Kurzemes Vārds

19:56 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Baznīcā atkal tikšķ pulkstenis

Inita Gūtmane

Durbē. Pateicoties Valtera Zeicena (kura tēvs bijis Durbes baznīcas mācītājs, bet vectēvs ieņēmis ērģelnieka amatu) no Erfurtes pilsētas Svētā Tomasa draudzes Vācijā un pārējo 12 šīs draudzes locekļu gādībai, Durbes evaņģēliski luteriskās baznīcas pulkstenis pēc daudziem gadiem atkal rāda laiku.

Durbes baznīcas draudzes priekšniece Daiga Vītola pastāstīja, ka V.Zeicens ar saviem domu biedriem no Vācijas ieradās Durbē jau trešo reizi. Erfurtes Svētā Tomasa draudzes priekšniekam V.Zeicenam Durbe ir īpaši tuva, jo šajā vietā agrāk darbojies viņa tēvs un vectēvs, kuri viņam ir daudz stāstījuši par mazpilsētu. Viņš spējis vairākos vācu tautības draudzes locekļos radīt interesi par sava tēva dzimteni un uzaicinājis viņus doties līdzi sniegt Durbes baznīcai visnepieciešamāko palīdzību.

"Iepriekšējā viesošanās reizē redzējām, ka pulkstenis nedarbojas. Tā kā mums līdzi bija cilvēki, kas kaut ko saprot no veco pulksteņu mehānismiem, viņi vēlējās pārbaudīt, vai spēs salabot šo pulksteni," sacīja Dorisa Zeicena. Pagājušajā gadā ciemiņi pulksteņa mehānisma daļas aizveda labot uz Vāciju, šogad restaurētās detaļas ielika atpakaļ pulkstenī. Pulksteņa labošanas darbos uzzināts, ka tas ir 103 gadus vecs.

"Atjaunotais pulkstenis mudinās durbeniekus pacelt galvu uz augšu un padomāt ne tikai par lietām, kas notiek uz zemes, bet arī augšā debesīs," gandarīta skolotāja Aija Sileniece.

D.Vītola sacīja, ka arī iepriekšējo ciemošanos laikā vācu draugi palīdzējuši Durbes baznīcas draudzei – tīrījuši baznīcas torni un sakopuši apkārtni. Šogad kopīgiem spēkiem nojaukts vecais žogs, kas atrodas baznīcas dārzā, un izcirsti krūmi. Jaunākās paaudzes pārstāvji nodarbojušies ar pulksteņa pulēšanu un ciparnīcu krāsošanu. Nākamreiz vācu draugi, iespējams, strādās pie ērģeļu uzlabošanas, jo V.Zeicens savā draudzē ir ērģelnieks, un viņš izrādīja interesi arī par Durbes baznīcas mūzikas instrumentu.

"Pirmo reizi uz Durbi atbraucu ziņkārības dēļ, jo vēlējos redzēt vietu, kur aizsākās vīra dzimtas vēsture. Vēlāk ar vietējiem cilvēkiem izveidojās cieša draudzība, tādēļ ir iemesls atgriezties vēl un vēl," viesošanās nolūku minēja D.Zeicena. "Tādiem baltvāciešiem kā V.Zeicenam ir jāpateicas par mūsu zemes labā tēla veidošanu. Viņš ir spējis ieinteresēt vāciešus doties uz Latviju, kuriem ar mūsu valsti nav nekāda sakara," sacīja LPA vācu valodas pasniedzējs, durbenieks Reinis Bahs.

"Vācieši, kas Durbē ieradās nevis atpūsties, bet ar mērķi strādāt, ar savu klātbūtni aktivizē vietējos cilvēkus – liek viņiem sarosīties un uz Durbi paskatīties ar citu acīm. Vācieši ir praktiski cilvēki, kamēr durbenieki domā, kā darbus paveikt, ciemiņi jau visu ir izdarījuši," viesus slavē Durbes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Pēteris Kalks. Viņš skaidroja, ka Durbes iedzīvotāji nav slinki un vienaldzīgi pret savu apkārtni, bet, nomākti ar ikdienas rūpēm, bieži nepamana daudzas lietas.

Erfurtieši Latvijā uzturējās desmit dienas, šo laiku viņi izmantoja lietderīgi, dodoties ekskursijā uz Venstpili, Pāvilostu, Jūrkalni, Alsungu, Ēdoli, Kuldīgu un Liepāju. Ciemiņiem īpaši patikusi Rīga ar tās vecajiem namiem un krāšņajiem ziedu apstādījumiem. Labus vārdus viņi sacīja par atpūtas pasākumiem Durbē – vizināšanos ar kuģīti pa Durbes ezeru, pikniku ezermalā, kur ceptas tikko izmakšķerētās zivis, kas viņiem šķita ļoti gardas. Vakara kopīgā pasēdēšanā pilskalnā viesi atklāja savus iespaidus par Latviju. Mācītājs P.Kalks pat bija patīkami pārsteigts, ka, neskatoties uz valodas barjeru, latviešu cilvēki ar vāciešiem sapratās labāk nekā ar savas tautības ļaudīm.

Nākamajā gadā erfurtieši gaida pie sevis desmit draugus no Latvijas mazākās pilsētas. R.Bahs apgalvoja, ka durbenieki noteikti pieņems uzaicinājumu un labprāt Vācijas pilsētu apmeklēs jau otro reizi.

Pēc dievkalpojuma, kopīgas vīna baudīšanas, dziedāšanas un laba vēlējumiem vācieši sirsnīgi atvadījās no saviem latviešu draugiem.