Kurzemes Vārds

18:43 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā paņemt to, ko lauksaimniekiem dod?

Pēteris Jaunzems

Reģionālās lauksaimnieku konferences, ko rīko Zemkopības ministrija, ir kļuvušas tradicionālas. Kaut arī notiek diezgan reti, tās savā ziņā tomēr palīdz mazināt smago informācijas deficītu, ko šobrīd pārdzīvo lauki. Taču aizvadītajā nedēļā Skrundā notikušajai konferencei bija paredzēta vēl arī īpaša misija. Tai vajadzēja izskaidrot zemniekiem, kādas ir viņu iespējas darboties jaunajos tirgus apstākļos, kā arī pamudināt viņus saņemt palīdzību, ko paredzējusi sniegt Eiropas Savienība.

Nepieciešama pārliecība, ka varam

Mēdz teikt, ka sarunas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā domu apmaiņu izdodas ievadīt. To saprotot, ministrs Mārtiņš Roze galvenokārt pievērsās akcentiem. Viņaprāt, zemniekiem vispirms ir nepieciešama pārliecība, ka finansējumu viņi ir spējīgi paņemt un izmantot. Nevajag kautrēties, jo tā nav nepelnītas palīdzības lūgšana. Mūsu lauksaimniekiem ir jāapzinās, ka maksājumi, ko bauda kolēģi rietumos, pienākas arī viņiem. Strukturālo fondu izmantošanai pirmie projekti jau saņēmuši atbalstu un tūlīt tie arī būšot izpildīti, tāpēc nauda, kā teica ministrs, "līdz augustam jau ieripos projektu īstenotāju kabatās".

Mārtiņš Roze pauda atzinību pašvaldībām, kas sekmējušas zemes īpašnieku rosīgu pieteikšanos vienotās platības maksājumu saņemšanai. Jā, tas bija stress, jā, brīžiem tā bija savstarpēja nesapratne, taču rezultāti, kas sasniegti, esot pat labāki nekā mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Tas nozīmē, ka valstī ir radīta vienota datu apstrādes sistēma un turpmāk ar minimālām sankcijām zemturi varēs saņemt gaidīto atbalstu.

Ir kļuvis zināms, ka tiešo maksājumu izmaksas sāksies no 1.decembra un turpināsies līdz nākamā gada 30.aprīlim. Konferencē nosauca arī konkrētus skaitļus. Vienotās platības maksājuma likme būs 20,66 eiro par hektāru, par laukaugu hektāru maksās 65,96 eiro, bet par lopbarības platības hektāru – 17,90 eiro. Domāju, ka zemniekiem būs lietderīgi uzzināt, ka papildus tiešajiem maksājumiem viņi varēs saņemt kaušanas prēmiju – 80 eiro par liellopu un prēmiju par zīdītājdzīvnieku 138,57 eiro apmērā. Par aitumāti piemaksa būs 13,22 eiro, bet par piena kvotas tonnu – 6,31 eiro. Par zālāja un linu sēklām paredzētas dažādas atbalsta likmes, bet par kartupeļu cieti – 55,43 eiro par tonnu. Jāpiebilst gan, ka pagaidām presē šie cipari vēl nav publicēti un, kā "Kurzemes Vārdu" brīdināja Dienvidkurzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, tie vēl varot arī izmainīties.

Atjaunos konsultanta statusu

Lauksaimniekus un zvejniekus sarūgtinājis lielais atbirums, ko piedzīvojuši projekti, kas jau mēģinājuši pretendēt uz Eiropas Savienības strukturālo fondu atbalstu. Ministrs tomēr mierināja, ka kopējā aina nemaz neesot tik traģiska. Daļu projektu iespējams palabot, citus – pārstrādāt. Turklāt tādējādi atklājušās raksturīgās kļūdas un nepilnības. Tām iemesls meklējams arī neziņā, ko rada informētības trūkums. Lai to mazinātu, ir atzīts par nepieciešamu atjaunot pagastos lauksaimniecības konsultanta statusu. Patlaban budžetā meklējot šim mērķim naudu. Mārtiņš Roze uzskata, ka konsultanta kandidatūras jāizraugās pašvaldībām. Tomēr nedrīkst zaudēt kontaktus ar Lauksaimniecības konsultāciju dienestu. Tikai tādējādi var nodrošināt, ka lauksaimniecības problēmām visā valstī ir vienāds skaidrojums un izpratne.

