Kurzemes Vārds

12:54 Ceturtdiena, 22. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kombināciju virpuļi dzīvokļu tirgū

Kirils Bobrovs

Dzīvokļu komisija šogad jau izskatījusi vairākus lūgumus piešķirt dzīvokli, ko rakstījuši cilvēki, kas pārdevuši privatizētos dzīvokļus vai atļāvuši savus mājokļus privatizēt kādam svešiniekam, līgumā ne vārdu neminot par savu turpmāko eksistenci, tātad tikuši apkrāpti.

Viltīgie aprēķini var beigties bēdīgi

Lūk, viens no neseniem gadījumiem: kāds Aleksandrs, kas pērn pārdeva savu dzīvokli Atmodas bulvārī 4 un tagad mitinās patversmē, lūdz ierādīt istabu Sociālajā dzīvokļu mājā, Flotes ielā 14. Viņš saņēma atteikumu – nevajadzēja pārdot savu dzīvokli. Starp citu, viņam esot bijuši maiņas varianti. Viņš varēja vērsties arī namu pārvaldē, sak, man ir lieli parādi, palīdziet sameklēt cilvēku, kas tos nomaksās, bet man ierādiet kaut ko pieticīgāku. Šobrīd ir grūti pasacīt, vai nu pārdevējs nebija aprēķinājis dažus nākamos soļus, vai arī pircējs izrādījies pārāk izveicīgs un viltīgs.

Mēs jau esam rakstījuši par nelikumīgām operācijām ar dzīvokļiem, piemēram, 16.aprīlī rakstā "Neinformētais notārs". Runa bija par notiekošo Karostā, kur izveicīgi pārpircēji krāpj iedzīvotājus, namu pārvaldi un pat juristus. Galvenais bija tas, ka dzīvokļus Karostā viņi pirka it kā privatizācijai, kaut gan attiecīgā māja vispār nebija paredzēta šādu procedūru veikšanai. Un te notiek dubulta krāpšana: bez iepriekšējā īrnieka, kuram bieži vien nav kur pārcelties, cieš arī pašvaldība, bez kuras ziņas dzīvokli nemaz nedrīkst piešķirt. Pat tad, ja kādreiz māju nodos privatizācijai, dzīvokli vienalga nenoformēs, ja nebūs līguma par dzīvojamo telpu īri. Un kas notika pēc tam? Ar šādu jautājumu mēs vērsāmies pie "Karostas" direktores Gaidas Korņilko. Viņa pastāstīja:

– Šai problēmai ir vairāki aspekti. Iedomājieties situāciju: dzīvoklis ir pārdots, tātad iepriekšējie īrnieki saņēmuši naudu un telpas atbrīvojuši, bet pircējs nesteidzas tur iemitināties, iespējams, gaidot momentu, lai izdevīgāk pārdotu nelikumīgi iegādāto nekustamo īpašumu. Varbūt viņš pat piedāvā nostiprināt šo darījumu tam pašam notāram. Bet īres maksu mēs taču nesaņemam! Vēl jo vairāk, ja gribam visu darīt pēc likuma, mēs pat neesam tiesīgi rakstīt rēķinus šim dzīvoklim. Un namu pārvaldei neatliek nekas cits, kā uzsākt tiesāšanos. Cita ceļa gluži vienkārši nav, ja, protams, cilvēks, kas nelikumīgi pārcēlies uz jauno dzīvokli, to neatbrīvo labprātīgi. Šādas prasības tiesā jau esam iesnieguši, un tās tiek izskatītas. Taču viss norit ļoti lēni. Un nav cerību, ka galu galā mums kāds segs sagādātos zaudējumus.

