai nederīgiem tiek atzīti pamatizglītību neieguvušie, bet, kā norāda Militārā iesaukuma pārvalde, populārāk tomēr ir studēt kādā no valsts licencētajām augstskolām.

Arī Roberts šobrīd ir students, un iesaukšana armijā viņam nedraud. "Bet es mācos ne jau tāpēc, lai man nebūtu jādien!" puisis norāda. "Fakts, ka mani nevar iesaukt armijā, ir tikai patīkama piedeva." Tomēr bakalaura studijas nenodrošina imunitāti pret iesaukumu uz visiem laikiem, tādu var iegūt vienīgi tad, kad ir saņemts maģistra grāds. Šie absolventi automātiski tiek ieskatīti dienesta rezervē, un miera laikā neviens viņus netraucē.

Kad laba veselība ir traucēklis

Ikvienam, šķiet, ir zināms, ka topošajam karavīram jābūt ar labu veselību. Tāpat nav noslēpums, ka no dienesta bēguļojošie nereti cenšas to pabojāt. Guntis Meisters stāsta: "Kāds labs mans paziņa diezgan vienkārši tika vaļā no armijas. Pirmkārt, viņš iestājās dažādās augstskolās, kas pasargā no dienēšanas, bet, kad viņam bija 26 gadi, kas ir tas vecums, kad var izsaukt arī no bakalaura studijām, viņš aizgāja uz iesaukuma pārvaldi, kur pateica kādu paša iedomātu kaiti. Līdz ar to tika norīkotas papildu pārbaudes, pēc kurām viņš pavēstes un paziņojumus ignorēja, līdz pienāca 27 gadu vecums, kad armija liek tevi mierā."

Tas gan laikam nebūtu īstais variants 20 gadu vecajiem potenciālajiem iesaucamajiem, jo septiņus gadus šādi nez vai varēs izvairīties. Iesaukšanu tā, protams, ir iespējams novilcināt, bet derētu atcerēties ko svarīgu. Nav vajadzības pārspīlēt un, piemēram, atbrīvoties no labās rokas rādītājpirksta, ko tradicionāli izmanto lai nospiestu šaujamieroča mēlīti.

Arī jau dienestā iesauktie puiši nereti izdomājot dažādas viltībiņas, lai simulētu veselības pasliktināšanos un dabūtu atbrīvojumu no uzdevumu pildīšanas. "Ir bijuši gadījumi, kad kareivis paziņo, ka viņam sāp vēders, tāpēc rīta rosmē viņš nespēj piedalīties. Kad lazaretē viņam veic pārbaudi, nekādi veselības sarežģījumi netiek konstatēti, un no dienesta jaunietim tomēr neizdodas izvairīties," stāsta kaprālis Mareks Kļimovs. Viņš neslēpj, ka iesauktie dienestā ķeroties arī pie radikāliem līdzekļiem, lai mākslīgi palielinātu sev temperatūru, līdz ar to saņemtu arī atvieglojumus. Izplatīta metode esot arī zīmuļa grafīta apēšana, kas izraisot ķermeņa temperatūras palielināšanos. Tāpat bijuši gadījumi, kad puiši zem mēles paliek kvēldiegu no visparastākās spuldzes, un arī tad viņu ķermeņa temperatūra palielinoties par vairāk nekā 38 grādiem. Šādas metodes nereti tiekot izmantotas arī iesaukuma komisijā Rīgā, kur šādos gadījumos mēdz vismaz uz laiku atlikt iesaukumu, lai noskaidrotu iesaucamā veselības pasliktināšanās iemeslus.

To, ka no armijas bēguļojošie lielākoties savu rīcību par slavējamu neuzskata, rāda vēlme palikt anonīmiem, atklājot izvairīšanās paņēmienus. "Kaktuss" ir dzirdējis gan pavisam reālus stāstus, gan tādus, kas pielīdzināmi zinātniskajai fantastikai vai ķīmiskiem eksperimentiem.

Reizēm gadās, ka jauni cilvēki kļūst par vismaz divu mazuļu vecākiem, jo, lūk, armija liek mierā arī tos, kam apgādībā ir divi pirmsskolas vecuma bērni. Tāpat netrūkst tādu, kas, atbrīvojušies no oficiālā dzīvesvietas pieraksta, kļūst valsts iestādēm neatrodami vai agrāk, sagādājot fiktīvu ārsta slēdzienu, neārstējami vismaz līdz 27 gadu vecumam. Šādi izgājieni ir gana ticami un realizējami (protams, var apstrīdēt to lietderību), bet jāatzīst, ka puiši visos laikos ir bijuši izdomas bagāti un, ja runa bijusi par pilnīgas brīvības saglabāšanu, sevi nav žēlojuši.

* * *

Kā redzams, viedokļi par militāro jomu ir visdažādākie: sākot ar pozitīviem un beidzot ar klaji negatīviem. Tā vien šķiet, ka tas ir jautājums, par kuru tikai retajam nav sava viedokļa. Taču, kā zināms, Aizsardzības ministrija jau deklarējusi, ka tā pāriet uz profesionālo armiju. Tas nozīmē tikai to, ka jau pavisam drīz dienestu pildīs tikai tie, kas paši to vēlēsies. Pēdējais obligātā militārā dienesta iesaukums paredzēts 2006.gadā, pēc kura jauniesaucamajiem nevajadzēs sagudrot dažādas metodes, lai izvairītos no armijas formastērpa piespiedu valkāšanas.