Informācijas aprites pilnveidošanas lietām konferencē pievērsās arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītāja Ligita Silaraupa. Viņa uzskata, ka aizvien svarīgāka nozīme te ir lauksaimnieku apvienībām, kādas jau nodibinātas 24 rajonos. Apvienības ne tikai pievērš uzmanību aktuālām zemnieku problēmām, bet arī palīdz tās risināt. Patlaban tās nodarbojas ar neparedzētu dabas apstākļu nodarīto zaudējumu uzskaiti, lai pierādītu, cik svarīgi ir pilnveidot sējumu apdrošināšanas sistēmu valstī. Tāpat karstas diskusijas izvērsušās par mazo un lielo kautuvju izmaksām. Kāpēc tās ir tik atšķirīgas, kāpēc kaimiņvalstīs tās ir lētākas? Sadarbības padome arī iejaucās, kad tika izmainīti veterināro medikamentu iegādes noteikumi, kas radīja saimniecībām prāvus zaudējumus. To pašu var sacīt par skandālu, ko sacēla pārkārtojumi piena analīžu veikšanā.

Anketas rosina ministriju

Ar katru dienu nozīmīgāka nevalsts organizāciju loma kļūst arī pašu lauksaimnieku dzīvē. Tās ne vien paver iespēju aizstāvēt zemnieku intereses, bet palīdz arī nostiprināt sadarbību ar pārstrādātājiem. Šajā sakarībā kā pozitīvs piemērs konferencē tika nosaukta liellopu gaļas ražošanas kooperatīvās sabiedrības "Laidars G" nodibināšana un darbība. Ministrs uzskata, ka arī lauku sakopšanas termiņa pārcelšana no 10.jūlija uz 10.augustu ir lauksaimniecības organizāciju aktivitātes nopelns. It kā sīkums, taču sekas tam, ja padomā, varēja būt jūtamas, jo laika apstākļu nelabvēlības dēļ daudzi zemes īpašnieki paliktu bez atbalsta finansējuma. "Īpašu paldies par atsaucību, publicējot mūsu anketas zemniekiem, gribu teikt reģionālajiem laikrakstiem un to redaktoriem," teica Mārtiņš Roze. Viņš piebilda, ka jūtoties gandarīts par sadarbību ar presi, kas palīdz nostiprināt saikni starp ministriju un lauksaimniekiem.

Interesanti, ka Zemkopības ministrija paredzējusi pārsteiguma balvas, ko piešķirs anketās pausto vērtīgāko ierosinājumu autoriem. Jāteic, ka šis cilvēku aktivitātes rosināšanas paņēmiens tika likts lietā arī reģionālajā konferencē Skrundā, un bija patīkami dzirdēt, ka pagodinājumu par aktivitāti un vērtīgiem priekšlikumiem izpelnījās arī Grobiņas pagasta zemnieks Andris Leimants.

Apspriešanas periodā pretrunas un sarūgtinājumu izraisīja lauksaimniecībai mazāk labvēlīgu teritoriju projekts. Tagad tas jau pieder pagātnei, jo Eiropas Savienība ir apstiprinājusi galīgo variantu. Ministrs uzskata, ka Latvijai kopumā panākti maksimāli labi rezultāti, kaut gan ne tas, ko mēs īsti vēlējāmies. Tāpēc viņš apsolīja zemniekiem, ka sarunas Briselē vēl turpināšot, jo jārēķinās ar konkurenci, tādēļ nevarot salīdzināt un ar vienu mērauklu vērtēt attīstītās rietumvalstis un mūsu ekonomiskā ziņā atpalikušos reģionus.

Par ļoti nozīmīgu turpmākās darbības virzienu Mārtiņš Roze uzskata sociālo jomu. "Ne tikai darbs nes augļus," viņš teica. "Lauksaimniecībā ir jārēķinās ar apstākļiem, ko ietekmēt nav iespējams. Tieši tāpēc sociālā sfēra šeit būtiski jānostiprina." Viņaprāt, ja sociālās lietas laukos neatrisināsim, nebūs iespējams arī normāli kārtot ražošanas attīstības jautājumus.

Ir problēmas, kas vēl prasa risinājumu

Kaut gan iekavējies siena laiks un lauku ļaudīm dārga katra darba dienas minūte, jau rakstījām, ka Skrundas reģionālajā konferencē tomēr piedalījās ļoti daudz mūsu rajona lauksaimnieku. "Kurzemes Vārds" interesējās par viņu vērtējumu notikušajai domu apmaiņai.