G.Korņilko minēja piemēru ar dzīvokli Atmodas bulvārī 8a–25. Tā iepriekšējais iemītnieks Genadijs Uļisko noformēja savu dzīvokli uz kādas Jeļenas Kotovas vārda. Jau notikušas četras tiesas sēdes. Bet tagad pret namu pārvaldi iesniegta pretprasība, lai piedzītu tiesas izdevumus. Satriecoša nekaunība! Cits piemērs attiecas uz dzīvokli Atmodas bulvārī 14–79. Tika nomaksāts parāds, nopirktas tiesības, dzīvoklis neskaitās tukšs, taču līguma nav. Bet mākleri, lai cik dīvaini, nāk veseliem bariem, un ne tikai vietējie. Jau radušies savdabīgi apzīmējumi – Jelgavas grupējums, Olaines. Lūk, J.Sļotovs un J.Kočkins pilnvaro V.Jepihinu rīkoties ar savu nekustamo īpašumu. Pamēģini nu tikt skaidrībā ar viņu noslēpumiem. Reiz saskārāmies pat ar visai komisku faktu, kad viens dzīvoklis bija divas reizes pārdots ar pusstundas intervālu! Izrādās, arī māklerus var apmuļķot. Bet "Mājokļu aģentūras" reģionālās filiāles vadītājs Jānis Gailis sacīja šādi:

– Kas gan te neparasts?! Tā vēl nav galējā robeža. Jo Liepājā, ja es nemaldos, ir pieci notāru kantori.

Bet varbūt ne jau viss ir tik bezcerīgi. Vēl G.Korņilko pastāstīja, ka pēc minētās publikācijas avīzē šādas nelikumīgās privatizācijas uzplaiksnījums it kā mazliet pierimis, bet uz namu pārvaldi biežāk sāka nākt ļaudis, lai konsultētos šajā jautājumā. Un direktore vēlreiz aicina rīkoties tieši tā. Lai izvairītos no nepatikšanām. Vēl jo vairāk tādēļ, ka par šādām konsultācijām nekas nav jāmaksā. Pēc namu pārvaldes datiem, Karostā ir vēl apmēram pusotra simta pilnīgi bezcerīgu īrnieku, kurus mākleriem izdotos viegli ieinteresēt ar savu labdarību. Starp citu, bija pat gadījumi, kad šādi pircēji pat interesējās pie namu pārvaldes darbiniekiem par maksātnespējīgiem īrniekiem. Bet dažiem šo darbinieku rīcība ir pilnīgi nepieņemama. Tiesas sēdes pārtraukumā, kad tiesneši bija aizgājuši apspriesties, izskanēja pat tāda, saudzīgi izsakoties, nekorekta replika: "Mēs šo Korņilko noraksim!"

Dzīvokļu komisijas pēdējā sēdē izskatīja iesniegumu, ko bija rakstījusi Lēņu ielas 7.nama 59.dzīvokļa kādreizējā īpašniece, kas tiesības uz savu mitekli pārdeva Anželai Strokovai no firmas "Sveiki". Viss šajā lietā bija izdarīts likumīgi. Taču dzīvokļa pārdevēju jaunie dzīves apstākļi vairs neapmierina. Tādēļ radās iesniegums ar lūgumu piešķirt dzīvokli no pašvaldības fonda. Analoģisku iesniegumu uzrakstījusi arī Dubiņina no Kungu ielas 31/33, kura ļāva privatizēt savu divistabu dzīvokli meitai, kas dzīvoja mazākas platības dzīvoklī citā rajonā. Bet tagad, lūk, viņu savstarpējās attiecības sabojājušās, un padzīvojusī sieviete lūdz ierādīt viņai vismaz kaut kādu mitekli. Šeit nepārprotami jāpiebilst, ka līdzīgās situācijās, kad cilvēks ticis vaļā no sava tādas vai citādas formas dzīvokļa, viņam uz pašvaldības palīdzību nav ko cerēt. Likums to neparedz.

Un vēl viens brīdinājums, kaut gan šādas situācijas droši vien negadās bieži. Lai pārrakstītu nopirkto dzīvokli, ir jāsaņem izziņa no "Liepājas siltuma", vai nav parādu par apkuri. Un, lūk, saņemta izziņa: parādu nav. Taču drīz vien jaunais iemītnieks negaidot saņem brīdinājumu par prasības iesniegšanu tiesā, ja netiks dzēsts parāds. Izrādās, parādu pārpirkusi firma, kas pati rūpēsies par tā piedzīšanu, bet "Liepājas siltuma" grāmatvedībā viss ir tīrs. Par to mums pavēstīja Īrnieku biedrībā. Un vēl viena situācija: privatizācijai nodotajā mājā atsevišķiem dzīvokļiem var būt piešķirts sociālā dzīvokļa statuss, un tas nozīmē, ka neviens nekādos apstākļos nevar kļūt par tāda mājokļa īpašnieku.