Kalētu pagasta lauksaimniecības konsultants Jānis Lauva:

– Vērtīga saruna. Tiem, kas uzmanīgi klausījās un vēlējās saņemt informāciju, par ļoti daudzām problēmām radās vajadzīgais priekšstats. Protams, bija arī cilvēki, kas nejutās gandarīti par dzirdēto. Tādi neapmierinātie, piemēram, bija arī darba grupā, kurā spriedām par mājdzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un augu aizsardzības lietām. Viņi teica, ka neko jaunu neesot uzzinājuši – tikai sen zināmas patiesības. Es tā negribētu apgalvot. Nemaz tik informēti lauku ļaudis šajā sfērā nav. Kad jāstājas pie Ministru kabineta noteikumu praktiskas izpildes, rodas neskaitāmi jautājumi un neskaidrības. Tas pats sakāms par citām lauksaimnieciskās darbības jomām. Kad jāklausās, tad apgalvo, ka viss ir zināms, bet, kad nonāk pie darīšanas, tad izrādās, ka skaidrības nav. Kā tas, piemēram, Kalētu pagastā noticis ar piemaksām par piena kvotām. Tagad, kad pieteikumu iesniegšanas termiņi ir beigušies, izrādās, ka daudzi tos ir nogulējuši, jo neko nav par tiem dzirdējuši.

Rajona Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Kazdangas pagasta piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" direktors Gundars Sisenis:

– Kaut gan kā piena pārstrādes uzņēmuma pārstāvis Skrundā neko jaunu neuzzināju, tur pavadītās stundas neuzskatu par zemē nosviestām, jo dzirdēju daudz tāda, kas jāzina lauksaimniekam. Tomēr uzskatu, ka darbs grupās varēja būt pārdomātāk organizēts. Vismaz tur, kur runājām par dzīvnieku labturības lietām, manuprāt, varēja iztikt bez teorijas izklāsta, bet vairāk pievērsties praktisku problēmu iztirzāšanai. Konferencē nesaņēmu atbildi arī uz jautājumu, kas mani nodarbina jau sen. Mēroju ceļu uz Skrundu, jo vēlējos uzzināt, kas Latvijā tiek darīts, lai nodrošinātu ne tikai Eiropas Savienības, bet arī vietējo un valsts mēroga tirgu. Ir skaidrs, ka visi ražotāji savu produkciju uz rietumiem realizēt nevedīs, tāpēc arī jārod skaidrība, kādas būs šo firmu perspektīvas tepat uz vietas. Man atbildēja, ka strādāt varēšot. Tāds paskaidrojums, uzskatu, neapmierina nevienu mazo un vidējo uzņēmēju. Es pieļauju, ka ministrijas darbinieki, gādājot par Eiropas Savienības norādījumu izpildi, šīs lietas ir atstājuši novārtā. Tāpēc aizkavējusies arī mājražošanas noteikumu apstiprināšana. To atzina arī ministrijas speciālisti. Taču gādāt, lai dzīvība neaprimst tieši tur, kur notiek lauksaimnieciskā ražošana, ir svarīgāk par svarīgu.

Grobiņas pagasta lauksaimniecības konsultante Anna Viņķele:

– Darba grupā, kurā analizēja lauku attīstības problēmas, ritēja konkrēta domu apmaiņa. Spriedām gan par dabīgo pļavu robežām un nepieciešamību tās precizēt, gan par zivsaimniecības attīstības perspektīvām. Ļoti daudzi zemes īpašnieki nolēmuši veidot dīķus, lai pievērstos zivju audzēšanai. Tomēr ir neskaidri jautājumi, kas viņus aizkavē. Kāds zemnieks, piemēram, vēlējās uzzināt, vai viņš varēs saņemt Eiropas Savienības maksājumus, ja augsnes sastāva uzlabošanas nolūkos uz pāris gadiem nosusinās savas uzpludinātās ūdenstilpes. Diemžēl neviens nevarēja atbildēt, vai Eiropas Savienība to atbalstīs. Tāpat nav skaidrības, kā būs ar bebru nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai. Lielākā daļa novadgrāvju, ko dzīvnieki aizsprosto, pieder valstij. Taču nav programmas, kas paredzētu līdzekļus šo aizdambējumu izjaukšanai. Jautājums, kā mēdz sacīt, joprojām ir aktuāls.