Jābūt ļoti uzmanīgiem. Visiem zināmā formula, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, ir elementāra un primitīva. Jāinteresējas vismaz par to, kas attiecas uz tevi personiski.

Gribi naudu, šķiries no dzīvokļa

"Kurzemes Vārds" centās apzināt pēdējās nedēļās laikraksta sludinājumu slejā publicētos paziņojumus par iespēju aizņemties naudu komunālo maksājumu parādniekiem un pensionāriem. Piemēram, Latgales Finansu un investīciju kompānijas Liepājas filiāles pārstāve Santa Ragovska apstiprināja, ka firma tiešām nodarbojas ar aizdevumu piešķiršanu pensijas vecuma cilvēkiem, taču nevienā darījumā kā nodrošinājums netiek iesaistīts nekustamais īpašums. "Mēs aizdodam naudu pensionāriem, pamatojoties uz viņu pensijām vai invaliditātes pabalstiem. Ne dzīvokļi, ne arī kādi citi nekustamie īpašumi netiek ņemti kā nodrošinājums," skaidroja firmas pārstāve. Protams, ņemot vērā, ka šā uzņēmuma klienti lielākoties ir cilvēki gados, pilnīgi bez nodrošinājuma nevar iztikt, tāpēc nereti kredīta ņēmējam ir jāatrod galvotāji, kas ar savu parakstu līgumā apliecina, ka pensionāra maksātnespējas gadījumā viņi apņemas nokārtot saistības ar firmu.

Liepājā šis uzņēmums darbojoties jau divus gadus, un šajā laikā nopietnas domstarpības ar klientiem nav radušās. Santa Ragovska neslēpj, ka biežāk gan nākoties dzirdēt kredīta ņēmēju pārmetumus, ka viņiem tiek piemērota augsta likme un līdz ar to nākas krietni pārmaksāt. "Taču neviens netiek piespiests ņemt kredītu un parakstīt līgumu: ja likme šķiet par augstu, katram ir tiesības neņemt kredītu," norāda S.Ragovska.

Savukārt nedaudz cita darba taktika ir nekustamo īpašumu firmai "Tavs-mans nams", kas arī šajās dienās reklamējās laikrakstā, piedāvājot finansiālu palīdzību zem komunālo maksājumu sloga nogurušajiem dzīvokļu īpašniekiem. Šās firmas sekretāre Līga "Kurzemes Vārdam" skaidroja, ka uzņēmuma darbības princips ir līdzīgs banku aizdevumu sistēmai – tiek slēgti līgumi, tie nostiprināti pie notāra un citas juridiskas darbības. Tomēr vienīgā nianse – kredīta atmaksāšanas laikā dzīvoklis juridiski tiek noformēts kā firmas īpašums. "Ja cilvēks izsaka vēlmi aizņemties no mums naudu, mēs dodamies pie notāra, kur viņa privatizētais dzīvoklis tiek pārrakstīts uz mūsu firmas vārda. Tiklīdz klients ir atmaksājis visu aizņēmuma summu līdz pēdējam santīmam, ejam atkal pie notāra un dzīvokli atkal pārrakstām atpakaļ uz iepriekšējo īpašnieku," skaidroja firmas sekretāre Līga.

Protams, daudziem klientiem ne sevišķi patīk tas, ka dzīvoklis jāpārraksta uz cita īpašnieka vārda, taču, kā skaidroja nekustamo īpašumu firmā, "trīs tūkstošus latu uz plika goda vārda arī nav iespējams aizdot". Tomēr nopietnas domstarpības un neapmierināti klienti pusgada laikā, kopš firma darbojas, nav bijuši. "Mēs līgumā esam atrunājuši visas iespējamās situācijas. Lai arī dzīvoklis kā īpašums skaitās mūsu, kredīta ņēmējs tajā turpina dzīvot un maksā visus komunālos maksājumus. Ja gadījumā līguma darbības beigās cilvēks nav varējis atdod aizņemto summu, tad dzīvoklis tiešām reāli kļūst par firmas īpašumu un mēs ar to varam rīkoties, taču arī tādā gadījumā nodrošinām kredīta ņēmējam dzīvojamo platību, lai viņš nepaliktu bez jumta virs galvas," norādīja SIA "Tavs-mans nams" pārstāve. Sakarā ar nelielo darbības laiku līdz šim vēl neesot bijis tādu gadījumu, kad cilvēki nespētu norēķināties par saņemto kredītu un viņiem dzīvoklis tiktu atņemts.

Par krāpniekiem sūdzas policijā

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas Ekonomikas policijas nodaļas priekšnieks Genādijs Atujevs apstiprināja, ka pēdējo mēnešu laikā kārtības sargātāji ir saņēmuši vairākus iesniegumus par it kā krāpnieciskām darbībām, kuru dēļ zaudēts nekustamais īpašums. Par visiem šiem gadījumiem tiek veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai notikušajā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, taču visus gadījumus vieno nepatīkama lieta – cietušie paši nav iedziļinājušies līguma noteikumos, līdz ar to paši piekrituši šķirties no dzīvokļa.

"Lielākoties visos gadījumos mums tomēr ir nācies atteikt cietušajām personām krimināllietas ierosināšanu, jo otrajai pusei nevar pierādīt apzinātu nodomu izkrāpt nekustamo īpašumu pirms līguma slēgšanas. Tā saucamie krāpnieki, kas no mazturīgajiem Liepājas iedzīvotājiem iegūst tiesības uz dzīvokļa privatizāciju, lielākoties visus apstākļus ir tik labi sakārtojuši, ka likumiski nav kur aizķerties," skaidroja Ekonomikas policijas priekšnieks Genādijs Atujevs. Līgumi ir noslēgti pie notāra, abas puses paudušas piekrišanu, līdz ar to pieviltajam līguma slēdzējam vēlāk nākas vien kost sev pirkstos, ka pats parakstījis šādu apņemšanos, atsakoties no dzīvokļa un piešķirot tā privatizācijas tiesības pret zināmu atlīdzību kādai citai personai.

Kā skaidroja policijā, krāpniecības gadījumi lielākoties ir visnotaļ līdzīgi: persona vai firma uzmeklē kādu cilvēku no sociāli nelabvēlīgiem slāņiem (bet ne tikai), kam ir problēmas ar komunālajiem maksājumiem, bet ir dzīvoklis. Pierunā šo personu pieņemt naudu parāda dzēšanai (piedraudot, ka uz likuma pamata par nemaksāšanu no mājokļa persona tik un tā tiks izlikta) un pārņem tiesības privatizēt dzīvokli tālākai pārdošanai jau par krietni lielākām summām. Personai bez naudas vēl tiek piedāvāts ierādīt dzīvošanai piemērotu platību, lai nevajadzētu palikt bez pajumtes. Toties reālā situācija ir daudz skarbāka, jo nereti ir gadījumi, kad krāpnieks tiešām iedevis naudu parādu samaksai, dzīvokļa īpašnieks jau izvācis savas mantas, taču ar jauna dzīvokļa piešķiršanu krāpnieks kavējas, jo notariāli apliecinātajā līgumā nav atrunāts termiņš, cik ilgā laikā dzīvoklis jāsagādā.

"Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem starpgadījumiem, gribu aicināt cilvēkus pašiem ļoti vērīgi izlasīt līgumu un izprast, ko viņi paraksta. Bieži krāpnieki izmanto tieši nezināšanu juridiskos jautājumos un panāk, ka cilvēks pats sevi iedzen nelaimē, parakstot sev neizdevīgu līgumu," komentēja Ekonomikas policijas priekšnieks.